Ko es varu darīt savu bērnu labā? – pirmais turpinājums 25.02.2023

Ko es varu darīt savu bērnu labā? – raksta sākums

Sieviete jautā: Par bailēm rakstīju, ka savelku paralēles ar ģimeni, kur notika tāda traģēdija, ka man šķiet vai arī manā ģimenē ir tāda slēpta agresija vai tamlīdzīgi. Un vai to pasaules redzējumu bērni paņem no vecākiem? Tātad es radu nepareizu to redzējumu? Vai arī cik lielā mērā tad tā jau ir viņu pašu programma?

Vispār vēl par bailēm es pati esmu iedomājusies jau visas dzīves laikā, ka būt aklam noteikti ir šausmīgi. Man pašai īpaši piemēram, ja ir kāda spēle kur aizsien acis. Es jūtos nedroši, vairāk gan tur līdzi nāk mana skolas trauma, kad mani apsmēja par kādu atgadījumu un tur nāk līdzi tas uztraukums vai nekritīšu kaunā. Bērnu redze bija jau apstājusies un es tā nopriecājos un tagad atkal dēlam tik ļoti pasliktinājusies, nebiju iedomājusies, ka varētu būt saistīts ar skolas notikumiem.

Jo kaut vai arī tās ir mūsu attiecības, es nevaru saprast, ka tad taču daudziem bērniem būtu brilles, tik daudzi šķiras, strīdas utt. Kur ir tā atšķirība?

Gan brālis, gan mamma mani uzskata par ļoti negatīvu, ka es visā meklēju slikto, visu laiku esmu neapmierināta utt. Kā sūklis uzsūcot slikto. Taisnība ir tā, ka es ļoti visu caur sevi ņemu, ja dzirdu sliktas ziņas, piemēram, par Ukrainas bērniem es nedēļu raudāju. Vai ja tuviniekam kreņķi. Un tāpat es nedomāju, ka sev izdomāju problēmas, ja es slikti jutos, ja veselība sāk par to liecināt. Bet jautājums – vai šī mana dzīves uztvere ietekmē manu bērnu redzi?

Cenšos uzlabot attiecības ar vīru būtībā jau no sākta gala, tamdēļ ka ticu, ka bērni slimo atspoguļojot vecāku emocijas un attiecības. Tad kaut kāda mērā sanāk, ka es meloju sev, jo cenšos vai iestāstu sev, ka viss ir labi, bet patiesībā tā problēma aug. Un tad vienā dienā sapratu, ka tieši dēļ tā bērni slimo vēl vairāk, es viņus nepasargāju apspiežot savas emocijas. Un tagad atkal man šķiet, ka es cenšos uzlabot attiecības it kā uz kaut ko pieverot acis? Pieverot acis – vai tā nav manis pašas nevēlēšanās redzēt, iestāstu sev, ka viss ir labi, lai bērniem būtu labi, bet kaut kā tā formula izgāžas.

Arī psiholoģe man teica, ka es jau varot katru dienu uzlikt masku, bet vai es tā jūtos labi. Tātad arī viņa pamana, ka es izliekos neredzam un līdz galam nerādu kā jutos. Tātad atkal sanāk, ka it kā labu mērķu vārdā meloju sev. Dēļ bērnu veselības, dēļ ģimenes saglabāšanas samierinos. Tāpēc noteikti pēdējā laikā manas sakrātās dusmas nāk ārā tā, ka nevar ne apturēt, ne kontrolēt brīžus, lai nepazemotu vīru. Jo sapratu, ka tas nepalīdz tā turēšana sevī un izlikšanās, bet sanāk, ka to vairāk tad arī pēdējos gados redz bērni. Un es vairs negribu melot sev un no malas droši vien izskatās, kas ar mani noticis.

Elvita Rudzāte atbild: Bērni izvēlas vecākus. Protams, ģimenē bērni kaut kādā mērā var pārņemt arī vecāku pasaules redzējumu, bet tikai tādā gadījumā, ja viņi vecākiem piekrīt. Bērns var domāt citādi nekā vecāki, izprotot vecāku kļūdaino domāšanu un tādējādi vēršot vecāku slikto uz labo. Piemēram, sievietes gadījumā bērni var negribēt redzēt vecāku savstarpējās attiecības, jūtot, ka tās nav patiesas, bet tanī pašā laikā viņi priekš sevis var izdarīt secinājumus, ka pieaugot mēģinās izveidot ar partneri uz mīlestību balstītas patiesas attiecības.

Patiešām daudzās ģimenēs ir problēmas savstarpējās attiecībās, bet tāpēc visiem nav slikta redze. Atšķirība, vai redze bērniem pasliktinās vai nepasliktinās ir tikai un vienīgi atkarīga no bērna attieksmes pret notiekošo. Visu nosaka attieksme.

Ne velti sievietes māte un brālis uzskata sievieti par negatīvu, jo viņi redz, ka sieviete visu pasaulē notiekošo uztver negatīvi, bet tas notiek tikai tāpēc, ka sievietei ir par maz zināšanu par Dievišķajiem likumiem un mācībām. Tikai apgūstot Dievišķo zinātni, cilvēka dvēsele nomierinās un viņš spēj mierīgāk uztvert visas negācijas, kas notiek apkārt.

Bērnu redzi visvairāk ietekmē viņu pašu attieksme pret dzīvē notiekošo. Tas, ka māte kaut ko nesaprot, nenozīmē, ka tāpēc jācieš bērnu redzei.

Attiecības ar vīru ir jāuzlabo nevis pieverot acis, bet izprotot vīra uzvedību. Jo labāk izpratīsi savu vīru, jo vieglāk būs pieņemt viņa trūkumus.

Dusmas ir skolotāji. Kamēr sieviete neizpratīs savas dusmas un to sniegtās mācības un centīsies tās slēpt, viņa nepalīdzēs ne sev, ne bērniem.

Iesaku sievietei piedalīties sevis dziedināšanas programmā “Garīgā prakse – mana ikdiena” klātienē vai attālināti:

Sevis dziedināšanas programma “GARĪGĀ PRAKSE – MANA IKDIENA” attālināti (26.02.2023 – 09.04.2023)

Sevis dziedināšanas programma “GARĪGĀ PRAKSE – MANA IKDIENA” klātienē (01.03.2023 – 12.04.2023)