Ko mēs neesam apguvuši? 07.08.2019

Lūcija jautā: Pateicos par šo mājaslapu, kura sniedz daudz, ļoti daudz atbilžu jau gadiem. Centos atrast atbildes uz savu jautājumu, bet laikam pienācis mans laiks rakstīt…  Esmu divu bērnu māmiņa.. Jaunākajam ir nepilni 4 mēnesīši un vecākajam ir 4 gadi. Ar vīru esmu kopā gandrīz sešus gadus un sarakstījušies gandrīz divus. Cenšos saprast, kādēļ, ik pēc gada dzīvojot zem viena jumta – vienā valstī..

Liktenis saliek visu pa plauktiņiem tā, ka mums jādzīvo kā minimums 4 mēnešus atsevišķi. Vai nu nav iespējams pagarināt īres līgumus, vai nu nav iespējams vīram atrast darbu, kurā ir pietiekama alga izdzīvošanai..  Vecāki mūsu
saka, ka tas ir dēļ tā, ka es pati arī nestrādāju algotu darbu vairs, kopš pirmā bērniņa piedzimšanas, bet mīlu būt mamma un bērni aug ātri un ar vīru nolēmām, ka bērniem vajag mīļu mammu mājās.. Bet es vienmēr izjūtu vainas sajūtu, kad man kāds to saka, ka man jāiet meklēt darbu. Bet tāda sajūta, ka cilvēki nepadomā pirms runā..

Reizēm šķiet, ka mūsdienās vairs nav iespējams vienkārši viens otram sirdi izkratīt, jo pārtrauc pusvārdā un sāk teikt
kas nepareizi.. Lai gan izrunāts jau 10 reizes, ka tur tagad neko nevar darīt un sirds saka, ka tas nav mans ceļš … Ar visu to, ka esmu mājās ar bērniem visu laiku.. Viņi aug ļoti ātri un man jau ir sajūta, ka viņi aug pārāk ātri un ka tik daudz ko vēl mums kopā jāpaspēj.. Un tik daudz ko vēlos ar viņiem kopā piedzīvot.. Nespēju iedomāties pat cik depresīva es būtu, ja ietu uz darbu un bērnus atdotu svešiem cilvēkiem pieskatīt.. Tas pat nebūtu tas trakākais.. Bet tas, ka laiku nepavadu tieši ar viņiem..

Dzīve ir īsa.. Ja man kāds jautā kā visvērtīgāk pavadīt laiku… Es vienmēr saku.. Ar saviem mīļajiem.. Bet kāpēc mans vīrs nevar ar mums pavadīt laiku vairāk kopā? Vai vienkārši es par daudz gribu.. Tagad tādi laiki utt?  Jau gadiem meklēju atbildes.. Jo arī, ja mēs dzīvojam vienuviet.. Tad tik un tā viņš nav mājās naktīs laikus, lai kopā ietu gulēt.. Jo darba stundas ir bargas.. Bet tagad man ir panika.. Tagad pēc gada kopā vienu viet.. Man atkal jābrauc uz Latviju bez viņa.. Jau kuro reizi.. Jo Latvijā lētāk dzīvot ar ārzemju algu.. Tā varēšot iekrāt naudu kaut kam savam beidzot.. Un pats īrēs istabu.. Pie svešiem cilvēkiem.. No citām valstīm .. Ko mēs neesam apguvuši? Lielākais bērns visu laiku jautā kur ir tētis.. Un manī aug vainas sajūta.. Lai gan prāts nesaprot.. Par ko? Kāpēc? Ko lai iesāk? Ļoti ceru uz jūsu
atbildi..

P. S. Ar katru reizi man kļūst grūtāk vīra vārdiem noticēt, kas atkal lauž man sirdi.. Viena “draudzene” teica, lai
šķiros.. Bet tā nebūs opcija. Es vēlos ģimeni. Un lai ģimene dzīvo kopā. Vienmēr. Bērniem taču vajag tēvu, vai ne?

Elvita Rudzāte atbild: Mēs nākam iemiesojumā tajā vietā, kurā mēs varam vislabāk apgūt mācības un augt garā. Latvijā materiālā ziņā dažiem klājas grūti, bet tas ir tieši tāpēc, lai viņi caur šīm grūtībām augtu garā un izprastu materiālisma mācību.

Lūcijas ģimenē neapzināti notiek cīņa par vērtībām. Sieva saprot, ka svarīgākais ir ģimene un mīlestība, bet vīrs saprot, ka viņa uzdevums ir ģimeni materiāli nodrošināt. Abi domā pareizi, bet nav laimīgi. Kāpēc? Tāpēc, ka nav apmierināti ar to, ko Dievs viņiem dod.

Dažiem strādāšana ārvalstīs patiešām palīdz atsperties jaunu ideju īstenošanai un kontaktu dibināšanai. Iespēja iegūt izglītību, pieredzi un kontaktus ārvalstis patiešām ir laba, tomēr vienmēr jāatceras, kurā vietā tavs gars nāca iemiesojumā, jo karmiski esi saistīts tieši ar šo vietu un Valsti.

Lūcijas vīrs ir gatavs uzupurēties, dzīvot sliktos apstākļos, lai tikai nodrošinātu ģimeni. Tomēr nav skaidrs, kāpēc viņš nav gatavs tikpat daudz strādāt Latvijā? Latvijā meklē jaunus un izdarīgus cilvēkus. Jā, algas nevar konkurēt ar algām ārvalstīs, bet Latvijā ir iespējams iekārtoties tā, lai dzīve nebūtu tik dārga. Par maz man informācijas, lai noteiktu Lūcijas vīra neapgūtās mācības, bet viena no tām noteikti ir materiālisma mācība, kas māca izprast, ka nauda un materiālie labumi dzīvē nav pats svarīgākais. Cilvēka gars zina, cik daudz viņam ir nepieciešams, lai dzīvotu, un Dievs vienmēr dod iespēju nopelnīt tik cik nepieciešams, bet ne vienmēr vairāk kā nepieciešams.

Ja Lūcija redz, ka vienīgā iespēja, lai būtu kopā ar vīru, ir abiem strādāt, tad ir jāatsakās no stereotipiskiem uzskatiem, ka viņai ir jāsēž mājās ar bērniem. Piekrītu, ka bērniem ir ļoti labi, ja māmiņa ir ar tiem kopā, bet bērniem ir ļoti slikti, ka viņi vispār neredz tēvu un abi vecāki neveido ģimenē kopīgu auru. Bērniem ir sajūta, ka viņiem pietrūkst viena puse un neskatoties uz mātes mīlestību, viņi var sākt protestēt pret esošo situāciju. Tāpēc vienmēr ir jāizvērtē, kas konkrētajā situācijā ir pareizāk.

Lasot Lūcijas vēstuli, man prātā nāca Annas Brigaderes pasaka “Sprīdītis”. Man ir sajūta, ka gan Lūcija, gan viņas vīrs meklē laimi pasaulē, bet tās tur nav. Jo ātrāk viņi sapratīs, kur ir tā laimīgā zeme un kas patiesībā ir laime, jo ātrāk viņiem Dievs piedāvās iespējas izveidot ģimenes ligzdu vietā, kur visa ģimene var būt kopā, bet tas gan nenozīmē, ka viņi dzīvos materiālā labklājībā.

Man ir bijusi iespēja semināros uzdot jautājumu bērniem, kas viņiem ir svarīgāk – materiāli nodrošināta dzīve, bet abi vecāki daudz strādā un maz mājās vai dzīvošana ļoti pieticīgos apstākļos, bet abi vecāki ir kopā un bērni saņem mīlestību. Bērni izvēlas dzīvot ļoti pieticīgi, pat gatavi dzīvot nabadzīgi, lai tikai vecāki būtu kopā un ģimenē valdītu mīlestība.

Lai kādu lēmumu pieņemtu Lūcijas vīrs, šķiršanās nav risinājums. Visas grūtības ir iespējams pārvarēt, ja tikai ir vēlēšanās.