Ko māca darba zaudēšana pret savu gribu? 20.11.2014
Petra jautā: Pēdējā mēneša laikā, manā dzīvē notiek interesanti notikumi saistībā ar darba tiesisko attiecību izbeigšanos, kas tiešā veidā
neattiecas uz mani, tomēr ar katru situāciju esmu saistīta.
Pirmais gadījums. Pirms nepilna mēneša, labprātīgi, no darba aizgāja kolēģe, jo atrada labāk apmaksātu darbu savā specialitātē. Vietā joprojām neviena nav. Ar darbiem tieku galā labi, nesūdzos, jo bonuss ir piemaksa. Patiesībā ļoti labprāt strādāju viena un man patiktu, ja pēc iespējas ilgāk nevienu nepieņemtu.Tomēr labi saprotu, ka ilgi šis amats nebūs vakants un jau drīz man nāksies sastrādāties ar jaunu kolēģi.
Otrais gadījums.Precīzi pēc vienas nedēļas, augstskolā kurā studēju, pēkšņi vienā dienā tiek atlaista studiju programmas vadītāja, kura arī pasniedza atsevišķus priekšmetus. Studentu vidū tagad valda panika, bailes, tiek rakstītas protesta vēstules dekanātam, jo tiek pārskatīti kredītpunkti, kā arī iesāktos priekšmetus vadīs citi pasniedzēji, kuriem būs atšķirīgas prasības kursa sekmīgai beigšanai.Personīgi es neredzu pamatu panikai un neapmierinātībai, kaut arī gala darbu vēlējos rakstīt pie nu jau atlaistās pasniedzējas. Situāciju pieņemu kā faktu, ir kā ir, nav manos spēkos to manīt, tāpēc pieņemu jaunos “spēles” noteikumus un meklēju citu darba vadītāju.
Trešais notikums. Šodien darba devējs pārsteidza mani nesagatavotu – no darba, savstarpēji vienojoties, aiziet arī kolēģis. Nojauta liek minēt noklusētos iemeslus. Atzīšos, pēc šī gadījuma gan sajutu nelielu trauksmi. Domās izgāju cauri saviem pienākumiem, savam darba stilam, termiņiem un komunikācijai ar citām struktūrvienībām, neko citu kā darba laika kavēšanu no rītiem, nespēju atrast. Bet, iespējams, par sevi pārliecināta esmu tikai es pati.
Interesanti, ko man vēlas pavēstīt Dievs un kādi man būtu jāizdara secinājumi? Kāda ir mana “loma” šajos trīs notikumos? Esmu pārliecināta, ka tāpat vien šajā pasaulē nekas nenotiek, it visam ir jēga un nodoms, kāds vēstījums, es vēlos to saprast. Gribētos dzirdēt Jūsu viedokli, skatījumu arī par manu lomu šajos notikumos.
Elvita Rudzāte atbild: Viena no svarīgākajām šā laika mācībām, kura ir jāapgūst visai cilvēcei, ir izšķirtspējas mācība, t.i., saprast, kas ir laicīgs un, kas ir mūžīgs jeb citiem vārdiem – kas ir laicīgas un pārejošas vērtības un kas ir mūžīgas un paliekošas vērtības? Kas ir vērtīgs un kas ir nevērtīgs? Darbs visiem cilvēkiem ir laicīgs. Mēs visi zinām, ka kaut kad mums beigsies ar konkrēto darba vietu darba attiecības, tikai nezinām kad tas notiks. Katrā darbā mēs kaut ko mācāmies gan profesionāli, gan garīgi. Darbu mēs zaudējam pret savu gribu brīdī, kad mūsu garīgajai attīstībai nepieciešams jauns darbs un izaicinājums. Cilvēks reti, kad mēģina sev radīt neērtus apstākļus tikai tāpēc, lai garīgi attīstītos. Parasti cilvēks mēģina atrasties komforta zonā, tāpēc šajā procesā iejaucas Dievs. Darba devējs ir tikai instruments Dieva rokās, lai palīdzētu darbiniekam attīstīties, izprotot savas neapgūtās mācības. Ja darbinieks tās neizprot, tad jaunā darba vietā tikai citā formā tās atkal atkārtosies.
Arī Petras mācība ir izprast, kas viņas dzīvē ir laicīgas un kas ir mūžīgas vērtības.
Sokrata tautskola aicina piedalīties dzīves izpratnes skolotājas Elvitas Rudzātes vadītā apziņas līmeņa paplašināšanas 26. seminārā “KURŠ TAD PATIESĪBĀ TEVI SODA?”, 2025.gada 27. maijā, plkst.20.00, attālināti, ZOOM platformā. Mēs dzīvojam ļoti skaudrā pārmaiņu laikā, kad Zivs laikmets negrib Lasīt vairāk …