Ko garīgajā skatījumā simbolizē placenta? 12.04.2018

Inese jautā: Liels paldies par iespēju uzdot jautājumus un palīdzību grūtā brīdī. Esam neziņā, kā rīkoties. Meitai grūtniecības 20.nedeļā atklāja želejveida placentu, kā rezultātā augļa attīstība ļoti atpaliek, jo nepietiek barības vielu. Ārsti iesaka pēc iespējas ātrāk pārtraukt grūtniecību, jo neredz iespēju attīstībai. Risks esot arī meitas veselībai. Vai visam ļaut nokārtoties dabīgā ceļā, lūdzot  palīdzību Dievam, vai rīkoties? Ko garīgajā skatījumā simbolizē placenta un kāpēc tā notiek? Meita ir precējusies.

Elvita Rudzāte atbild: Placenta garīgajā skatījumā ir mātes spēks jeb bērna spēcinātāja un barotāja. Grūtniecībā placentas piestiprināšanās vieta rāda, no kā bērns pirmām kārtām pārtiek. Ja placenta piestiprinājusies dzemdes priekšējai sieniņai, tad bērns pārtiek no mātes jūtu spēka. Ja placenta piestiprinājusies dzemdes aizmugurējai sieniņai, tad mātei spēcīgāk attīstīts gribasspēks. Bet, ja māte bērnu audzināšanā par galveno nosacījumu uzskata pārticību, kuras vārdā viņa ar vīru raujas dienu un nakti, neiedomājoties par bērnu dvēseles vajadzībām, placenta piestiprinās dzemdes lejasdaļā un, bērnam nākot pasaulē, vajadzēs taisīt ķeizargriezienu, citādi var nomirt gan māte, gan bērns. Mainot domāšanu, māte var izmainīt augļa atrašanās stāvokli un dot tam vairāk spēka.

Želejveida placenta norāda, ka māte jūtas bezspēcīga, mēģina visiem izpatikt, lai tikai būtu laba. Rodas tikai jautājums, kāpēc viņā ir šādas izjūtas? Vai attiecībās ar bērna tēvu tiešām viss ir kārtībā? Ja māte mainīs savu domāšanu, nejutīsies bezspēcīga un būs stipra savā ticībā, tad var notikt pozitīvas pārmaiņas.

Protams, jālūdz palīdzība ir Dievam, jo tikai Viņš lemj par katra bērna iemiesošanos un piedzimšanu. Saskaņā ar Dievišķajiem likumiem abortu drīkst taisīt tikai vienā gadījumā, ja mātes dzīvība ir apdraudēta. Citos gadījumos, kad ārsti konstatē, ka bērns attīstībā atpaliek, nav iemesls, lai taisītu abortu, jo arī garīgi atpalicis vai fiziski neattīstījies bērns ir cilvēks ar savām vajadzībām un lomu pasaulē. Ja nebūtu cilvēku ar īpašām vajadzībām, tad sabiedrībā būtu mazāk līdzcietības vienam pret otru.

Vai šajā gadījumā mātes dzīvība ir vai nav apdraudēta, to var noteikt tikai ārsti. Kamēr vien bērns ir dzīvs, iesaku mātei lūgt piedošanu bērnam, ka viņa neprot dzīvot un domāt tā, lai viņš justos drošībā. Piedot pašai sev savas kļūdas un atstāt visu Dieva ziņā, lai Viņš lemj kā labāk šajā situācijā.