Ko Dievs par to domā? 21.04.2023

Sieviete jautā: Jautājums man ir šāds: Kādā veidā es kā sieviete varu pārņemt ar savu enerģiju un visu savu būtību, tātad ka mans dzīvesdraugs saka, mani esot jānostumj enerģētiski, jeb varētu teikt garīgi, tātad jānostumj nost no dzīvesdrauga viņa bijušo sievu. Jo kā viņš pats daudzreiz man ir teicis, tas ir mans uzdevums, jo tad viņš pilnībā kļūšot brīvs no viņas, un tad viņš jutīšoties daudz labāk, atgriezīsies viņa dzīvesprieks, gribēsies vis kaut ko darīt mājās.

Viņš ir tik prasīgs utt. Godīgi sakot man galīgi nav spēka, esmu nogurusi no viņa bezgalīgajām prasībām un viņa kritikas. Tā jau visu daru, rūpējos ka sieva par vīru, lai gan apprecējis mani nav, un vairs neticu, ka tas kaut kad vispār varētu notikt. Tik daudz laika, enerģijas, finanses esmu ieguldījuši viņā, mīlestības arī, lai gan mīlestība no manas puses sāk izplēnēt, jo sāp dvēsele un sirds no viņa kritikas un bieži izteiktajiem sliktajiem un apvainojošiem vārdiem! Kā viņš bieži izsakās – tikai īstā mani varēs paciest, un īstai ir jāpārņem, lai bijušajai sievai nav vietas, tikai īstā to varot izdarīt. Viņš saka un uzskata, ka dzīvo garīgo dzīvi, palīdz cilvēkiem ar padomiem, daudzreiz iedod naudu invalīdam, kas atrodas ratiņkrēslā utt.

Esmu sākusi 2,5  gadus arī dzīvot garīgu dzīvi, bet tagad saprotu, ka šī nav viegla dzīve, kad dzīvoju bezatbildīgāk nez kādēļ es jutos tomēr labāk, tad nebija viņš blakus, kas visu laiku tikai biksta mani, to nepareizi daru, šitā nepareizi runāju, šitā nepareizi domāju. Un visbeidzot kā viņš saka – es tik daudzreiz taisu sūdus, bet viņam par to savukārt būšot jāatbild Dieva priekšā. Jo, kamēr viņš ar mani dzīvojot kopā, viņš esot atbildīgs par mani! Tātad ļoti gribu zināt, vai tas vispār ir iespējams, pārņemt to bijušo un nostumt malā. Kā to varu izdarīt? Un vai man tas ir jādara? Jo, sanāk, ka viņš grib pilnībā visu lai es izdaru viņa vietā, un lai viņam paliek viegli, un ir viegli dzīvot! Ar nepacietību gaidīšu atbildi no Jums Elvita!

Piebildīšu, ka viņš teica – man jātiek galā ar bijušo, kamēr netikšu galā ar viņu, mēs nevaram pagaidām precēties. Netieku galā ar šo situāciju, kļūst tikai sliktāk. Es nesaprotu viņu. Aizvakar man teica, ka labākas sievietes par mani neesot, bet vakar sāka runāt par šķiršanos, jo mums bieži nesakrīt viedokļi un domas, un tāpēc viņš izteicās, ka katram mums būtu jāiet savs ceļš.

Tātad man jābūt īstajai sievietei vīrietim, tad īstā pārņem, nostumjot nost pilnībā bijušo sievu garīgā veidā. Un tā nav miera vairs manā dvēselē. Bija man vairākas dienas, tas bija kādus divus mēnešus atpakaļ, kad dvēsele man iekšā ļoti, ļoti sāpēja. Biju šokā par šādu sajūtu. Šīs sajūtas man lika ļoti satraukties. Īsto atbildi google neatradu, kāpēc tā. Vai vispār tāda veida īstā sieviete tā var pārņemt un garīgi nostumt? Ar kaut ko tādu sastopos pirmo reizi mūžā savos 50 gados! Es tik daudz problēmu risinu šī sava vīrieša vietā, ka tagad jau tikai 2 gadi būs mūsu kopdzīvei, bet nu godīgi sakot esmu ļoti, ļoti nogurusi no visa šī ar ko man te nākas saskarties.

Pēc viņa oficiālās šķiršanās no otras sievas nebija pagājis ilgs laiks, kad sākām mēs attiecības. Kad viņš piefiksēja manu rosīšanos viņa virtuvē, viņš ātri vien piedāvāja dzīvot kopā. Es pat nebiju domājusi tik ātri tam piekrist, jo biju pieradusi 4,5 gadus pēc šķiršanās dzīvot viena. Man viņš ļoti iepatikās, ātri viņā iemīlējos, un tādēļ arī piekritu kopdzīvei. Bet, viņam ir ļoti smags raksturs, ļoti visu grib, lai būtu tā, kā viņš saka. Viņa arguments, ka sievai jāklausa vīrs, tā pats Dievs to tā esot iekārtojis. Domāju, ka bijusī viņa sieva laikam tiešām joprojām skumst pēc viņa utt. Jo viņa aizgāja prom no viņa ar kopīgiem viņa diviem bērniem, kurus tagad nākas viņai audzināt vienai. Bieži ņemam tos bērnus ciemoties pie mums, jo tā viņš ļoti gribēja, jo žēl to bērnu viņam esot. Jo neuzskata viņu par ideālu mati. Nu, ko es? Es dabūju piekrist.

Ja godīgi, nemaz nebiju priecīga tos bērnus auklēt un rūpēties par viņiem, savu bērnu un arī audžu dēlu izaudzinājusi, un tad jau nomocījos, jo nebija viegli ar tiem puikām. Jo savos 50 gados man gribas beidzot atpūsties.

Tagad kādus vairākus mēnešus vairs nevācam tos bērnus, jo sapratām, ka bijusī ar tiem bērniem manipulē. Domāju, ka viņai bija plāns tādā veidā atgūt savu bijušo vīru. Gājām mēs abi pie psiholoģes, kas arī teica, lai pēc iespējas mazāk kontaktējaties ar viņa bijušo. Bērni vēl mazi. Kad braucām pakaļ bērniem, tad sanāca vienmēr ar viņu tikties, maz kontaktēties, bet tomēr tas bija tik un tā kontakts. Tātad vai tiešām ir iespējams un kādā veidā es varētu viņu pārņemt un nostumt to bijušo nost, garīgi protams. Un, ko Dievs par to domā?

Elvita Rudzāte atbild: Ja attiecības balstās uz mīlestību, tad neviens enerģētiskā līmenī nav jāstumj nost, jo mīlestība ir nevardarbīga. Man nav izprotams kādu garīgo ceļu sieviete un vīrietis iet, jo patiess garīgās izaugsmes ceļš māca mīlēt bez nosacījumiem, neuzspiežot otram savu gribu, respektējot līdzcilvēku kā individualitāti un personību.

Es nezinu, ko Dievs domā par šīm attiecībām, bet šīs attiecības nebalstās uz Dievišķajiem likumiem, bet uz kaut kādiem cilvēku izdomātiem principiem, kuri tiek piedēvēti Dievam.

Ja starp sievieti un vīrieti izveidosies patiesa mīlestība, tad bijusī sieva nespēs traucēt šai mīlestībai. Ja vīrietis manipulē ar šo sievieti, lai ieriebtu savai bijušajai sievai, tad šīs attiecības būs ļoti trauslas.