Ko man darīt, redzot to kļūdu kalnu un tā sekas? 08.05.2015

Ilona jautā: Ar partnerattiecībām man vienmēr gājis smagi. esmu rāvusies starp prātu un sirdi. Mani vienmēr ir vilcis pie nu jau vīrieša, kuru esmu uzskatījusi zem saviem standartiem esam. Es kā disfunkcionālā ģimenē augusi, vienmēr esmu gribējusi sev to labāko vīru, bet tā vilkme ir bijusi tik spēcīga, ka ir jaukusi kaut kā tās citas attiecības. Ar prātu es saprotu, ka man vajadzēja palikt, jo viss taču bija, bet tā vilkšana tikai pieauga pret to citu, zem mana līmeņa esošo, man vajadzēja dzirdēt viņa balsi, redzēt viņu, būt blakus, tas ir bijis abpusēji, tādi īsi mirkļi.

Šobrīd ir pagājuši 10 gadi un esam tā kā satikušies uz ilgākiem komunikācijas mirkļiem un es sāku domāt, ka tā ir mīlestība, vai kas? Un atkal man dzīve piedāvā krustceles, iet ceļu kopā ar manam prātam patīkošu vīrieti, vai iet kopā ar šo cilvēku, pie kā velk? Joprojām viņā ir man nepieņemamas lietas, bet kā atvienot šo magnētisko spēku. Atbrīvojot stresus man viņa pasaule kļūst saprotamāka un redzu to citādāk, tā pārveidojas, tāpat kā pārveidojas mana pasaule. Šobrīd redzu, ka ir bijušas daudz iespējas būt laimīgiem, bet es tās neesmu redzējusi, un esmu gājusi ciešanu ceļu. Vai tagad man tas ir tikai jāapzinās kā mācība? Vai jāveic arī praktiskas lietas ?

Viņš ir pilns aizvainojumu un dusmu. Gribas viņu apskaut, gribas, lai ļauj man pietuvoties un palīdzēt viņam, bet viss paliek tikai vārdu tālumā. Man ir grūti saglabāt mieru, kad viņa aizvainojums nāk pār mani. Liekas, ka esmu viņu izpostījusi, viņam sāp un sāp man, liekas, ak viņam sāp dzirdēt manu balsi, redzēt mani, es negribu bojāt viņa attiecības, ja tas ir tas, ko viņš grib, ko viņš nesaka. Es varu iet kopā ar to manam prātam labāk patīkošo puisi, bet es vairs nevēlos nevienu sāpināt. Arī sevi ne.

Kur garantija, ka tad, kad būšu kopā ar to prātam patīkamo puisi, velkošais vīrietis neuzradīsies? Vai vilkme atkal būs neizturama? Mani apmierinātu arī tas, ja ar viņu varētu palikt tikai draugi. Es varu viņam atvainoties cik gribu, par to, kāda esmu bijusi, bet tas viņu sāpina vēl vairāk un saka man vēl vairāk asu vārdu, lai sāpinātu mani, tad gribu viņu apskaut ar visu savu mīlestību, lai viņa dvēsele gūst mieru, bet kad dzirdu kā viņa balss griežas, sastingstu un atkāpjos. Arī viņš ir mani sāpinājis, bet es to vairs neredzu, tas ir izgaisis, tā vietā ir tikai vēlme viņam dot mīlestību, bet, ja viņš to nepieņem un mani atgrūž, tad kas atliek? Atliek prātam patīkamais puisis un pārcirst to velkošo magnēta saiti, vai to var kaut kā maigi atvienot, to abpusējo dzīvju vīšanos?

Savas kļūdas es saprotu, esmu dzīvojusi tumšu dzīvi, ar nepareizām dzīves un morāles vērtībām. Bet kā lai situācija atrisinās, vai ir jāatsakās no jebkādas kļūdu labošanas? Kļūst šķērmi ap dūšu, kad skatoties atpakaļ, redzu visu ar jaunām acīm un redzu kā esmu ar viņu izrīkojusies. Agrāk domāju, ka viņš ir salauzis manu sirdi, neesot tāds, kādu vīrieti gribēju, bet tagad saprotu, ka viņš būtu tāds, viņš mani pats nebūtu sāpinājis un mēs būtu laimīgi, bet es nemaz nezināju, kas ir laime un mīlestība. Ko man darīt, redzot to kļūdu kalnu un tā sekas? Varbūt viņš domā, ka esmu tāda, kā bijusi, ja reiz no viņa puses viss iet pēc vecās inerces?

Elvita Rudzāte atbild: Ja es pareizi uztvēru no Ilonas rakstītā, tad vīrietim, pie kura viņai ir vilkme, ir jau citas attiecības, kā arī viņai pašai jau ir citas attiecības. Visas attiecības ir liela atbildība. Tāpēc izjaukt citas attiecības ir karmas uzņemšanās uz sevis. Ilona tikai prātuļo kā atgūt vīrieti, kurš tagad viņu atgrūž, bet neko nejautā par to kā iemīlēt vīrieti ar kuru ir kopā. Tas ir labi, ka Ilona ir savas kļūdas apzinājusies un nožēlo, bet tagad viņa var pieļaut jaunas kļūdas, sāpinot savu partneri.

Vilkme par kuru Ilona runā ir kārdinājums, kas nāk no tumsas spēkiem. Tumsas spēki vēlas izjaukt visas ģimenes. Mūsdienās viņiem šis darbs ļoti labi izdodas, tāpēc ļoti daudz attiecības ir izjukušas. Magnētisko spēku, kas velk pie cilvēka nepieciešams pārvērst Dievišķā mīlestībā. Dievam ļoti patīk attiecības, kur abi partneri spēj mīlēt viens otru ar Dievišķu mīlestību bez intīmas tuvības. Tas nenozīmē, ka Ilonai ir jātiekas ar vīrieti kā draugu. Dievišķa mīlestība pastāv arī tad, ja starp partneriem nenotiek tikšanās. Tikšanās ir bīstamas tāpēc, ka to laikā ļoti spēcīgi sāk darboties kārdinājums, un ne katram ir pa spēkam tam pretoties. Tāpēc Svētais Francisks un Svētā Klāra, starp kuriem arī bija izveidojusies Dievišķā mīlestība, izvairījās no tikšanām, jo zināja kāds kārdinājumam ir spēks.

Iesaku Ilonai likt mierā bijušo vīrieti, domās sūtot viņam Dievišķo mīlestību, un beidzot uzņemties atbildību par esošajām attiecībām. Galvenā mācība, kuru Ilona nav apguvusi ir ATBILDĪBA.