Andis jautā: Ejot šo dzīves ceļu arī es esmu nonācis līdz izrādās svarīgam jautājumam – kas es esmu, ko šeit daru? Drīz jau 41 dzimumdiena! Īpaši nekad neesmu aizrāvies ar karjeras lietām (ko dzīve, apstākļi piemeta to arī darīju), rezultātā vadu salīdzinoši lielu kolektīvu. Alga laba. Ģimenē aug brīnišķīga meita 4g..Bet. Ir kaut kāds baigais tukšums, pēdējā laikā nekā īpaši negribas darīt. Vienu brīdi vainoju kolēģus, darbu, kurā no pašas apakšas esmu ticis tur, kur esmu, tad izdomāju, ka sieva vainīga, ka nemāk dot enerģiju. Pat zināma loģika (pievilkšanas likums), ka tādā brīdī uzrodas saprotošs cilvēks, kuru varu saukt arī par dvēseles radinieku, kas mani nomierina, iepriecina ar savu esību īpaši nekā nedarot.Tikai burtiski pāris dienas atpakaļ, intensīvi lasot Jūsu portālu, esmu, laikam, sapratis, ka visa neapmierinātība ir manī.
Patiesībā brīnišķīga ir frāze – iemācīties gribēt neko negribēt un vienkārši mīlēt! Mīlēt to, kas ir. Arī pašreiz vēl nesaprotu, kā ir pareizi savienot šo kokteili prāts, sirds, gars, ķermenis, lai vienkārši laimīgi dzīvotu, ar to saprotot – esmu apmierināts ar visu, kas notiek. Tīri intuitīvi, jau labu laiku ticu, ka visas slimības rodas “galvā”! Īpaši jau arī neesmu izdevīgs bijis esošajai medicīnai. Bet pēdējā laikā sāk nomocīt ādas sēnīte, kas no pleciem jau rāpjas uz leju. Ir dienas, kad viņa kļūst izteiktāka, ir dienas, ka šķiet tūlīt, tūlīt pazudīs. Nelietoju nekādas smērēs, tikai spogulis un
paša domas.
Pasaku godīgi, es pašreiz nespēju saprast tulkojumu – kauns par godīgumu. Ja tas ir iespējams, lūdzu palīdziet saprast! Ir jau virkne arī citu lietu, bet laikam jau jāsāk ar kaut ko vienu!
Elvita Rudzāte atbild: Attīstītā sabiedrībā ir vērtību sistēma. Taču šī vērtību sistēma bieži cilvēkos rada nepareizu izpratni par patiesajām vērtībām un pievērš cilvēku “viltus vērtībām”. Piemēram, ir iestādes, kur cilvēkam ir ļoti stingri noteikts kā viņš drīkst ģērbties, uzvesties, ko kurā situācijā drīkst vai nedrīkst teikt, kā kurā situācijā jārunā, dažkārt māca pat klientiem teikt nepatiesību, lai tikai iegūtu klientu. Ja darbinieks godīgi pilda savus pienākumus, bet iekšēji izjūt pret tiem pretestību, tad viņā rodas iekšējs kauns par to, ka viņš nav patiess vai, ka viņam jādara kaut kas, kam viņš nepiekrīt vai vienkārši viņam to darīt ir nepatīkami.
Tā kā Andim sēnīte sākās no plecu daļas, tad tur uzkrājas prasīgums un vēlme visu izdarīt kā nākas (godīgi). Ja kaut kas nenotiek tā kā gribētos un Andim par to ir kauns, tad sēnīte parādās uz ādas plecu daļā.
Citiem vārdiem sakot, kauns par godīgumu nozīmē, ka es kaunos būt tāds kāds es esmu, jo citi domā, ka man jābūt ir citādām. Tā kā es neko nevaru izmainīt sājā situācijā, tad es šo situāciju paciešu. Protests un dusmas uz šo situāciju rada ādas sēnīti.