Ko nozīmē meditācijā redzētais? 03.12.2014

Petra jautā: Nopirku Jūsu disku „Stresa atbrīvošanas meditācija”. Jūsu ieteikums iztēloties visu, ko stāstāt, mani aizveda dīvainā ceļojumā. Līdz šim dzīvoju saskaņā ar saviem gadiem, vismaz pati tā domāju un pasē rakstīts 43, tomēr šis meditācijas piedzīvojums sajūtās aizveda mani
ļoti tuvu bērnībai. Tāda sajūta, ka ar katras istabas apmeklējumu es pienācu ar vien tuvāk sev. Ko šādas sajūtas var nozīmēt – to ka
patiesībā jūtos kā bērns, ka neesmu pieaugusi, vai ilgojos pēc bērnības, vai kaut ko pavisam citu? Jā, un kā saprast mistisko lāča vizīti ceļojuma beigās?

Ceļojums pa istabām.

1.Istaba.Bailes mani nemīl.
Pirmajā brīdī likās, ka istabā neviena nav, tomēr palūkojoties uzmanīgāk ieraudzīju istabas stūrī iespiedušos mazu, melnu sīkstu sieviņu, kuras ķermeņa valoda un acu skatiens liecināja par ļoti lielu apņemšanos palikt šajā istabā. Sieviņa izskatījās noskaņota ļoti kareivīgi, bija skaidrs – labprātīgi viņa neaizies.

2.Istaba.Dusmas.
Sev par pārsteigumu ieraudzīju stingri piepūstu balonu un tūlīt pat manī radās doma pieiet tam klāt, saspiest to, lai pārsprāgst. Man likās,
būs jautri. Tiklīdz tā nodomāju, nez kur pazuda skaistais balons un tā vietā uzradās ļengans izpūties balons. Tāds man pavisam nepatika. Piegāju tam klāt, paņēmu rokās un visādos veidos sāku to spaidīt, bet balons kā neplīst tā neplīst. Un tā es paliku ņurcīdama ļengano balonu. Jo vairāk to spaidīju, jo dusmīgāka kļuvu.

3.Istaba.Vainas izjūta.
Kaut arī ļoti labi zināju, kas mani sagaida šajā istabā, tālāk par slieksni tajā iekļūt neizdevās, nebija arī iespējams kaut ko saskatīt – priekšā bija drūma, bieza, pelēka migla. Gandrīz vai sāku raudāt.

4.Istaba Nepiedošana.
Šī istaba man atgādināja kaut ko patīkamu un nomierinošu. Istabā brīvas vietas bija ļoti maz, gandrīz visu telpu piepildīja apaļa, ļoti omulīga, es pat teiktu – labsirdīga un mīļa, dūšīga sieviete, saritinājusies pozā, kas atgādina spilvenu. Nez kāpēc sajutos pēc šī spilvena noilgojusies un tā vien sagribējās tajā iegulties, lai tas pasargā mani, apņem un ieaijā saldā miegā…

5.Istaba.Iekāre.
Jau tuvojoties šai istabai sapratu, ka te nu gan būs jautri un beidzot varēs atslābt. Tomēr redzētais mani izbrīnīja, jo kaut kas man čukstēja pavisam citu – sievietes vīna sarkanām lūpām, muskuļotus vīriešu torsus, un visapkārt spilgtas, krāsainas gleznas un salūtā izšauts šampanietis. Tomēr ieejot istabā ieraudzīju, ka istaba pārvērtusies par pagalmu un ņipra meitene lēkā klasītes un lec ar lecamauklu. Šī dzīvespriecīgā meitene
izskatījās ļoti ziņkārīga, draudzīga un kāra uz saldumiem. To varēju secināt, jo meitene visu laiku meklē jaunus pagalmus, jaunus draugus un mute tai nošmulēta ar šokolādi. Vērojot meiteni, man ienāca prātā doma – viņa patiesībā spēlē paslēpes, tikai citi to nesaprot vai nenojauš, bet tie kuri atrod, tie vienmēr pārprot meiteni.

Ejot tālāk pa gaiteni vairs nevienas durvis neredzēju, tikai tālumā, ar vien šaurāku, tumšo gaiteni. Pēkšņi nez no kurienes uzradās liels tumšs lācis. Uz priekšu izstieptām ķepām lācis haotiski skraidīja no istabas uz istabu. Varēja nojaust, ka lācim nepatika vaļā atstātās durvis, jo viņš neprata tās aizvērt. Izskraidījies, neko nepanācis, lācis pazuda tumšajā gaitenī.

Elvita Rudzāte atbild: Petras meditācijā redzētais parāda, ka viņai problēmas ir sākušās bērnībā un tās nav atbrīvotas, jo nav izprastas neapgūtās mācības. Petra, lai sevi mierinātu, ir atradusi dzīves veidu, kas nav saskaņā ar Dievišķajiem likumiem, bet viņai tas kaut kādā mērā patīk. Patiesībā man ir žēl šīs sievietes, jo viņa patiešām nesaprot ko dara, bet sirds dziļumos vēlas dzīvot pavisam citādāk. Pagaidām tas viņai nav izdevies, jo viņa netic, ka viņas laime ir viņas rokās.