Ko nozīmē sadarbība un vienotība? 06.07.2021
Sācies ir Ūdensvīra laikmets, kas ir sadarbības, vienotības un mīlestības laikmets. Vai laicīgā dzīvē mēs redzam vienotību, sadarbību un mīlestību? Diemžēl vairums cilvēku neizprot šo jēdzienu dziļāko būtību.
Visās ticībās vienotība norādīta kā vienīgais veiksmes balsts. Iespējami vislabākie sasniegumi, ja ir pārliecība par līdzstrādnieku vienotību. Svarīgi ir saskaņot mīlestības maigumu ar pienākuma skarbumu. Nedrīkst aizmirst arī to, ka cilvēki spējīgi saplosīt viens otru.
Cilvēkiem, kas patiešām vēlas apvienoties grupā ar līdzīgi domājošiem, svarīgi ir atteikties no vārdiem “es” un “mans”. Vārds “es” būtu atstājams tikai sevišķas atbildības un apliecināšanas vajadzībai. Vārds “mēs” – visai dzīvei un līdzdarbībai. Pēc tam būs vārds “viņi”, bet vispirms jāpieņem vārds “mēs” un jāizprot līdzdarbība jeb kopsadarbība.
Cilvēks baidās no atbildības, bet līdz ar to grimst bezsirdībā. Daudz runā par sadarbību, bet lai sadarbotos, jānostiprina apziņa.
Mums vajadzētu sapulcēties kaut vai mazās grupās, lai pieradinātos pie sabiedriskuma. Lai sadarbība būtu veiksmīga, svarīgi apvienot apziņas jeb apvienoties vienā grupā cilvēkiem ar vienādu apziņas līmeni.
Ļoti viegli ir strādāt, ja ir vienotība. Saskaņotā darbā pat mašīnas nenolietojas. Apvienotā darbā rodas svētīga enerģija. Apvienojot grupās saskaņotas apziņas, iespējams izdarīt apbrīnojamus novērojumus.
Kolektīvās enerģijas progresijas pētīšana var pierādīt, ka vienotība ir ne vien morāls jēdziens, bet arī spēcīgs psihisks virzītājs. Vienotība ir varens spēks, kurš ir ikviena cilvēka rīcībā.
Kas gan ir tie, kuri augstu nevērtē un nemīl vienotību? Viņi nekad nav izjutuši ar vienotību saistītās nesatricināmības jūtas. Viņi nepazīst no vienotības nekad nešķiramo drosmi. Viņi noraidījuši augšupeju, kas stipra vienotībā. Viņi nav iesaistījušies priekā, kas rodams vienotībā.
Vai gan atrodas cilvēks, kurš būtu apmierināts gaidītā veselā tērpa vietā saņemt tikai pusi? Tāpat arī sadarbībā. Ja pilnīgas brālīgas sadraudzības vietā piesola pusi aizdomu un šaubu, kāda veiksme tad iespējama. Jāpārbauda spēja sadarboties, sākot ar visikdienišķākajiem darbiem. Ir nepareizi iedomāties, ka sadarbība būs iespējama dižos darbos, ja tā nav iespējama pat ikdienišķajos. Ir dziļi jāieskatās apziņas dzīlēs, lai sev jautātu – vai gars jau gatavs sadarbībai? Nav iespējams pat domāt par Brālību, ja cilvēks ar prieku nepiedalās kopējā darbā. Katrs kopējs darbs ir daudzpusīgs, kas atbilst dažādām spējām. Nav jāskumst par atkritējiem.
Svarīgi izprast atšķirību starp sadarbību un Brālību. Sadarbība noteikti izpaužas ārējā darbībā, bet Brālība dzimst apziņas dziļumos. Līdzstrādnieki var atšķirties apziņas pakāpju ziņā, bet Brāļi nojautīs viens otru tieši pēc apziņas. Brāļi var nestrādāt kopīgu ārēju darbu, bet viņu domāšana būs cieši saliedēta. Viņi apvienosies brīvi, viņu vienotība nebūs nasta vai verdzība. Tieši brāļi atskārtīs vienotību kā varenu virzītāju uz Pasaules Labumu. Šādu vienotību nevar ierobežot, jo tās pamatā būs mīlestība. Tāpēc sadarbību var uzskatīt kā sagatavošanos Brālības uztverei.
Lai sadarbība būtu veiksmīga, starp līdzstrādniekiem nepieciešama harmonija. Harmonija nav vienmēr sasniedzama, kaut arī vārdos to piemin. Maldīgs ir uzskats, ka harmoniju var nodibināt ar saprātu. Neviens neapzinās, ka vienīgi sirds ir harmonijas miteklis.
Cilvēki daudz runā par vienotību, bet viņu sirdis dzeloņainu bultu pilnas. Cilvēki atkārto dažādu laiku izteicienus par vienotības vareno spēku, bet necenšas šo patiesību likt lietā dzīvē. Cilvēki pārmet visai pasaulei nesaticību un tai pašā laikā paši sēj nesaticības sēklas. Patiesi, nevar dzīvot bez sirsnības. Bezsirdība neatradīs harmonijas mītni. Nesaticības sējēji kaitē ne vien sev, bet tie saindē arī izplatījumu.
Sadarbība nav viegli sasniedzama. Cilvēki grūti izprot individualitātes apvienošanu ar kopējo darbu.
Vienotības vārdu izrunā bieži, bet reti liek to lietā. Vai gan daudz ir cilvēku, kuri sanāk vienotībā? Darbam tikko sākoties, jau radīsies daudzi iegansti domstarpībām. Nav iespējams izskaidrot, kas ir vienotība, ja sirdī nav Dižās Kalpošanas jēdziena.
Nav viegli sapulcināt pilnīgi saskaņotu cilvēku grupu. Lai labāk ir mazāka grupa, bet bez savstarpējas cīņas jeb pretrunām. Arī sanākt un izklīst vieglāk mazākai grupai. Ikviena dalībnieka piesaistīšana grupai ar varu ir pretēja Brālības jēdzienam. Lai grupā būtu kaut tikai trīs, bet viņu vienprātība būs stiprāka par simta svārstīšanos. Svārstīšanās un apjukums kaitīgs ne tik vien cilvēkiem, bet arī kosmiski. Senos laikos uzlika ilgstošus pārbaudījumus, lai radītu garīgi saskaņotu kodolu, bet ilgums vien neatrisina izlases uzdevumu. Gadiem un atkal gadiem var slēpties ļaunā sēkla. Sirds izjūta var pasacīt vislabāk.
Brālīga sadarbība tuvina cēliem uzdevumiem. Jēdzienu uzskatāmībai iztēlosimies tos grafiski. Iedomāsimies vienotību daiļa un izturīga kupola veidā. Nevienam nebūs aizdomu, ka vienotība var graut individualitāti. Senatnes celtniekiem katra kolonna, katra pakāpe bija īpatnēja, un tomēr iekļāvās celtnes kopējā harmonijā. Velvi saturēja nevis ornamenti, bet iekšējais pareizais saliedējums. Vienotību var gaidīt tur, kur apjēgta iekšējā saliedētība, kas ved uz virsotni.
Vēlams sakopot grupas pēc apziņas līmeņa, bet visideālākais būtu cilvēkus sakārtot atbilstoši viņu auru sastāvam vai krāsai. Jo stars, kas apvieno harmoniskas auras, iegūst pastiprinātas pievilkšanas spēku. Turpretī nesaharmonizēts savienojums rada atgrūšanos. Divas harmoniskas auras var būt panākumu ķīla, jo apvienotu staru reakcija var virzīt uz priekšu katru pasākumu. Bet tā kā mēs esam vēl tālu pat no auras krāsas noteikšanas, kaut gan mūsdienās eksistē auru krāsu noteikšanas aparāti, tad mums atliek tikai apvienot vairāk vai mazāk simpatizējošus cilvēkus.
Grupas vadītāja pienākums ir iejūtīgi ielūkoties savu līdzstrādnieku īpatnībās. Apziņu apvienošana nenotiek uzreiz, tā tiek sasniegta ar lielām pūlēm un jāparāda daudz abpusējas iecietības, taktiskuma, sirsnības un augstsirdības. Bet kad tā ir sasniegta, tad patiesi viss kļūst iespējams, jo tad grupas darbu sāk atbalstīt Augstākā Vadība jeb Augstākie Spēki.
Ja ir grūti sapulcināt harmoniskas grupas, tad vēl grūtāk ir atrast atbilstošu grupas vadītāju. Sevišķi svarīgi, lai iesācēju grupām būtu pieredzējuši vadītāji. Protams, vadītājs izveidojas kopīgā darbā. Starp citu, vadītāji vairāk mācās no cilvēkiem ar mazāku apziņu nekā no aptuveni vienādā līmenī esošajiem. Jo cilvēki ar mazāku apziņu, uzdodot mums jautājumus, piespiež mūs sasprindzināt visu attapību, lai varētu tiem paskaidrot viņiem saprotamā valodā un formā. Patiesi, mācot mēs mācāmies paši. Visos jautājumos jāvadās no jūtziņas vai sirds, citas mērauklas nav. Nav vienādu situāciju, tāpēc katrā gadījumā viss ir atšķirīgi un sirdij pašai jāprot visu izlemt.
Ņemiet vērā, ja “Dzīvās Ētikas” grāmatās tiek runāts par vienotības nepieciešamību, tad, protams, domāta nevis ārēja vienotība, bet apziņu vienotība jeb harmonizācija, kas nevar notikt vienā stundā. Šāda apvienošanās prasa kopēju augstas tikumības pamatu un pilnīgu Hierarhiskās sākotnes atzīšanu, tātad arī pilnīgu atdevību, kas mums māca, vispirms, izzināšanu.
Cilvēki, kaut gan izlasījuši visas Dzīvās Ētikas Mācības grāmatas, bieži tomēr nespēj aptvert, ka, neprotot uzturēt vienotību līdzstrādnieku starpā, nekāds garīgs progress nav iespējams. Nav nekā grūtāka, kā iemācīties sadarboties. Bet jaunā cilvēces evolūcijas pakāpe neatlaidīgi prasa šādas kooperācijas nostiprināšanos. Visas zinātnes nozares, visi darba veidi, savas pieaugušās daudzveidības dēļ, piespiež cilvēkus sadarboties. Lai sadarbība būtu veiksmīga, nepieciešama samierināšanās. Viss nevar notikt tā kā tu esi iecerējis. Tev ir jāņem vērā arī sadarbības partneru ieceres un gudri ir tie līdzstrādnieki, kas spēj sadarboties respektējot citu intereses un neatsakoties no savām interesēm. Visas grūtības iespējams pārvarēt, ja ir savstarpēji draudzīgas jūtas un atjautība. Lai cik grūti sasniegt mērķi, nekad neatsakāties no mērķa, saskaroties ar šķēršļiem, bet meklējiet citu risinājumu, lai šķērsli apietu un sasniegtu mērķi. Viss ir iespējams, ja motīvi ir tīri un nesavtīgi.
Autore: Elvita Rudzāte