Sanita jautā: Nejauši sociālajos tīklos uzdūros rakstam par kailgliemežu apkarošanu. Jau pagājušajā vasarā daudz tika runāts par Spānijas kailgliemežu uzrašanos Latvijā un to nodarīto kaitējumu. Mani pārsteidza rakstā it kā “dārznieka” ieteiktās metodes gliemežu apkarošanai- tās bija diezgan nežēlīgas pret gliemežiem. Ko tie māca dārza īpašniekam? Un kā būtu pareizi no gliemežiem atbrīvoties- vai tā skaitas savas “mājas” aizsargāšana un drīkst ar tiem cīnīties? Man gliemeži nav uzbrukuši, savā dārzā mēdzu vienkārši gliemezi izņemt no dobes un pamest sāņus, jo es nespētu to sakapāt vai citādi nogalināt. Pieļauju, ka man būtu ļoti grūti no tiem atbrīvoties, jo tā taču ir dzīva radība!
Elvita Rudzāte atbild: Kailgliemezis ēd augus visus pēc kārtas un aiz viņa paliek postaža – augi iet bojā. Kailgliemezis ēd un viņam nav sāta. Tas var izaugt pat vairākus metrus garš. Kailgliemezim nav mājas, jo viņam to nevajag, jo viņš atrod, kur ielīst, lai patvertos.
Ja mēs paskatāmies uz cilvēci kā tā izturas pret dabu, tad arī cilvēka aktivitātes var pilnībā iznīcināt dabu. Arī cilvēkam nav sāta izjūtas jeb viņš nespēj pateikt sev: “Viss, man pietiek.” Cilvēki izturas pret planētu Zeme tā it kā viņiem nevajadzētu savas mājas, jo viņi šauri skatās uz jēdzienu “mājas”. Tāpēc savā ziņā kailgliemezis parāda cilvēcei, kas notiks ar dabu, ja cilvēki turpinās par visu augstāk vērtēt materiālos labumus. Planēta Zeme var iet bojā un to iznīcinās paši cilvēki, neapzinoties, ka planēta Zeme ir visu cilvēku īstās mājas.
Ja uzbrūk tavam īpašumam, tev ir tiesības to aizsargāt. Tomēr kailgliemežus nevajadzētu brutāli iznīcināt, bet radīt apstākļus, lai kāda cita dzīva radība, kas ēd kailgliemežus, varētu tikt ar tiem pabarota. Piemēram, stārķiem ir grūtāk atrast vardes, jo cilvēce piesārņojot zemi ar minerālmēsliem ir panākusi to, ka vardes iznīkst, jo no zemes minerālmēsli nonāk gruntsūdeņos un tālāk ūdenskrātuvēs, kur mājo vardes. Manuprāt stārķi ēd kailgliemežus, vismaz man tā šķiet, jo es ar kailgliemežiem necīnos, bet nevaru teikt, ka tie visu apēstu. Man līdzās dzīvo stārķu ģimene un man šķiet, ka tā no tiem barojas, jo ūdenskrātuvē, kur agrāk bija daudz varžu, tagad tās ir izzudušas arī pateicoties graudu audzēšanas zemniekiem, kas apsaimnieko tuvējos laukus.
Tā kā kailgliemeži ir tik daudz un tie tik ātri vairojas, tad es ieteiktu zinātniekiem izpētīt, kādas dzīvās radības varētu barot ar kailgliemežiem un sākt kailgliemežus vākt, lai šīs dzīvās radības pabarotu vai arī vidē, kur savairojušies kailgliemeži, radīt apstākļus, lai tur var dzīvot dzīvā radība, kas ēd kailgliemežus.
Piemēram, cilvēce turpina cīnīties ar latvāņiem tos indējot, bet zemi var nepiesārņot ar indi, ja vietās kur aug latvāņi aizved ganīties aitas. Aitām garšo latvāņi un viņas tos ēd tik ilgi un līdz pašai zemei, kad tie iznīkst.
Tieši tāpat ir jārīkojas ar kailgliemežiem. Viss, kas dabā ir radīts, kādam ir nepieciešams. Nevajag izjaukt dabas līdzsvaru. Ja tiek izjaukts dabas līdzsvars, tad daba tiek iznīcināta. Tāpēc atbildot uz Sanitas jautājumu: “Ko māca kailgliemeži”, atbilde ir: “Neiznīcināt dabu un saglabāt dabas līdzsvaru, izprotot, ka materiālās vērtības ir laicīgas un pārejošas vērtības, ka pāri tām stāv mūžīgās vērtības, kas ir paliekošas, piemēram, Mīlestība”.
Arī tiem cilvēkiem, kuru dārziem uzbrūk kailgliemeži, ir vērts aizdomāties, vai viņi par visu augstāk nevērtē materiālās vērtības zem tām aprokot savu mīlestību?
Sokrata tautskola aicina piedalīties pasākumā “Izglītības programmas “DOMĀTĀJS” dalībnieku saiets 2025”, 2025.gada 9. augustā, plkst. 11.00-17.00, Sirdsapziņas skolā, Bezdelīgu ielā 16, Sigulda, Siguldas novads. Pasākuma mērķis: attīstīt Domātāju savstarpējo sadarbību un kompetenci, lai sniegtu palīdzību cilvēkiem, kurus piemeklējušas dažādas dzīves Lasīt vairāk …