Ko es varu darīt, lai saglabātu savu ģimeni? 28.10.2016
Anna jautā: Esmu nonākusi pie sasistas siles. Divdesmit gadus atpakaļ iepazinos ar vīrieti, kurš meklēja manu sabiedrību diezgan pašpārliecināti. Es ļāvos, kaut nebija nekādas pieredzes-tikai alkas pēc mīlestības. Esmu
uzaugusi ģimenē, kur tēvs despotiski mūs kontrolēja un audzināja pēc saviem ieskatiem. Arī māte viņam pakļāvās un mūs neaizstāvēja. Tai laikā sāku uzņemties atbildību un aizstāvēt savus jaunākos brāļus un māsas. Ar ko arī lepojos-re-cik es stipra un drosmīga….
Ar savu vīrieti, kurš nāk no ģimenes, kurā vecāki smagi strādāja, lai uzbūvētu māju…(māte bija izsūtījumā) mēs trīs gadus tikāmies braukājot viens pie otra. Nepieminēju, ka satikos ar viņu īsi pēc tam, kad viņš bija izšķīries no sievas un septiņgadīgas meitas….bēdu sagrauzts…Sākotnēji man likās, ka esam pilnīgi dažādi cilvēki, no dažādām pasaulēm. Es daudz sportoju…biju sabiedriska…Viņš-nerunīgs,
Mana attiecību pieredze līdz šīm attiecībām – bija nevainības zaudēšana,sarunājot ar gadījuma partneri…dažas
izvarošanas dzērumā…atdošanās bez mīlestības…. Mēs nolēmām dzīvot kopā..tad nomira viņa tēvs…pēc dažu mēnešus ilgas kopdzīves vajadzēja izšķirties – palikt ierastajā vidē lielpilsētā- vai doties viņam līdzi uz mazpilsētu, kur man nav ne darba, ne draugu un radu…Nejutu, ka varu viņa dēļ visu pamest…tāpēc dzīvojām katrs savā pilsētā
un tikāmies nedēļas nogalēs. Bija dažādi- viņš bija greizsirdīgs tai pašā laikā es nejutu no viņa puses vēlēšanos
uzņemties atbildību par mūsu attiecībām…Kaut kādā brīdī viņš bija uzsācis blakus attiecības….mēs izlīgām un es
paliku stāvoklī….Tai brīdī biju gatava doties dzīvot pie viņa (viņš dzīvoja vecāku būvētajā mājā-kopā ar māti)…un viņš zaudēja darbu….
Darbs tika atrasts lielpilsētā un mēs sākām dzīvot īrētā dzīvoklītī. Nepieminēju, ka kopš iepazīšanas brīža viņš katru vakaru dzēra aliņus. Citreiz trīs, citreiz vairāk….Es to tulkoju, ka bēdas par izjukušo ģimeni, bēdas par tēva nāvi, bēdas par zaudēto darbu, bēdas par…..un visu laiku teicu sev un citiem, ka es parādīšu, cik dzīve ir forša!
Mums ģimenē ir divi dēli. Kad piedzima otrs puika, sapratām, ka dzīvoklītī ir par šauru un mani vecāki piedāvāja nākt pie viņiem… Es pat nevaru sīkumos to visu izstāstīt…bet visu laiku mēs dzīvojām kopā, tai pašā laikā – viņš alka vientulības un nekur nepiedalījās. Ja atbrauca ciemiņi pie puikam, viņš gāja prom vai nu dzēra mašīnā, vai garāžā…
Vienā brīdī viņš atkal uzsāka blakus attiecības ar kādu sievieti. Tas bija smagi. Viņš izvēlējās palikt ar mums. Vairākkārt esmu vedusi uz attīrīšanām….palēnām pasliktinājās viņa veselība…vēlāk arī manējā…Viņš zaudēja darbu, neko nedarīja, lai noturētu piepelnīšanās darbu…Viņam veica mugurkaula operāciju….Viņš sakārtoja sev
invaliditāti.. Un visu laiku turpināja dzert…Es vairs nespēju ar to sadzīvot…un redzot, ka viņš kuru katru brīdi var nomirt no dzeršanas un zāļu lietošanas-aizsūtīju (izdzinu?) viņu pie mātes. Ar domu, ka viņš atjēgsies…..sapratīs,ka mīl mani un es viņu..un ka kopā mēs esam stipri…Ar mātes un dziednieces palīdzību viņš nedzer. Es laikam esmu salasījusies pasakas -ar laimīgām beigām… Viņš ir atradis desmit gadus jaunāku sievieti
…
Man sāp…ļoti…joprojām… Puikas dzīvo ar mani. Vai es varu ko darīt, lai visiem mums būtu labi un viegli…?
Kas ir nogājis greizi? Vai ikdienas rūpēs un sadzīvē esmu aizmirsusi vai nepietiekami izrādījusi savu mīlestību?
Ja ir iespēja, tad kāda, lai atjaunotu un saglabātu savas attiecības?
Elvita Rudzāte atbild: Vīrieša vēlme pēc alkohola liecināja par milzīgām skumjām ar kurām viņš netika galā. Vīrietim ļoti pietrūka sievas mīlestības un viņa dvēseles stāvokļa izpratnes. Viņam bieži lika darīt to, ko viņš nevēlējās, tāpēc arī vēlāk viņam sākās milzīgas problēmas ar muguru. Ja vīrietis nejūt sievas mīlestību, tad viņš meklē to ārpus ģimenes. Visvairāk vīrieti pazemo situācija, ja sieva viņu izdzen no mājas. Tas viņā sagrauj pēdējo cerību.
Šādās situācijās ir ļoti jāstrādā ar piedošanu. Jālūdz piedošana par visiem apzinātiem un neapzinātiem pāridarījumiem. Jāpiedod visi apzinātie un neapzinātie pāridarījumi. Tomēr ar to vien būs par maz. Jāsāk ceļš atpakaļ pie Dieva. Tas nenozīmē, ka obligāti jāiet uz baznīcu. Tas nozīmē, ka jāsāk apgūt Mācība. Mūsdienās iespējas apgūt Mācību un atgriezties ticībā pie Dieva ir milzīgas, tikai nepieciešama vēlēšanās.
Vai vīrietis atgriezīsies vai neatgriezīsies ģimenē vislielākā mērā būs atkarīgs no tā, kā sieviete mācīsies, jo rezultātu nosaka Dievs. Tikai Viņš redzēja, kas patiesībā notika starp partneriem, kas abiem partneriem vienam no otra jāmācās. Tikai Viņš zina kāda ir partneru uzkrātā karma no iepriekšējām dzīvēm, kuru pienācis laiks atstrādāt šīs dzīves laikā. Tāpēc tikai Viņš lemj vai uzklausīt lūgšanas vai nē, bet Viņš visos gadījumos gaida, kad cilvēks beidzot sāks domāt par to, kas un kāpēc notiek ar viņu šajā dzīvē, kad cilvēks sāks atbrīvoties no savām sliktajām īpašībām un paradumiem.
Iesaku sievietei noklausīties e-seminārus Piedošanas mācība un sākt apgūt Mācību, lasot diktātus (Gaismas Skolotāju vēstījumus).