Ko darīt, ja mans vīra tēvs skaļi bļauj uz manu meitu? 29.08.2024

Jana jautā: Ko darīt, ja mans vīra tēvs skaļi bļauj uz manu meitu?

Man ir ļoti sāpīgi par reizēm, kad es dzirdu uz manu meitu bļauj par sīkumiem, ko viņa kā bērns dara vai saka ( respektīvi bļauj, jo viņa uzvedas slikti). Jūtu, ka turu aizvainojumu sevī, jo šķiet nepasargāju šādos brīžos meitu, jo parasti, kad viņš bļauj, es klusēju, bet pēc tam mājās samīļoju meitu, bet patiesībā domās domāju, beidz kliegt uz manu bērnu!

Sāp arī sirds, ka uz vīra māsas meitu ir savādāka attieksme (ļoti lutina mazo meiteni, cenšas pasargāt viņu, utt), bet viņa uzvedas dzīvē daudz sliktāk par manu meitu, kad ir meitenes kopā. Man sajūta, ka mana meita kā melnā Ave ģimenē viņiem uz ko var bļaut. Protams, nav tik traki, izrāda arī sirsnību, bet tomēr vairāk cenšas mācīt, vai bļaut uz manu bērnu. Es attiecībā uz viņu mazbērnu (vīra māsas meitu) cenšos vienmēr izprast, ka bērni ir bērni, bet tomēr jūtu, ka aizvainojums aug, un bailes, ka drīz neuzsprāgstu un nepasaku  – neaiztiec manu meitu, viņa ir labs bērns. Varbūt man arī ir jāsaņemas un tas jāpasaka, bet man vienmēr šķiet, ka man jāizrāda cieņa pret vīra vecākiem, bet patiesībā aizvainojums aug.

Elvita Rudzāte atbild: Vispirms par šo problēmu ir jārunā ar vīru, jo viņš labāk pazīst savu tēvu un zina kā vislabākā veidā viņu ietekmēt. Iespējams var palīdzēt vīra māte, kas aizrādītu savam vīram, ka tik traki jau nav, ka bērni nebūs īsti bērni, ja viņi neizdarīs kādu blēņu.

Var mēģināt runāt ar vīra tēvu par šo problēmu, bet tas ir jādara ar mīlestību, lai viņš to neuztvertu kā kritiku, bet gan kā iespēju izmainīt savstarpējās attiecības uz pozitīvo pusi. Noteikti sarunai nevajadzētu būt laikā, kad pašā ir dusmas uz vīratēvu.

Pats svarīgākais ir mājās bērnam izskaidrot, kāpēc vectētiņš uz viņu kliedza un kāpēc mamma viņu neaizstāvēja, jo bērnā var krāties aizvainojums uz mammu, ka viņa to neaizstāv. Bērni ir ļoti gudri, tāpēc bērniem vajag izskaidrot, ka vectētiņš mīl mazmeitu, bet brīžos, kad viņa izdara blēņu, viņš nespēj savaldīt savas emocijas, jo nav vēl to iemācījies. Kaut arī viņš ir pieaudzis cilvēks, arī viņam ir jāmācās savaldīt savas emocijas un neuzņemt sevī dusmas. Bērnam ir jāskaidro, ka mamma vectētiņa klātbūtnē neko nesaka, jo nevēlas, lai ģimenē rastos konfliktsituācija, bet apņemas turpmāk par šo problēmu vairāk neklusēt, to risinot ar vīra vai vīra mātes palīdzību vai pašai saņemoties aprunāties ar vīra tēvu mierīgā tonī, neaizskarot vīratēva pašcieņu.

Ja bērns jautā, kāpēc otrai mazmeitai vectētiņš nebļauj virsū, tad ir jāpastāsta par gariem, kas tikušies jau iepriekšējās dzīvēs. Vectētiņa gars ir ļoti tuvs ar meitas meitu, jo viņu gari ir jau pazīstami no iepriekšējām dzīvēm. Var pastāstīt meitai par garu pasauli, par mācībām, kas jāapgūst iemiesojuma laikā utt., viss atkarīgs cik Jana labi pārvalda šos jautājumus.

Vīra tēva neapgūtā mācība ir prasīgums un vēlmes – es gribu, lai viss notiek tikai tā kā es to gribu. Bērni iemiesojoties izvēlas vecākus un vecvecākus. Ja mazmeita ir izvēlējusies vectēvu, kas uz viņu bļauj, tas nozīmē, ka viņas gars ļoti vēlas apgūt mācību kā ar mīlestību norādīt uz pieļautām kļūdām. Tiklīdz meitas gars būs šo mācību apguvis, tā viņu vairs neuztrauks vectētiņa attieksme pret viņu, jo viņa apzināsies, ka vectētiņš vēl neprot to, ko prot viņa.

Ļoti svarīgi mācīt bērnam piedošanu – lai bērns piedod vectētiņam, ka viņš pret viņu ir pārāk skarbs, kā arī piedod mammai, ka līdz šim nav aizstāvējusi meitu pret vīratēva uzbrukumiem. Tas pats ir jādara Janai, jo aizvainojumu var atbrīvot tikai ar piedošanu, izprotot, ka vīratēvs nesaprot, ko dara.