Kristīne jautā: Paldies par iespējām vaicāt šeit sev neizprastas lietas un par to, ka Jūs atbildat uz šiem jautājumiem. Man jautājums ir par bailēm ”mani nemīl”. Ko īsti māca šīs bailes? Esmu sapratusi, ka bailes ”mani nemīl” ir visu citu manu stresu pamatā, gan lepnības, gan pārmērīgas vēlmes izpatikt vai perfekcionisma utt. Tomēr man līdz galam nav skaidrs kāda tieši ir šo baiļu mācība? Zinu, ka manī ir šīs bailes un diezgan izteikti jau no bērnības. Kaut gan tagad, ar sevi katru dienu strādājot, jūtu zināmu progresu. Pilnīgi noteikti zinu, ka šo garīgās attīstības ceļu esmu sākusi iet tikai tāpēc, ka sevī jutu bailes ”mani nemīl” un man tiešām bija slikti un nepatīkami visu laiku tā justies. Tāpēc arī meklēju atbildes. Un atradu piedošanas mācību, Skolotāju dotos diktātus un rozārijus. To visu praktizējot ir palicis vieglāk.
Tomēr varbūt ir kaut kas padziļināti, ko neesmu izpratusi, jo skaidri zinu, ka ”baidos” jau no bērnības, īpaši, ja izdarīju kaut ko, kā rezultātā vecāki no ”manis novērsās”, tad bailes bija tik lielas, ka man, kā bērnam likās, ka es mirstu. Vēl tagad atceros to drausmīgo sajūtu, kad mamma bija dusmīga vai tēvs iegāja sevī, tad man likās, ka trūkst elpas un pasaule sabrūk. Kas man būtu vēl jāsaprot?
Elvita Rudzāte atbild: Bailes “mani nemīl” māca mīlēt, negaidot neko pretim. Ja cilvēks mīl, negaidot kā tiks novērtēta viņa mīlestība, tad viņš jūtas brīvs. Ja cilvēks dzīvo gaidās, ka viņa doto kāds pamanīs un novērtēs, tad nākas piedzīvot vilšanās situācijas un katra mazākā kļūme šajā cilvēkā izsauc stresu bailes “mani nemīl”.
Bailes “mani nemīl” uzdevums ir atgādināt cilvēkam, ka viņu mīl Augstākie Spēki, Dievs un cita dzīvā radībiņa, piemēram, kāds mājdzīvnieks vai istabas augi vai bērzs pie mājas. Nelaime ir tā, ka cilvēki šo mīlestību nepamana, jo ar mīlestību saprot tikai tuvinieku doto mīlestību.
Jo augstāk attīstīts gars, jo mazāk viņā ir gaidas un viņš kļūst par devēju. Tāpēc tik svarīgi ir paplašināt apziņas līmeni. Laimīgs cilvēks ir devējs, t.i., tāds cilvēks, kas spēj nesavtīgi dot, neko negaidot pretim. Šāds cilvēks neapvainosies uz tuviniekiem, kas viņa doto nepamana vai skaļi nenovērtē (nepaslavē). Šāds cilvēks izjutīs prieku par iespēju kādam palīdzēt. Cilvēks, kas ir izpratis Dievišķo Došanas-ņemšanas likumu un ikdienā to praktizē, nejūt bailes “mani nemīl”, jo viņš ir piepildīts ar to mīlestību, kuru viņš dod citiem.
Tātad galvenā mācība, ko stress bailes “mani nemīl” māca ir nesavtīga mīlestības došana, kas piepilda pašu cilvēku ar mīlestību un tāpēc viņš neizjūt mīlestības trūkumu. Pat, ja tuvinieki pret šo cilvēku izturas noraidoši, viņš vienalga jūtas laimīgs, jo viņš ir mīlestības devējs.
Sokrata tautskola aicina pieaugušos piedalīties personības garīgās izaugsmes programmā “DOMĀTĀJS 1. LĪMENIS”, sestdienas grupā, 2024./2025. mācību gadā no 28.09.2024 – 14.06.2025. Mērķa grupa: pieaugušie, kuri ir izpratuši garīgās attīstības nepieciešamību un vēlas turpināt garīgās attīstības ceļu, kļūstot Lasīt vairāk …
Sokrata tautskola aicina piedalīties Elvitas Rudzātes vadītās atbalsta grupā “Dzīves analīzes un neapgūto mācību stundu noteikšanas prakse”, attālināti ZOOM platformā. Dalībniekiem būs iespēja: Iepazīties ar dažādu dzīves problēmu, tanī skaitā slimību izveidošanās cēloņiem. Veikt dzīves analīzi, Lasīt vairāk …