Ko darīt, lai vīrs nelietotu alkoholu? 17.10.2014
Ilona jautā: Man ir diezgan interesantas attiecības ar alkoholu – ja man tuvs cilvēks lieto alkoholu man iekšēji ieslēdzas tāds riebums, kas pilnīgi mani paralizē – izraisot dusmu lēkmes un neadekvātus izgājienus. Es domāju, ka tas viss sākās bērnībā, kad ar mammu (mans vienīgais
apgādnieks) dzīvojām kopā ar viņas tēvu, brāli un māsu. Viņas tēvs ļoti daudz dzēra un mājās bija bieži skandāli, skandālu pamatā bija tas, ka mammas mamma pirms šķiršanās bija pateikusi, ka mana mamma nav viņa meita. Cik es sevi atceros mājās vecaistēvs kā iedzēra regulāri taisīja
skandālus, mēģināja mūs mest no mājas ārā. Ik pa brīdim arī mamma dzēra, kaut no manis to slēpa. Pēc mammas stāstītā arī manam tētim
(kurš manā bērnībā gāja bojā autoavārijā) paticis ik pa laikam iedzert. Es biju laimīga, kad man izveidojās stabilas attiecības ar manu patreizējo vīru, bet mūsu strīdus ābols vairumā gadījumu ir tas, ka es kategoriski neļauju viņam lietot alkoholu, es neciešu tā klātbūtni mājā, man par murgu izvēršas jebkuras viesības, kas tiek rīkotas mājās. Ik pa laikam arī man vīrs pārmet, ka es nemāku priecāties, bet es nespēju savienot
prieku un alkoholu, jo man liekas, ka dzīvē ir tik daudz skaistu lietu, lai to bojātu ar alkoholu.
Manam vīram arī ir sava pagātnes sāpe, kādēļ viņam patīk iedzert – tas ir uzmanības trūkums no vecākiem, kuriem reāli viņš nav bijis vajadzīgs, tēvs regulāri dzēra un bija agresīvs pret viņu, mamma dzīvoja savā pasaulē un vairāk ar jaunāko vīra brāli nodarbojās, līdz ar to man vīrs ļoti skaudri izjutis vientulību un bieži nespēdams atrast problēmām risinājumu lieto alkoholu, kas attiecīgi izsauc manas dusmas. Es tiešām no
sirds cenšos savu vīru mīlēt, bet esmu tik ļoti vērsta savās emocijās uz iekšu, ka man grūti otram cilvēkam izstāstīt kā es jūtos un ko es reāli gribu. Visu laiku ir sajūta, ka varbūt manas prasības ir par augstu, es prasu par daudz. Jūtos kā tādā ritenī – es labi pelnu, mana dzīve ir nodrošināta materiāli, es mīlu savu vīru, bet nevēlēšanās uzturēties kopā ar cilvēkiem, kas lieto alkoholu ir attālinājusi mani no draugiem, līdz ar to es nelabprāt uzņemu pie sevis mājās ciemiņus, kaut manam vīram tik ļoti gribās sabiedrību, viņam gribas braukt ciemos, bet es nevēlos, ja zinu, ka man tur būs jāpaliek pa nakti, ja zinu, ka tur tiks lietots alkohols. Es ne tik ļoti uztraucos par sevi, kā es vēlos, lai mans vīrs būtu laimīgs, ja es nerisināšu šo problēmu, tad agri vai vēlu manam vīram tas apniks un viņš meklēs kādu ar ko ir vieglāk.
Elvita Rudzāte atbild: Alkohola lietošana ir cilvēka degradēšanās. Katru reizi, kad cilvēks lieto alkoholu, kaut vai nelielās devās, savā garīgajā attīstībā viņš kāpj uz leju. Tāpēc es nedošu padomus kā pieņemt ballītes ar alkoholu. Ilonai ir jāpadomā kā viņa varētu kopā ar draugiem un vīru pavadīt jauki atpūtas laiku bez alkohola. Kādam ir jābūt iniciatoram, kas parāda citiem piemēru, ka laiku ļoti brīnišķīgi var pavadīt kopā arī nelietojot alkoholu. Lai to izdarītu, viņai būs jāatver savs radošais potenciāls jeb jāpieiet šim jautājumam ļoti radoši, ņemot vērā savas ģimenes intereses vai radot jaunas intereses.
Tomēr ar to vien būs par maz. Ilonai ir ļoti jāstrādā ar piedošanu saviem vecvecākiem, audžu vectēvam par skandāliem viņas mātes un viņas bērnībā. Viņā no šiem pārdzīvojumiem ir uzkrājusies naida enerģija, kuru nepieciešams atbrīvot. Lai to atbrīvotu, nepieciešams piedot katru negatīvo notikumu, kas palicis viņas atmiņā. Viņai ir jāpārstāj nosodīt ikviens cilvēks, kurš lieto alkoholu, jo šie cilvēki tādā veidā mēģina radīt sev ilūziju, ka viņi ir laimīgi, viņi nezina, ka viņu vēlme pēc alkohola ir saistīta ar skumjām, kuras nav atbrīvotas. Ja vēl Ilonai izdotos pārliecināt savu vīru, lai arī viņš piedod saviem vecākiem, ka nav izjutis mīlestību, tad problēma risinātos vieglāk.
Mīlestība un piedošana ir galvenās enerģijas, kuras var neitralizēt jebkuru citu negatīvo enerģiju, bet cilvēks nokļūst apburtā lokā, ja viņš nepārtraukti ražo negatīvo enerģiju. Tāpēc Ilonai ir jāsāk nodarboties ar garīgo praksi, piemēram, lūgšanu lasīšanu, lai neitralizētu negatīvo enerģiju gan sev, gan saviem tuviniekiem, kā arī jāmācās mainīt attieksmi pret dzīvi. Lai mainītu attieksmi pret dzīvi, ir jāiet apzināts garīgās attīstības ceļš, apgūstot un praktizējot dzīves gudrības, mainot savu raksturu, atbrīvojoties no negatīvajām īpašībām. Šobrīd Ilonas galvenā negatīvā īpašība ir vēlmes jeb citiem vārdiem sakot: “es gribu” vai “es negribu”. Tieši neapmierinātās vēlmes ir tās, kas rada viņas dusmas. Viņa negrib, ka vīrs lieto alkoholu. Kamēr viņa nestrādās ar savām vēlmēm, vīrs nespēs neko mainīt savā dzīvē, jo viņš ir Ilonas šā brīža svarīgākais Skolotājs.