Ko nozīmē neizturamas kuņģa sāpes ko pavada caureja? – pirmais turpinājums 18.08.2023

Ko nozīmē neizturamas kuņģa sāpes ko pavada caureja? – raksta sākums

Sintija jautā: Pēc šodienas pārbaudēm atklājas ka ar kuņģi viss kārtībā, bet izskatās, ka aizkuņģis negrib strādāt. Vai problēma ir tā pati?

Elvita Rudzāte atbild: Garīgajā skatījumā aizkuņģa dziedzera simboliskā nozīme ir personības orgāns jeb prasme būt vienatnē.

Aizkuņģa dziedzera atrašanās ķermeņa kreisajā pusē simboliski nozīmē vīrišķo pusi. Pats aizkuņģa dziedzeris jeb tā  mīkstie audi  simboliski ir sieviete. Aizkuņģa dziedzera horizontālais stāvoklis liecina, ka tas ir robeža starp pagātni un nākotni. Pagātne ir ikviena cilvēka bērnības māja, kas rod sākotni tēvā un mātē un kas kā ēna un nasta mūs pavada līdz brīdim, līdz mēs iemācāmies to pareizi saprast. Vecāki un viņu radītais mājas pavards var būt dažāds, ja to vērtējam vienpusēji, taču ikviens no mums vecākus izvēlējies pēc paša brīvas gribas, lai iemācītos to, ko nav apguvis iepriekšējās dzīvēs.

Ja mēs ticam savam darbam, tad neļaujam citiem sevi ietekmēt, un aizkuņģa dziedzeris ir vesels. Ticība un pašpārliecinātība ir pretišķības, kas ir viena veseluma divas puses.

Aizkuņģa dziedzera „iekšējais šķidrums” ir insulīns, kas regulē cukura vielmaiņu un izdalās tieši asinīs. Viss ķermenī ieplūstošais saldais ir kā no ārpuses iekšā ienesama, bailes līdzsvarojoša drosme. Jo mazāk cilvēkam tās ir, jo vairāk viņš vēlas būt drosmīgs. Patiesa drosme ir brīvi plūstoša enerģija. Šķietamu drosmi katru dienu ieēdam ar cukuru. No brīža, kad cilvēks sāk pieprasīt pateicību, sākas diabēts.

Kuņģis un aizkuņģa dziedzeris ir savstarpēji savienoti ar divpadsmitpirkstu zarnas palīdzību. Simboliski tas nozīmē – cilvēks kā persona (kuņģis) un cilvēks kā personība (aizkuņģa dziedzeris) ir savstarpēji tieši savienoti  ar citu cilvēku starpniecību (divpadsmitpirkstu zarna). To, ko persona dod citiem cilvēkiem, citi cilvēki pilnīgotā veidā nodod atpakaļ personībai. Aizkuņģa dziedzeris acīm neredzamā formā caur asinīm nodod kuņģim to, kas kuņģim nepieciešams, lai dzīvotu un darītu savu darbu. Personība savukārt ar acīm neredzamu darbību nodod personai to acīm neredzamo, kas personai ir nepieciešams, lai dzīvotu un strādātu. Tātad citi cilvēki ir nepieciešami manai veselībai un laimei, un tas, kā es pret viņiem attiecos, nosaka manu būtību un  dzīvošanu vai nāvi.

Ja ar cilvēku kā personu viss ir kārtībā, viņa kuņģis ir vesels, bet, ja ar cilvēku kā personību viss ir kārtībā, viņa aizkuņģa dziedzeris ir vesels. Abos gadījumos pārējais organisms arī ir vesels, jo materiālā dzīve sākas no sīkumiem, un, ja ar tiem viss ir kārtībā, arī lielās lietas ir kārtībā. Kuņģis un aizkuņģa dziedzeris simboliski ir materiālie orgāni, tas nozīmē, ka to saslimšana ir saistīta ar attieksmi pret materiālo dzīvi. Simboliski dzīves izpratnē ar sīkumiem nodarbojas kuņģis un ar lieliem jautājumiem nodarbojas aizkuņģa dziedzeris.

Tā kā aizkuņģa dziedzeris ir personības orgāns, tad līdz ar personības audzināšanu tiek audzināta lepnība, kamēr aizkuņģa dziedzeris saslimst. Piemēram, ja cilvēks vēlas, lai pret viņu attiecas cilvēciski un ar cieņu, bet saņem tieši pretēju attieksmi, viņa aizkuņģa dziedzeris saslimst. Jo lielāks ir cilvēka lepnums, jo smagāka ir aizkuņģa dziedzera slimība.

Viena no personības audzināšanas īpatnībām ir pavēles un aizliegumi. Aizliegumi traucē aizkuņģa dziedzera insulīna šūnu darbību, un tādējādi cukura vielmaiņu visā ķermenī, kā lodei trāpot mērķī – tieši un bez žēlastības. Pēkšņs un absolūts protests pret visu rada situāciju, kad aizkuņģa dziedzeris neko nedod ārā. Rezultāts ir akūts aizkuņģa dziedzera iekaisums.

Jebkāds aizliegums kairina aizkuņģa dziedzeri. Jo vecāks kļūst cilvēks, jo mazāk viņam aizliedz citi cilvēki, bet  jo vairāk viņš aizliedz sev pats. Jo gudrāks viņš ir, jo vairāk, gūstot informāciju par visu, kas ir labs un kas ir slikts, viņš prot sev aizliegt. Ja citu aizliegumā ir kāda loģika, tad, aizliedzot sev, tās var pilnībā nebūt. Aizliegšana sev kāda mērķa sasniegšanas vārdā ir visidiotiskākā aizliegšana, jo šis aizliegums šā vai tā netiek ievērots. Un, ja tiek ievērots, tā ir īpaši liela pieķeršanās mērķim, kas ir tas pats, kas pieķeršanās aizkuņģa dziedzerim, kas tādēļ nevar normāli darīt savu darbu. Aizliedzot sev ko labu, cilvēks īpaši kaitē aizkuņģa dziedzerim. Reizēm ir ļoti nepieciešams mazs sliktais, lai, to piedzīvojot, varētu izvairīties no liela sliktā. Aizliegšana izsaka sevi ar vārdiem: „Nedrīkst, Nevar. Nedari.” Jo vairāk paliek neizdzīvota, neizkliegta, neizbļauta, nepateikta, neizraudāta vēlme, lai citi padara cilvēka dzīvi labāku, jo tuvāk ir cukura diabēts.