Ko mēs varam darīt, lai atbrīvotos no patērētāja sindroma 14.05.2015

Tas nav nevienam noslēpums, ka mūsdienu sabiedrību sauc par patērētāju sabiedrību. Mēs vēlamies tikai saņemt, saņemt un saņemt. Ja mēs nesaņemam, tad esam neapmierināti un sakām “mums pienākas”. Bet cik daudzi no mums ir gatavi dot?

Man ir saskarsme ar cilvēkiem, kuri ir sākuši iet garīgās attīstības ceļu, kuri uzskata, ka iet Gaismas ceļu, bet brīžos, kad viņiem tiek dota iespēja dot jeb palīdzēt, tad bieži tiek meklēti attaisnojumi, kāpēc viņš to šajā brīdī nevar izdarīt.

Padomāsim kā ir ar Dievu, Augstākajiem Gaismas spēkiem, kad mēs Viņiem lūdzam palīdzību, vai Viņi atrunājas, ka šobrīd viņiem nav laika? Nē, nekad Viņi tā neatrunājas, jo Viņi zina cik svarīgi ir palīdzēt. Vai Dievs dusmojas uz mums, ka mēs vēljoprojām esam patērētāji nevis devēji? Nē, Viņš nedusmojas, Viņš ir pacietīgs un gaida mūsu atmodu.

Atmodas laiks ir pienācis, ir saņemti neskaitāmi brīdinājumi no Augstākajiem spēkiem, ka ir pienācis laiks paaugstināt sabiedrības apziņas līmeni, citādi neizbēgami būs jāpiedzīvo ciešanas. Neviens nevēlas ciest. Lai celtu apziņas līmeni, nepietiek ar iemācītām gudrībām, tās ir jāpraktizē ikdienas dzīvē, ikdienas situācijās.

Katram ir savi trūkumi, un nav iespējams tik vienkārši no tiem atbrīvoties, bet Dievs negaida no mums, lai mēs uzreiz atbrīvotos no visiem mūsu trūkumiem. Viņš gaida, kad mēs būsim gatavi dot to labāko, kas katram no mums ir. Kāds no jums teiks, man nekā nav, nav neviena talanta, pietrūkst zināšanas utt. Nē, tā nav taisnība. Katram ir kaut kas ko var dot. Kāds palīdz ar pavisam vienkāršu darbu, piemēram, dārza ravēšanu. Kāds palīdz ar mīļu vārdu. Kāds atbalsta ar savām zināšanām.

Es iesaku katram no jums aizdomāties par situāciju, kad jūs pametīsiet savu fizisko ķermeni un dosities uz Smalko plānu, kur jūs sagaidīs Skolotāji. Viens no pirmajiem jautājumiem būs: “Vai tu izdarīji iemiesojumā visu, ko biji apņēmies izdarīt pirms iemiesošanās?” Kāds no jums teiks, ka es nezinu, ko es apņēmos izdarīt pirms iemiesošanās. Tev nav tas jāzina, tu spēj to just, jo tas ir apslēpts tavos talantos un prasmēs. Nekas dzīvē nenotiek nejauši. Ja esiet apguvuši profesiju, jums ir hobiji un dažādas prasmes, tad droši vien jūs varat tos pielietot praksē, lai palīdzētu cilvēcei, dabai un Dievam.

Mūsu pienākums ir atbalstīt visas tās aktivitātes, kuras tiek veiktas sabiedrības, dabas un Dieva labā. Katrs mēs sniedzam atbalstu tā kā jūtam un protam. Mums ir jāapzinās, ka ar pasivitāti mēs varam uzņemties bezdarbības karmu.

Padalīšos savā pieredzē un savās kļūdās. Viena no maniem Skolotājiem ir Gaismas Brālības Sūtne Tatjana Mikušina. Es zinu, ka esmu uzņēmusies pienākumu atbalstīt Sūtnes aktivitātes. Man šķita, ka es arī palīdzu tā kā varu, daudz informācijas ievietoju portālā domatajs.lv, saviem sekotājiem stāstu par viņu un Gaismas Brālības darbu, pasniedzot Piedošanas mācību, izmantoju Gaismas Brālības sniegto informāciju utt., bet tad notika kāds mistisks notikums, kurš mani ļoti samulsināja. Es nevēlos stāstīt, kas tieši notika, bet pēc šī notikuma es uzdevu jautājumu saviem Skolotājiem, ko Viņi ar šo mistisko notikumu gribēja man pateikt? Atbilde bija: “Tev ir vairāk jāpalīdz Tatjanai un kustībai “Par Tikumību.” Pirmajā brīdī man likās, bet es taču palīdzu kā varu, bet tad aprāvos, bet es varu vairāk palīdzēt. Es nedaru maksimumu, ko varu izdarīt. Bija grūti atzīt, ka arī es esmu patērētāja, kas izmanto Gaismas Brālības doto mācību savam labumam. Nevar teikt, ka es neko nedodu citiem, bet izrādās es varu dot daudz vairāk nekā dodu.

Es ilgi briedu e-semināriem, kuri tagad bez maksas ir pieejami internetā. Es priecājos par katru ziedotāju, kuri atbalsta šo darbu un nav svarīgi ar cik lielu summu, galvenais, ka atbalsta. Kādreiz es būtu dusmojusies, ka cilvēki nenovērtē manu ieguldīto darbu, tikai to patērē, bet tagad es zinu, ka man par to nav jādomā, mans uzdevums ir tikai dot. Es sapratu, ka Dievs visu redz, ka pats svarīgākais ir dot Dievam to, ko Viņš no tevis gaida. Vai Viņš man nedod pretī? Viņš dod daudz vairāk nekā es esmu devusi Viņam. Es nekad neesmu jutusies tik laimīga un enerģijas piepildīta kā tagad, un šī laimes izjūta tikai pieaug, radošās idejas plūst tik daudz, ka es nespēju visas tās realizēt, bet visam ir savs laiks. Es zinu, ka Dievs man palīdzēs realizēt tās idejas, kuras Viņš uzskatīs par prioritārām. Cik jauki un pat interesanti ir paļauties uz Viņu, skatoties ko Viņš atbalsta, un ko neatbalsta, skatoties uz rezultātu, jo tikai tagad es zinu, ka rezultāts ir atkarīgs tikai no Dieva. Cik gan grūti man, biznesa cilvēkam, bija pieņemt, ka tas attiecas arī uz biznesa rezultātiem. Kāda laimes izjūta ir brīžos, kad saproti, kad Dievs ar tavu darbu ir apmierināts. Tajā pašā laikā, par šo pašu darbu es esmu saņēmusi kritiskas piezīmes no cilvēkiem, bet tad tu uz šīm piezīmēm noskaties ar smaidu, jo tu zini, ka Dievs ir apmierināts, un tas arī ir pats svarīgākais.

Neviens no malas mūs nevar pārmainīt un piespiest atteikties no patērētāja sindroma slimības. To varam izdarīt tikai mēs paši, bet vispirms mums pašiem sev ir godīgi jāatzīst: “Es esmu patērētājs.” Tikai pēc tam mēs varēsim spert nākamos soļus, lai no šīs slimības atbrīvotos, izprotot došanas iespēju. Ja tikai cilvēki zinātu kāda laimes izjūta pārņem tad, kad tu dod, tad daudzi mainītos un no patērētājiem pārvērstos par devējiem. Pamēģiniet, arī jums ir dota iespēja kļūt par devēju un izjust laimes izjūtu. Arī jums ir dota iespēja atbalstīt Gaismas Skolotāju darbu, sākot dzēst bezdarbības karmu. Ja paši nespējat neko izdomāt, tad vienkārši palīdziet tiem, kuriem ir idejas ko kā darīt, lai celtu sabiedrības apziņas līmeni. Neesiet malā stāvētāji un tikai labumu patērētāji, jo tā jūs radāt bezdarbības karmu un šāda rīcība vēlāk jums var nākt par ļaunu, bet nedariet neko pret savu gribu. Viss ir jādara ar mīlestību un prieku! Vienkārši pamēģiniet kļūt par devēju…

Autore: Elvita Rudzāte