Ko garīgajā skatījumā simbolizē kakla deformācija? – pirmais turpinājums 31.12.2021

Ko garīgajā skatījumā simbolizē kakla deformācija? – raksta sākums

Signe jautā: Pateicos par sniegto atbildi. Lasot Jūsu sniegto atbildi, domās jau nāca atbildes uz jautājumiem.

Pēc šī jautājuma izlasīšanas „Kāda ir attieksme pret vīrieša dzimumu kā tādu? Vai vīriešus nenoniecinu, neuzskatu par vājiem?” prātā parādījās tēva tēls un es saprotu, kāpēc tā. Esmu uzaugusi pilnā ģimenē, vecāki nav šķīrušies, bet tēvs vienmēr ir bijis maiga rakstura vīrietis. Visas risināmās praktiskās lietas gāja un joprojām iet caur mammu. Piemēram, ja vajadzēja pārvākties, tad šis jautājums bija jārisina ar mammas palīdzību, jo mammai ir autovadītāja tiesības un viņa arī brauc ar mašīnu, bet tēvs nebrauc ar mašīnu, jo viņam nav autovadītāja tiesības. Tas pats gadījumos, kad, piemēram, ir bijusi vajadzība pielikt plauktu vai stangu pie sienas. Tēvs diemžēl to neprot un ir jāmeklē citu vīriešu palīdzība. Sadzīves tehnikas iepirkšana arī vienmēr ir gājusi caur mammu (konsultējoties ar piemeklētiem citiem ar tehnisko izpratni apveltītiem vīriešiem), jo tēvs diemžēl no tā visa neko nesaprot. Šāda
veida gadījumu ir daudz. Ideju Jūs sapratāt.

Tēvs fiziski ir bijis līdzās visu manu līdzšinējo mūžu, bet tāds īstens kontakts, kur kopīgi risinātu kādus konkrētus jautājumus, nav bijis. Ja godīgi, tad man ir sajūta, ka es būtu augusi bez tēva. Nenoliedzami, situāciju ir pasliktinājusi arī mammas purpināšanās uz tēva nevarību. Mammas attieksme pret tēvu ir bijusi noniecinoša. Es uz
tēvu skatos kā uz nevarīgu vīrieti, ar kuru diemžēl nevar rēķināties. Sakiet, lūdzu, kā man būtu jāraugās uz tēvu? Respektīvi, tā, lai mans skatījums būtu mīlestībā balstīts? Jo es saprotu, ka mana attieksme pret tēvu ir greiza.

Jā, ietiepība un prasīgums pret sevi un citiem ir manu rakstura īpašību vidū. Ko man sev atgādināt tajos brīžos, kad ietiepība atkal atgādina par sevi? Tāpat – ko man sev atgādināt tajos brīžos, kad jūtu prasīgumu pret sevi un pret citiem cilvēkiem? Ko ir būtiski atcerēties?

Savukārt, uz jautājumu „Kas mani neapmierina dzīvē?” atnāca viena atbilde un tā bija šāda – nav bijusi iespēja izveidot pašai savu ģimeni. Par šo situāciju esmu domājusi jau iepriekš un esmu nonākusi pie secinājuma, ka man nekas cits neatliek, kā šo situāciju atstāt Dieva ziņā. Ja laulību mācībstunda ir paredzēta manā dzīvē, tad Dievs to noteikti iedos. Līdz šim visur, kur esmu apgrozījusies, ir bijušas sievietes, piemēram, darba kolektīvi, draugu loki, interešu pulciņi. Ja arī ir sastapts kāds vīrietis, tad viņš ir bijis precējies. Tā kā es zinu par karmas likumu, tad es neesmu gatava radīt jaunu karmu, noceļot citai sievietei viņas vīru. Citiem vārdiem izsakoties, es neskatos uz precētiem vīriešiem. Tikmēr es turpinu dzīvot tik labi, cik spēju, cenšoties rast prieku tur, kur varu to rast.

Elvita Rudzāte atbild: Katrā cilvēkā ir savs labais un savs sliktais. Katram cilvēkam ir savi talanti, prasmes un spējas. Tāpēc Signei svarīgi ir ieraudzīt labo savā tēvā – gan viņa pozitīvās īpašības, gan viņa talantus, prasmes un spējas. Signes mamma noteikti nebūtu izveidojusi ģimeni ar Signes tēvu, ja viņā nebūtu kaut kas ko iemīlēt.

Ja Signe iemācīsies vīrietī ieraudzīt labo, vispirms to ieraugot savā tēvā, tad viņai nebūs problēmas izveidot arī pašai savu ģimeni. Ja Signē būs vīrieša noniecinājuma enerģija, kuru viņa jau ir uzņēmusi no savas mātes, tad neviens vīrietis viņai negribēs tuvoties, izņemot vīrietis, kuram vajadzēs apgūt vīrieša pazemošanas mācību un šis vīrietis ļoti līdzināsies Signes tēvam. Tāpēc Signei vispirms ir jāpiedod savai mātei, kas noniecina savu vīru/Signes tēvu, jālūdz piedošana tēvam, ka arī pati tēvu domās ir pazemojusi un jāmācās tēvam tuvoties, izveidojot tēva/meitas mīlošas attiecības, kuras līdz šim nav bijušas. Tāpat Signei ir jālūdz piedošana savam ķermenim, kuram ar savu aplamo domāšanu neapzināti ir nodarījusi pāri; jālūdz piedošana saviem stresiem, kurus ieslodzījusi savā cietumā, tos domās atbrīvojot no sevis; jāpiedod pašai sev savas pieļautās kļūdas.

Brīžos, kad Signe sevi pieķer ietiepībā, viņai ir jāpiekāpjas. Ja viņa negrib piekāpties, tad tas nozīmē, ka viņa neprot elastīgi risināt problēmas. Cilvēks nevar cieti pastāvēt uz savu taisnību, jo šāda attieksme noved pie kara stāvokļa nevis konfliktsituācijas izbeigšanas. Tāpēc visās grūtās dzīves situācijās ir jāmeklē risinājums nevis jābēg no problēmas, atstājot to nerisinātu. Cilvēks kļūst elastīgāks, ja arvien labāk izprot Dievišķos likumus un mācības. Katrā problēmsituācijā slēpjas kāda neapgūta mācība, kuru pienācis laiks izprast, tāpēc Signei ir garīgi jāattīstās un jāapgūst Dievišķā zinātne. To var darīt pašmācības ceļā, lasot garīgo literatūru vai piedaloties garīgās izaugsmes programmās, piemēram, Sokrata tautskolas programmās “DOMĀTĀJS 1.-9.līmenis” (skatīt programmu aprakstus šeit).

Signe apgūs Laulības mācību stundu tikai tad, kad izpratīs kā pareizi jāveido attiecības ar vīrieti. Kā jau teicu, vispirms viņai ir jāsakārto attiecības ar tēvu un tikai tad viņa var cerēt, ka Dievs dāvās viņai iespēju izveidot ģimeni.