Ko mums māca vieni un otri cilvēki? 25.02.2016

Laura jautā: Mūsu dzīvē ir dažādi cilvēki, kurus mēs satiekam. Daži no tiem mūsos pamodina labo un iedvesmo uz cēlāku rīcību, respektīvi, gan
tiekoties un sarunājoties ar šādiem cilvēkiem, gan arī lasot par viņiem grāmatas (piem., Māti Terēzi u.c.) vai portālus, arī domātajs.lv rakstus un e-seminārus, vismaz man rodas pārliecība, ka arī es varu būt labāka, sekot savai sirdsapziņai un rīkoties morāli cēlāk. Turklāt no sirds, nevis kāda pašlabuma vārdā.

Un tomēr ir arī tādi cilvēki, kurus satiekot manī mostas nebūt ne tās cēlākās rakstura īpašības – vēlēšanās aprunāt, kritizēt, rodas skaudība un dusmas. Burtiski tā it kā iekšā pamostos kāds „zvērs”. Un man ir jautājums – ar ko tas ir saistīts un ko mums māca vieni un otri cilvēki?

Elvita Rudzāte atbild: Ja esi pamanījis, ka citu cilvēku sabiedrībā pats neievēro Dievišķos likumus, tad labāk no šādas sabiedrības ir bēgt vai izvairīties cik nu tas ir iespējams. To māca visi Skolotāji, ka sliktā vidē praktiski nav iespējams ievērot Dievišķos likumus, tāpēc mums ļoti rūpīgi ir jāizraugās draugi un paziņas, kā arī darba vieta un dzīves vietas vide, lai mēs varētu dzīvot saskaņā ar savu sirdsapziņu.

Neapzināti šie cilvēki tumsas spēku uzdevumā pilda kārdinātāju lomu, mēģinot novest no ceļa cilvēku, kurš ir izvēlējies iet garīgās attīstības ceļu un tuvoties Dievam. No kārdinājumiem nav iespējams izvairīties, tomēr mēs varam samazināt to ietekmi, izdarot pareizas izvēles.