Ko nozīmē mīlēt, negaidot pretmīlu? 03.08.2015

Dace jautā: Klausoties Jūsu e semināru par mīlestības trūkumu, un bailēm “mani nemīl”, man radās jautājums. Ja jau cilvēkam otrs cilvēks jāmīl negaidot pretmīlu, tad sanāk, ka otram jāmīl vienaldzīgi, vismaz es tā sapratu.? Arī rodas jautājums par to, ja sieviete ieņem bērnu bez mīlestības, tad sanāk kad šis bērns izaugot jutīsies nemīlēts ?

Pārdomājot savu dzīvi un apsverot visu ko zinu par savu pagātni, es arī nebiju gribēts bērns un mani laida pasaulē, jo abortu vairs nebija iespējams veikt. Dažreiz sāku domāt varbūt esmu dzīves kļūda, kura šajā dzīvē ir nolemta ciešanām, jo visus 29 gadus mana dzīve var teikt sastāv no vientulības un ciešanām lai kā es arī necenstos, viss kļūst tikai sliktāk. Es ļoti atšķiros no apkārtējiem cilvēkiem un man liekas, ka dzīvoju kaut kādā murgā. Lai kā es censtos, es nespēju pieņemt apkārtējo vidi, dažreiz gribas vienkārši nolīst kādā klusā stūrī un tur palikt. Arī kad atrodos kur vairāk cilvēku, piemēram, veikalā, tad gribu ātrāk no turienes tikt prom, jo cilvēku skatieni mani beidz nost. Bet dažreiz ir citādi,
kad jūtu vienaldzību pret visu pasauli.

Elvita Rudzāte atbild: Mūsu attieksme pret dzīvi un domāšana nosaka to, kā mēs jūtamies. Mainot attieksmi un domāšanu, cilvēks lēnām arvien labāk sāk izprast dzīvi un ierauga tās skaistumu. Ja cilvēks otru mīl, negaidot pretmīlu, tad viņš jūtas laimīgs tikai no tā, ka viņš jūt pret otru cilvēku mīlestību. Tas nebūt nenozīmē, ka otram cilvēkam ir jābūt vienaldzīgam. Otrs cilvēks būs tāds kāda būs viņa attieksme pret dzīvi un konkrētajām attiecībām. Taču otra cilvēka attieksme pret tevi nedrīkst ietekmēt tavu laimes izjūtu. Pat, ja ir situācija, ka otrs cilvēks tavu mīlestību nenovērtē vai viņam tava mīlestība nav vajadzīga, esi pateicīgs Dievam par to, ka tu vismaz zini kas ir mīlestība, tu jūti šīs mīlestības jūtas, tu esi tās piedzīvojis un tās tevi silda. Ja tu mīli, tad noteikti arī tevi kāds iemīlēs. nekad nav tā, ka cilvēks mīl, un viņa mīlestību neviens nepamana. Nesavtīgu, beznosacījuma mīlestību vienmēr pamana, savukārt mīlestību ar aprēķinu, gan var nepamanīt un nenovērtēt. Tā arī ir galvenā cilvēku problēma, ka cilvēki mīl savtīgi, pieķeroties, uzskatot otru cilvēku par savu īpašumu.

Ja sieviete ieņem bērnu bez mīlestības, tas nozīmē, ka bērnā jau kopš ieņemšanas brīža attīstās stress “bailes “mani nemīl””, kas dzīves gaitā, sastopoties ar dažādām dzīves grūtībām un pārdzīvojumiem, turpina attīstīties un aug arvien lielāks, radot problēmas visa veida attiecībās. Ja Dace zina, ka viņai šis stress attīstās kopš bērnības, tad viņai ir jāstrādā ar piedošanu, piedodot vecākiem un visiem citiem cilvēkiem, kuri dzīves laikā viņu ir sāpinājuši, atbrīvojot savas bailes “mani nemīl”.

Ja cilvēks nestrādā ar sevi, neatbrīvojas no sava negatīvā un nepiedod pāridarījumus, tad viņš izvēlas iet ciešanu ceļu. Dace pašlaik iet ciešanu ceļu, bet viņai ir iespēja atgriezties uz Patiesā Ceļa, atgriezties pie Dieva. Vai viņa to darīs vai nē, tā jau būs viņas brīvā griba.