Ko mana dvēsele ir sastrādājusi iepriekš? 13.05.2015

Laila jautā: Ir lieta, ko nespēju izskaidrot savās attiecībās ar puisi. Lasu grāmatas un meklēju atbildes…Pēc pirmajām divām attiecībām, kuras pārdzīvoju, pēc pirmajām raudāju mēnesi, draugs pateica, pārāk laba priekš viņa, iepazināmies korī, bija atbraucis māsai līdz uz pasākumu, atceros, ka neiedevu telefona nr., visu pagastu sacēla gaisā.., lai mani dabūtu rokā. Tad otras nopietnās attiecības ilga 3 gadus, Edgars bija šķīries, sapazināmies caur internetu, ļoti grūti gāja, viņš nespēja aizmirst ne savu celto māju, ne Daci, tajā pašā laikā es viņam nebiju vienaldzīga. Tiesa gan, bija daudz pārmetumu par to kā izskatos, laikam viņam vajadzēja bārbiju…nezinu. Lai vai kā pārcēlāmies uz
Ikšķili dzīvot, gribēja lai pametu savu mūzikas skolotājas darbu un mācos biznesu, jo materiālās lietas bija svarīgākas. Kad visi domāja, ka esam tikuši pāri nebūšanām un paliksim kopā, viņš kādā jaukā dienā pateica, ka ir iepazinies ar citu sievieti, juristi…savu klienti.

Un ar iepriekšējo draugu tāpat, trīs dienas gulēja blakām un nezināja kā pateikt man, ka ir saticis citu, darba kolēģi, pats kuriozākais, es brālim auklēju vasarā bērnus Jaunpilī, un tā meitene ir tieši no turienes. Pēc visa šī piedzīvotā, nezināju kur sevi likt, negribēju tur palikt, jaunajā vietā nodzīvojām trīs mēnešus, biju aizgājusi prom no darba, biju jau iestājusies darba attiecībās divās skolās, tanī saulē aizgāja vecaistēvs, tur dzīvot nepaliku ne vienu dienu, sarunāju un pārvedu mantas pie māsas, kura bija atradusi istabiņu centrā pie tantes. Gulēju uz raskladuškas, no rīta ar
smaidu strādāju, vakaros raudāju, sāpes remdēju klavierspēlē. Tajā gadā nodomāju, ka vajag mieru un nekādas attiecības, pat nedomāju par to, vajadzēja sakārtot sevi, bet, 9.klasē mācījās puisis sportists, nu kā jau puiši, flirtē, humors, bet es pratu gan pasmieties, gan būt skolotāja.

Tad šis puisis uz gada beigām vārdā Aigars, manī iemīlējās, ārprāts, satiku viņu ik uz soļa, viņš bija neatkāpīgs, tāda sajūta, ka no citas planētas nokritis pie mums…pats trakākais bija tas, ka man 26, viņam 16, es -skolotāja, viņš – skolnieks. Sarunāju vis kaut ko viņam ne to labāko, teicu, ka nekad nebūsim kopā, tas nav iespējams. Viņš manis dēļ bija gatavs darīt visu, tā sākās mūsu romāns. Mana ģimene domāja, ka ieliks mani
cietumā, to laiku dzīvoju bailēs, nevienam neteicu ārpus, tikai savai ģimenei. Sākām satikties vasarā, nu jau būs trīs gadi, bet it nemaz nav vienkārši, viņam nomira vecaistēvs, viņš iekrita un ir vēl joprojām lielā depresijā. Sportu pameta, iestājās pavāru skolā, iet ar lielu slinkumu, cilvēks bez apgriezieniem un laika izjūtas. Es esmu pilnīgs pretstats, mana dzīve ir aktīva, divas izglītības iestādes, koris, koncerti un pasākumi. Neesmu jau arī es nekāds eņģelis, bet viens ir skaidrs, mani kaitina, ka viņš var gulēt un gulēt…neko nedarīt.

Mamma man visu laiku jautā, kad man būs normāla dzīve, mana atbilde, tā ir mana dzīve. Pēc visa šitā, kas vēl turpinās, biju pie divām astroloģēm. Par šo konkrēto cilvēku teica, ka viņš bijis mans tēvs un es viņa dēls, un ka viņš bijis karā, un atdevis man savu mīlestību un tagad mēs esam satikušies, lai viņš man to atdotu, un tad kad atdos mīlestību, tad mūsu attiecības beigsies…

Viņam mani patīk sāpīgi kaitināt, rezultātā es raudu, lai gan runāju pretī…viņš uztraucas par to, vai man līdz ir elektrošoks, bet neatnāk un neapsveic mani dzimšanas dienā, es visu savu dzimšanas dienu, piedevām slima, pavadīju gultā klepojot un raudot. Ir sāpīgi, ka tavs mīļotais cilvēks pēkšņi neliekas par tevi nezinis, vēl jo vairāk, ka esam kopā it kā 3 gadus….ā, un tagad taču sācies tusēšanās periods. Es atceros sevi mācāmies, 16-23 gadi, negāju nekur, draugi man nebija, un nav arī tagad, ģimene ir mani draugi, vēl labi kolēģi darbā. Reizēm es nezinu ko ar to visu iesākt, tā nav tāda mīlestība. Pēc visa šī te, man uzradies neirodermīts, ko ārsts pateica tikai šogad…un tas pārietu, ja es būtu atkal mierīga,
harmoniska sevī un nepārdzīvotu…

Jautājums tāds, ko mana dvēsele ir sastrādājusi iepriekš, ka visu šo man nākas, iespējams, atstrādāt, un atkal būs žēl un atkal sāpēs. Es vakaros pie sevis skaitu Tēvreizes un lūdzos piedošanu visiem tiem, kam esmu nodarījusi pāri tīši vai netīši, kā arī lūdzu eņģeļiem palīdzību, tiesa, ne
katru vakaru, bet cenšos, izsaku arī pateicību par esošajām situācijām, lai gan tas nenākas viegli… Dziļi iekšā sāp arī vēl iepriekšējo attiecību sekas, lai gan lūdzos arī, lai piedotu tam cilvēkam… Varbūt, Jūs no sava skatpunkta varētu kaut ko ieteikt, būšu pateicīga par Jūsu viedokli.

Elvita Rudzāte atbild: Nav svarīgi, kas ir bijis iepriekšējās dzīvēs, ko dvēsele ir izdarījusi iepriekšējās dzīvēs, jo mēs nākam iemiesojumā, lai apgūtu mācības, kuras pirms iemiesošanās esam apņēmušies apgūt šīs dzīves laikā. Vissvarīgākais ir apgūt šīs dzīves mācības, tad dvēsele nomierinās. Laila vēlas iemācīties pareizi veidot attiecības un izprast materiālo pasauli, bet tā kā viņa nezina vai neizprot Dievišķos likumus, tad attiecības veido nepareizi, dzīvo pretrunā Dievišķajiem likumiem un tāpēc nākas ciest.

Es varu ieteikt Lailai sākt izprast Dievišķos likumus un cilvēciskās vērtības, praktizēt tās ikdienas dzīvē. Ja Laila tā turpinās dzīvot kā ir iesākusi, tad viņai priekšā stāv ļoti smagi pārdzīvojumi, bet viņai ir izvēle, beidzot kaut ko mainīt savā dzīvē vai grimt arvien dziļāk purvā. Es nevēlos neko vairāk komentēt, jo redzu, ka Laila iet ļoti bīstamu ceļu un šajā brīdī nav vēl to apzinājusies. Dievs dos viņai iespēju to apzināties, tālāk jau būs viņas izvēle kā dzīvot tālāk…