Ko simbolizē čūskas? – pirmais turpinājums 14.06.2018
Ko simbolizē čūskas? – raksta sākums
Anda jautā: Lūdzu, Elvita, palīdziet izprast mācību. Jūs skaidrojāt, ka čūska simbolizē no tumsas puses – cietsirdību. Un dzīvē tas izpaužas, kad kļūstam gudrāki, tēlojam labos, slēpjot savu negatīvo, kā arī dievišķo pusi. Vai tas iekļauj arī cietsirdību pret sevi. Vai tas saistās ar izpatikšanu citiem, lai neveidojas konflikti, savu vajadzību neievērošana. Jūs kādā citā rakstā cietsirdību saistāt ar skumjām. Šobrīd ikdienā mēģinu pamanīt situācijas, kur atkal cenšos pielāgoties sarunai, tekstam. Vai tas nozīmē, ka, lai pārtrauktu tēlot labo (ko grūti fiksēt situācijās, tas tik ierasti, ka liekas patiesība) man jāskatās uz savu negatīvo, kas tur apspiests? Man būtu jāfiksē domas, ko es patiesībā domāju? un tad ar tām strādāt?
Elvita Rudzāte atbild: Cietsirdība pret sevi ir tikpat kaitīga kā cietsirdība pret citiem, jo tā iznīcina pašu cilvēku. Citiem vārdiem sakot, cilvēks, kas ir cietsirdīgs pret sevi, agrāk vai vēlāk saslimst ar ļoti nopietnu slimību, bieži ļaundabīgu audzēju.
Cietsirdība veido veselumu kopā ar skumjām, t.i., tas cilvēks, kas ārēji ir cietsirdīgs, iekšēji cieš no skumjām, un otrādi, tas cilvēks, kas ārēji ir skumjš, iekšēji perina cietsirdīgas domas.
Anda runā par pielāgošanos citiem. Tā nav slikta īpašība, ja esi elastīgs un spēj pielāgoties situācijām. Slikti ir tad, ja tu iekšēji dusmojies par to, ka tev ir jāpielāgojas situācijai un cilvēkiem. Ja cilvēka elastība nav patiesa, tad viņš patiešām nodara sev pāri, ko varētu uzskatīt par cietsirdību pret sevi.
Izpatikšana citiem var notikt dažādi. Piemēram, cilvēks vēlas iepriecināt ciemiņus ar pašgatavotu torti. Šādā gadījumā cilvēks nav cietsirdīgs pret sevi, jo viņam sagādā prieku pagatavot torti, lai arī to dara, lai izpatiktu ciemiņiem. Savukārt, ja cilvēks gatavos torti ciemiņiem, un iekšēji dusmosies, ka viņam tas ir jādara, tad gan viņš kļūst cietsirdīgs pret sevi.
Ja cilvēks neievēro savas vajadzības, lai tikai nebūtu konflikti, tad atkal jāskatās, kas notiek viņa domu pasaulē. Piemēram, zīdaiņa pieskatīšanas dēļ māte neiet dziedāt uz kori, kaut arī viņai dziedāšana ir kļuvusi par nepieciešamību. Māte apspiež savas vajadzības, jo saprot, ka pašlaik viņa vairāk ir nepieciešama bērnam. Ja māte to neuztver kā problēmu, tad viņa nav cietsirdīga pret sevi. Ja viņa iekšēji skumst, ka nevar dziedāt korī, tad viņā proporcionāli uzkrājas arī cietsirdības stress.
Tas pats attiecas uz savstarpējām attiecībām. Ja cilvēks mēģina izpatikt, lai nerastos konflikti, un viņā tas nerada iekšēju spriedzi vai skumjas, tad viņā nerodas cietsirdība. Ja cilvēks izpatīk, lai nerastos konflikti, un iekšēji dusmojas, ka viņam jāpielāgojas, lai mājās būtu miers, tad gan viņā attīstās negatīvās izjūtas, kas var attīstīties arī kā cietsirdība.
Ko māca cietsirdība? Cietsirdība saka: “Es nevēlos vairāk ciest. Es labāk ap sevi izveidošu mūri, lai nekad manā mājā neiespīdētu saule. Es nevēlos redzēt sauli, jo tā ir tikai ilūzija, ka viss ir labi. Es vēlos būt viens, lai mani neviens netraucē ar savām žēlabām. Es ienīstu žēlabas.”
Pats vārds cietsirdība jau pasaka, ka cilvēks nocietina savu sirdi, bet tas notiek tikai tāpēc, ka viņa sirds ir ļoti cietusi un cilvēks vairs nespēj izturēt ciešanas (skumjas), tāpēc nolemj nocietināties. Tikai mīlestība spēj irdināt cietokšņa mūri, bet tas notiek ļoti lēnām.
Ja cilvēkā ir daudz skumju, tad cilvēks bieži sāk meklēt atkarību veicinošas vielas un to ietekmē ir ļoti cietsirdīgs pret apkārtējiem. Tas ir izmisuma kliedziens, cik viņam ir slikti. Tā ir atriebība par to, ka viņam ir tik slikti. Taču labi audzināts cilvēks savu cietsirdību slēpj, un to atklāj dažādos citos veidos.
Reiz man lūdza palīdzību sieviete, kurai bija konstatēts ļaundabīgs audzējs. Sieviete runāja ļoti maigi, bija ļoti saprotoša, gatava strādāt ar sevi un teica: “Es taču esmu tik labs cilvēks, kāpēc man ir vēzis?” Taču mans suns, redzot šo sievieti, saslēja spalvas. Cilvēku var apmānīt, bet suni grūtāk, jo viņš vadās no tā, ko jūt. Es, redzot suņa reakciju, sapratu, ka sieviete slēpj savu negatīvo, tāpēc arī pie viņas ieradās palīgos vēzis. Viņas cietsirdību vēlāk es pamanīju arī ārējā izpausmē, bet tas bija tik rafinētā veidā, bet pats svarīgākais, es pamanīju, ka sievietei patīk veids, kā viņa izrēķinājās ar tiem, kas nebija kaut ko izdarījuši viņai pa prātam. Piemēram, sieviete ar prieku pastāstīja gadījumu, kā viņa traucēja braukt mašīnai, kas bija viņai uzpīpinājusi, ka viņa pārāk lēni brauc. Stāstot viņa vēlreiz izbaudīja atriebības brīdi. Es domāju, ka šī sieviete patiešām nemanīja savu cietsirdību, kaut arī apzinājās, ka viņas rīcība nav pareiza, bet tai viņa atrada attaisnojumu.
Mācībā ir teikts, ka nevajag kultivēt savu negatīvo. Šie vārdi nozīmē, ka pat, ja esi pamanījis savu slikto, nevajag uz to koncentrēties, jo tas slikto tikai kultivēs. Svarīgi ir darīt labus darbus, tad sliktais pats aizies projām.
Andas gadījumā es iesaku viņai padomāt, kāpēc čūska deva brīdinājumu par cietsirdības klātbūtni. Kad viņa būs ieraudzījusi savu cietsirdību, tad nepieciešams piedot sev un turpmāk censties kļūdu neatkārtot, vienkārši piefiksējot brīdi, kad negatīvais atkal izpaužas. Sākumā viņa piefiksēs brīžus, kad negatīvais izpaudīsies un vēlāk pamanīs, ka negatīvais pats no sevis ir kaut kur pazudis, jo dzīves skolotājs aiziet, kad skolnieks mācību ir apguvis.