Ko simbolizē āda un alerģija? 04.04.2015

Līga jautā: Nāk vasara un atcerējos par savu dzīves izaicinājumu: odiem! Esmu izaugusi un dzīvojusi laukos meža ielokā un cik sevi atceros
vislielākās sāpes un ciešanas man ir izraisījuši odu un blusu kodumi. Cik vecāki veda pie dziedniekiem, īsti tas nav mazinājis un novēris sekas, kas rodas pēc kodumiem. Man uzpamst, niez, reizēm, kad sakož kājas pat paiet nevaru. Pēc tam kad pampums pāriet paliek zils pleķis visā pampuma vietā. Lielākoties tādas sekas ir tikai manās dzimtajās mājās. Esot pilsētā tā nav. Es ģimenē no 3 bērniem ar šādu reakciju uz kodumiem esmu vienīgā.

Savukārt manā ģimenē tāds pats ir vidējais dēls, vecākajam dēlam nav tāda ietekme uz kodumiem. Ko vispār nozīmē āda, sejas āda? Sausa āda. Manam vīram ir patstāvīgi sausas un saplaisājušas rokas, pēc fiziska darba pat līdz asinīm saplaisā. Par mani runājot, varbūt iepriekšējās
dzīvēs es ko sliktu dabai esmu izdarījusi, ja nespēju to vasarā baudīt pilnvērtīgi. Par mani jokojas, ka man skafandrs ir vajadzīgs, lai baudītu dabu.

Elvita Rudzāte atbild: Āda slēpj Dvēseles dzīvi. Āda ir cilvēka Dvēseles dzīves ģeogrāfiskā karte. Āda pauž cilvēka attieksmi pret godīgumu –pret tādu godīgumu, ko viņš uzskata par godīgumu, bet kas patiesībā ir ilūzija, jo gluži vienkārši rāda bailīga cilvēka vēlēšanos būt godīgam un neprasmi tādam būt.

Nieze signalizē par pārmaiņām enerģijas plūsmā. Nieze nozīmē piesiešanos un kašķīgumu.

Krevele uz ādas vienmēr, neatkarīgi no tās rašanās vietas, ir nospiesta jeb apspiesta žēlošanas enerģija. Krevele ir izžuvušas skumjas.

Sausa āda nozīmē, ka cilvēks negrib izpaust savas dusmas. Jo sausāka āda, jo lielākas slēptās dusmas.

Jā āda ir saplaisājusi līdz asinīm, tas nozīmē, ka cilvēks domā atriebīgas domas.

Alerģija ir mīlestības, baiļu un dusmu radīts mutulis, kas savā būtībā ir protesta forma, kas rodas no paniskām dusmām.

Bērns ir ģimenē valdošo attiecību spogulis. Vecāku naids vai dusmas pret visu, kas ir slikts un netiek labots, ko nav paveicis dzīvesbiedrs vai valdība, iznīcina viņos mīlestības jūtas. Bērns to jūt – no vecāku mīlestības sabrukuma līdz ģimenes sabrukumam, kad sirdi bloķē mēmas sirdssāpes. Tāpēc alerģija bērniem var rasties no tā, ka viņi redz vecāku dusmas, neapmierinātību, strīdus. Redzēdami, kā tiek iznīcināta vislielākā vērtība – mīlestība, bērni cenšas glābt, kas vēl glābjams. Viņi kļūst nemierīgi, nervozi, mēģina caursist baiļu sienu, lai ļautu plūst mīlestībai, tomēr neviens viņus nesaprot, un bērni sasirgst ar alerģiju.

Ja alerģija rodas bērnam, tas nozīmē, ka bērnam ir paniskais bailes „mani nemīl”, kas veidojas no vecāku vēlmes piespiest bērnu veikt uzdevumu, ko bērns pats nevēlas. Alerģija ir protests pret piespiešanu vai protests pret vecāku meliem. Āda norāda attieksmi pret godīgumu. Pats sliktākais ir melot pašam sev.

Alerģija uz sejas simbolizē protestu, ka dzīvē viss ir citādi nekā domāts. Seja pauž attieksmi pret ilūzijām. Kas sev rada pasakaini burvīgu sapņu pasauli un naivi tic tās iemiesojumam dzīvē, tā ilūzijas noteikti sabrūk.

Nav jāskatās, kas tieši iniciē alerģiju, svarīgāk ir saprast kāpēc viņa rodas, ko tā māca. Līgas gadījumā odi un blusas ir tikai skolotāji, kas pievērš uzmanību Līgas dusmām, ka dzīvē nekas nenotiek tā kā viņa ir iedomājusies. Diemžēl arī viņas vidējam dēlam ir līdzīga domāšana kā mammai.