Ko neesmu sapratusi un kur mācīties? 07.04.2023

Sieviete jautā: Paldies par Jūsu grāmatām, Sokrata tautskolas izveidi un to sniegtajām zināšanām man un manai ģimenei.

Līdz galam nespēju izprast neapgūto Dievišķo mācību. Tiktāl esmu izpratusi, ka “izprast dusmu sniegtās mācības” ir manas dzimtas neapgūtā mācība, jo tas slēpjas arī trešajā paaudzē.

Manam dēlam ir gandrīz divi gadi, un pie savas identitātes apzināšanās, viņš ļoti pārdzīvo, ja ko neļaujam, aizliedzam, burtiski iekrīt histērijās un lielos emociju izplūdos. Saprotu, ka zinātniski tas balstās arī viņa smadzeņu attīstībā atbilstoši viņa vecumam. Bet es vienmēr cenšos paskatīties uz visu arī garīgi. Ilgi meklēju atbildi-kāpēc man dažreiz (ne vienmēr) ir grūti būt blakus viņam emociju izvirdumos, citreiz mani pārņem dusmas, runāju dusmīgi, pēc sekundes nožēloju, un esmu pieņemoša un ar mīlestību tiekam cauri un izdzīvojam viņa emocijas. Manas dusmas ir parādījušās ļoti ikdienišķos gadījumos, šeit pieminēšu piemērus arī ar mūsu suni- slauku grīdu, suns skraida apkārt un visas spalvas un gruži sāk lidot pa gaisu, darbs vējā;  dēlam histērija, jo aizliedzu laistīties ar ūdeni uz galda/ņemt asu nazi/sadubļot tīras drēbes/pretojas kāpt auto u.tml. Tā kā esmu atbildīga, gan par savu mazo dēlu un arī suni nevaru izprast brīvās gribas mācību (ja skatos pareizajā virzienā).

Pārsvarā manas un arī dēla dusmas parādās, kad nenotiek kā plānots, kā katrs vēlamies. Man ir ļoti grūti, kad dēlam ir histērijas, sevišķi ja neesmu atpūtusies, vai tas jau notiek ilgu laika posmu. Ja nenotiek, kā viņš vēlas, man kā mammai tāpat jābūt blakus un jāmēģina būt “miera ostai”, bet grūti ļauties tam, ka dienas ritms tiek izjaukts arī man. Laicīgi nepaēdu, jo laicīgi neesam mājās, viņš diendusu guļ vēlāk, attiecīgi vakarā negrib iet gulēt, bet es vēlēšos gulēt, jo būšu nogurusi.

Atbildība par mazo cilvēku un arī suni, manī rada sajūtu, ka esmu vel striktāka un ietiepīgāka, kā biju domājusi, un lai arī ar prātu šo izprotu, reālajās situācijās mana atbilžu reakcija dara pa savam. Izaicinoši ir tas, ka līdz šim ne ar vienu neesmu bijusi kopā gandrīz 24/7 plus vēl nesusi šo milzu atbildību. Vēlos dziedināt savas dusmas, izprast neapgūtās mācības un nenodot tās tālāk paaudzēs.

Mana vecmāmiņa, piedzīvojot mana dēla histērijas saka- “kas tad tā dara, man tā nepatīk, man nevajag ka tu krīti pie zemes. Beidz. Kāpēc tu dari kā man nepatīk. Kur ir tas labais puika, tas man patīk.” Šo dzirdot saprotu, ka arī manas emocijas bērnībā tika noslāpētas, neļaujot tās izdzīvot. Pašlaik ir tik daudz puzles gabaliņu, ka esmu apjukusi, kur rodas manas dusmas, kas ir mantots, un kur kas jāsavieno kopā, kam jāpiedod. Paldies, ja atbildēsiet, un priecāšos dzirdēt arī ieteikumus, kurus kursus, mācības Jūs iesakāt man.

Elvita Rudzāte atbild: Dusmas rodas no neapmierinātam vēlmēm. Mācība – minimizēt savas vēlmes, pajautājot sev – vai tiešām man tas nepieciešams un es nevaru bez tā iztikt? Tikai retos gadījumos atbilde būs “jā”, pārsvarā atbilde ir “es varu iztikt”. Ja pieaugušie dzīvo vēlmēs, tad bērnu vēlmes ir dubultā, jo bērns ir vecāku summa, t.i., tēva vēlmes + mātes vēlmes = bērna vēlmes kvadrātā. Ja kaut viena vēlme netiek apmierināta, tad cilvēks paliek dusmīgs. Sievietes gadījumā netiek apmierināta vēlme, lai bērns dara visu tā kā viņa ir iedomājusies kā būtu jādara.

Tāpat sievietes neapgūtā mācība ir brīvās gribas likums – tu nedrīksti nevienam uzspiest savu gribu un lauzt cita brīvo gribu. Bērnam ir vajadzība izzināt pasauli, bet mēs pieaugušie šo vajadzību apspiežam, jo šī vajadzība mums var radīt neērtības. Es personīgi augu brīvībā, man vecāki atļāva izbaudīt spēli dubļos, vasarā skriešanu vienās biksītēs pa peļķēm pēc pērkona lietus, būvējot aizsprostus strautiņam un upītei, lai izprastu kā ūdens caururbj mūsu uzbūvēto dambi, kāpt kokos un lēkāt pāri bedrēm utt. Bieži pēc āra pašu bērnu izdomātām nodarbībām atgriezos mājās slapja un netīra, bet tas neietekmēja manu veselību tādā mērā, lai būtu jākavē skola. Man tiešām žēl, ka vairumam mūsdienu bērnu tiek liegts tas, kas man bērnībā bija atļauts. Tāpēc nākotnē mēs nevarēsim gaidīt no bērniem radošu pieeju problēmu risināšanā, jo bērnu radošums un izzināšanas spēja tiek aizvērta jau bērnībā.

Nav jēgas apgūt zināšanas, ja tās netiek pielietotas praksē. Es, protams, iesaku apmeklēt Sokrata tautskolas izglītības programmu “DOMĀTĀJS”, bet programmas pabeigšana (9 gadi jāmācās) nav vēl garants, ka domātājs būs izpratis to, kas viņam ir mācīts. Tomēr vēlēšanās apgūt zināšanas jau ir daudz. Arī domātāju nodarbībās notiek praktiskās nodarbības, bet kādam tas var nebūt pietiekami. Tāpēc papildus iesaku piedalīties atbalsta grupās gan Sokrata tautskolā (tuvākā atbalsta grupa šeit), gan sociālā uzņēmuma “Dvēseles miers” programmās (skatīt šeit). Sievietes gadījumā iesaku mācīties domātājos (programmu aprakstu un nodarbību plānu skatīt šeit), piedalīties apziņas paplašināšanas semināros vai klausīties ierakstus (skatīt šeit) un praksi apgūt sevis dziedināšanas programmā “Garīgā prakse – mana ikdiena”, tuvākās grupas:

Sevis dziedināšanas programma “GARĪGĀ PRAKSE – MANA IKDIENA” attālināti (16.04.2023 – 28.05.2023)

Sevis dziedināšanas programma “GARĪGĀ PRAKSE – MANA IKDIENA” klātienē (19.04.2023 – 07.06.2023) Rīga