Ko man māca meita? 17.01.2015
Sieviete jautā: Gribu jautāt par bērna uzvedības tēmu, jo tas palīdz gan man, gan manai meitai.
1.Meitai ir 5 gadi, bet jau kādus 2 gadus atpakaļ ievēroju, ka viņa neuztver ātri izrunātus vārdus, teikumus. šādus vārdus viņa izrunā nepareizi un kad es laboju viņa strīdas, ka izrunā pareizi. Tagad, kad jāmācās jauna valoda, atkārtojas tieši tas pats. Viņa sadzird pa savam un tā arī izrunā.
2. Reizēm viņai ir grūti izteikties. Grib pateikt kaut ko, bet vārdi nenāk pār lūpām. Var redzēt, ka galvā ir, bet pateikt nevar. Kad saka, tad ir tikai atsevišķi vārdi, bet nav teikums. Reizēm viņa runā aprautos teikumos, atsevišķām frāzēm. Reizēm ļoti viegli un labi izsaka savu domu. Kāpēc tā?
3. Pēdējā laikā viņa ir palikusi skumja, tā arī saka, man ir skumji, bet nevar paskaidrot kāpēc. šorīt uzvilkām strīpainas zeķubikses, kā Pepijai un es teicu, tad tu šodien esi priecīga kā Pepija. Viņas seja pārmainījās un atbilde, nē man ir skumji.
4. Bērnu dārza audzinātājas saka, ka viņa ļoti slikti ēdot. Prasu, kāpēc tā – tas ēdiens man negaršo. Uz jautājumu vai tu pagaršoji – atbilde nē, tas nav garšīgs. Mazā vispār atsakās arī mājā ēst ēdienu ko viņa nezin. Man ir grūti pierunāt, lai pagaršo. Kad tas izdodas, viņai garšo arī kaut kas jauns, bet reizēm ne. kāpēc viņa neēd citu ēdienu un pat negrib pagaršot?
5. Bērnu dārzā viņa saka, ka bērni ar viņu nespēlējās. Audzinātāja saka, ka spēlējoties. Mazā grib būt vadošā un nosaka, kā jāspēlējas. Arī mājā jāspēlējas, kā viņa grib un jādara tikai tā kā viņa grib. Ļoti bieži viņa negrib spēlēties viena pati un man ir ar viņu jāspēlējas. Daļēji jau es to izprotu, jo bērnu dārzā ir sveša valoda un viņa vēl nesaprot un nevar izteikties, tāpēc arī kārtīga spēlēšanās ar meitenēm nav. Kad saku, lai viņa spēlējas viena pati, viņa paliek skumja, tāds kā apburtais loks no kura netiekam laukā.
Es jau saprotu viss mums ir jauns, cita valsts, cita valoda un šajā laikā esam jūtīgas abas un viņa grib visu laiku būt kopā ar mani. Skumst, ka jāguļ citā istabā vienai. Sākumā gulēja viena un viss bija kārtība, bet tagad skumst.
Gribu izstāstīt atgadījumu, pēc kura man pašai nāk raudiens un ir skumji. Mazā gribēja uz izklaides centru, kurā ir dažādas atrakcijas. Aizbraucām, 3 stundas izspēlējās no sirds, ejot prom viņai uzskrēja puisis virsū un atvainojās, bet mazā apvainojās un palika dusmīga. Viņa neģērbās, niķojās, dusmojās, bļāva uz mums. Līdz es neizturēju un dusmās sapurināju viņu un teicu – vecāki tevi atveda uz atrakciju parku kur tu
gribēji, ļāva tev izspēlēties, bet tu tagad tā uzvedies! Uz ko mazā sejiņa pārvērtās un sāka raudāt no sirds, apķērās man ap kaklu un tā mēs cieši sakļāvušās tupējām. Mazā sāka runāt – ka no rīta pamostoties viņai nākušas asaras. es prasu kāpēc? Sapnītī mēs esam bijušas mežā un viņa pazaudējusies, palikusi viena. Nākusi ārā no meža, lai mamma nedusmotos un nācis raudiens, tajā brīdī pamodusies. Tagad arī mammai nāk raudiens, jo bērns man grib ko pateikt, bet es nesaprotu.
Es saprotu, ka mēs mācamies no kļūdām un bez tām nevar. Kur lai brīžam ņem to spēku un viedumu saprast. Mana jaunākā meita mani ļoti māca un es saprotu, ka viņa ir mans spogulis, bet reizēm man pietrūkst prāta, lai saprastu – ko tieši viņa parāda. Viņai patīk sev mainīt vārdu un nesaukties īstajā vārdā, kā arī viņai patīk multfilmas, kur galvenajiem varoņiem ir kādas spējas. Viņa kļūst par šiem varoņiem un iztēlojas, ka viņai ir spēja sasaldēt vai radīt sniegu utt.
Elvita Rudzāte atbild: Sieviete vēlas būt pārāk pareiza un grib, lai viss notiek tā kā viņa ir iedomājusies. Viņa cenšas pareizi audzināt savu bērnu un gaida labus rezultātus, bet aizmirst, ka bērnam ir nepieciešams savs sliktais, lai attīstītos. Protams, dzīves vietas pārmaiņa ir liels stress ģimenei, tāpēc ir ēšanas un citi traucējumi. Bērna sapnis skaidri norādīja uz to, ka viņa cenšas izpatikt mammai un visu darīt tā, lai mamma būtu priecīga, kā arī viņai ir bailes, ka kaut kas nebūs mammai pa prātam.
Kā lai mazs bērns jūtas, ja māte piesienas tam kā viņš runā? Mazs bērns runā tā kā tajā brīdī var. Droši vien aizrādījumi vai satraukumi, ka kaut kas neatbilst normai, ir arī citās jomās, tāpēc bērnā sāk krāties skumjas, jo viņš domā, ka vecāki viņu nemīl. Mazi bērni necenšas būt labāki vai sliktāki, viņi ir dabiski. Bet pieaugušie gan lien no ādas ārā, lai tikai citiem parādītu cik es esmu labs, varošs, veiksmīgs utt. Bērns to redz un arī sāk sekot pieaugušo piemēram. Tāpēc vēlas būs vadošais un, ja tas nesāk, tad skumst.
Man grūti kaut ko ieteikt, jo es neredzu ikdienu, bet man liekas ka pamatā bērns mātei māca atgriezties pie savas būtības un ļaut bērnam būt pašam.