Kad biju jaunāka, man nebija problēmas būt sabiedriskai, bet ar laiku jutu, ka kļūstu intraverta. Vairāk, kā gadu nostrādāju dienas un nakts maiņas smagā darbā, brīvdienas bija maz un bieži nesanāca izgulēties, dzīvoju tādā kā
miglā. Darbā man bija kolēģi, kuri bieži izlika savas negācijas vai privāto dzīvi plašākai apskatei, esmu jūtīgs cilvēks,
tāpēc, lai man būtu vieglāk gan darbā, gan ikdienā, iemācījos nobloķēt uztveri uz šīm negācijām. (Respektīvi vairs nedzirdēju, ko saka citi, ja tas nebija saistīts ar darbu.)
Aizejot no darba sākumā jutu, ka man ir grūtības koncentrēties (lēnām koncentrēšanās spēja atgriežas), es labprāt
pavadu laiku bez lielas burzmas un man nelielu paniku rada uzrunāt svešus cilvēkus, tas ierobežo manu ikdienu un darba iespējas.
1. Kāpēc mainās cilvēka personība no ekstraverta uz intravertu un otrādāk? Ja, tā nemainās, tad kāpēc “īstā daba” nepiemīt cilvēkam uzreiz?
2. Vai šis komunikācijas ierobežojums ir kāda mācība, kas man jāsaprot, kā to mainīt?
Es saprotu, ka šī te bloķēšana nav labākais variants jebkurā situācijā, bet ir reizes, kad savās domās paklausīties ir svētīgāk, nekā citu.
Elvita Rudzāte atbild: Es nedomāju, ka Evelīnai ir mainījusies personība. Drīzāk ir jūtams, ka viņa savā darbā ir uzņēmusi stresu – bailes no negatīvi noskaņotiem cilvēkiem, kas ir saglabājušās arī pēc darba vietas maiņas. Tieši bailes no negatīvi noskaņotiem cilvēkiem viņai tagad traucē komunicēt ar citiem cilvēkiem. Ja viņa atbrīvos šīs bailes, tad komunikācijas spējas atjaunosies.
Bailes no negatīvi noskaņotiem cilvēkiem māca ieraudzīt sliktajā pozitīvo pusi. Neviens cilvēks nav absolūti slikts vai absolūti labs. Mums ir jāmācās mīlēt visus cilvēkus tādus kādi viņi ir, pieņemot viņu slikto pusi un ieraugot katrā cilvēkā viņa pozitīvo pusi.
Evelīna mēģināja novērsties no negatīvi noskaņotiem cilvēkiem, neizprotot, ka viņi ir cilvēki, kam pietrūkst mīlestības siltums. Lai Evelīna labāk izprastu savu mācību, iesaku viņai padomāt par Sauli. Vai Saule neapspīd un nesilda visus cilvēkus, vai Saule izdara kādu atlasi? Saule silda ikvienu, arī pašu negatīvāko cilvēku, un bieži pateicoties tieši Saules siltumam, negatīvi noskaņots cilvēks paliek mierīgs.
Tieši tas cilvēkiem ir jāmācās no Saules. Ja tu spīdi pret visiem cilvēkiem kā Saule un tos sasildi ar savu mīlestību neatkarīgi no to rakstura, uzvedības, dzīves principiem, tad tu ar savu piemēru parādīsi, ka var veidot attiecības ar ikvienu cilvēku pozitīvā gaisotnē, ja tikai ir vēlēšanās. Bet, kas traucē mums vēlēties būt kā Saulei? Tie ir mūsu uzskati un pieķeršanās tiem. Mums ir grūti pieņemt citādo, jo tas nesakrīt ar mūsu uzskatiem. Tiklīdz tu iepazīsti citādo, tā tava attieksme mainās. Līdzīgi ar dažādām kultūrām. Tiklīdz tu iepazīsti un izproti kultūru, tā tu spēj to pieņemt. Kamēr tu uz to skaties ar nosodījumu, tu nespēj ieraudzīt kultūras pozitīvās iezīmes, tu redzi tikai to, kas tev šķiet nepareizi un parādās nosodījums.
Tāpēc sekosim Saules piemēram, kļūsim par Sauli, apspīdot visus un arī tos, kas pagaidām ir nomaldījušies no ceļa un nespēj novērtēt Saules gaismu un siltumu.