Sieviete jautā: Situācija ir tāda, ka starp manu un brāļa meitu sanāca konflikts – mana meita gribēja pirkt audio austiņas, tādas kādas grib ir dārgas, tāpēc meklējām lētāku risinājumu. Meita pati nopelnīja, māsīca ieteica, ka mana brāļa audžudēls varot kaut kur dabūt lētāk. Meita teica, ka jāpajautā vecākiem, tētis atļāva, es tajā brīdī nebiju mājās, māsīca teica, ka vajagot ātri izlemt nez kāpēc. Meita it kā piekrita, kad jautāja man, es teicu, ka vai nu tās nav oriģinālas vai zagtas. Un ka es neatbalstu šo darbību.
Ilgi runājām, meita teica labi teikšot, ka nepirks, bet māsīca būšot dusmīga. Tā arī bija, es saprotu, ka meita solīja, bet pati zinu, cik bieži cilvēki pārdomā tādus pirkumus, ja gribas 100% garantiju, tad vajag pirmo iemaksu. Māsīca bija nikna un pateica, ka tagad audžudēlam būšot jāmaksā 5€, pat nezināja par ko, būšot jāmaksā un viss, mana meita esot parādā. Tā kā es ar brāli jau biju sastrīdējusies, tad neko tur padarīt nevarēju. Vīram mērs bija pilns, viņš parasti klusē, tagad bija sakrājies. Zvanīja manam brālim un bērnu mātei par šo gadījumu, brālis neko nezināja, teica noskaidros. Brālis jau bija sazvanījis meitu un sašutis rajās, meita nometa klausuli. Un bērnu māte bija tik nikna, ka aizskaitījusi tos 5€ brāļa audžudēlam un draud, ka ne brālis, ne mēs visi nekad vairs neredzēšot viņas bērnus.
Ja es vēl kaut ko pateikšot, kaut šajā reizē vispār neiesaistījos. Un citas sanāk, ka es ne sevi, ne bērnus nekad nevaru aizstāvēt, brālim visu laiku tiek draudēts, ka bērnus neredzēs. Kas mums ir jāsaprot, ka esam dzīvei pievilkuši tādu cilvēku, kas draud ar kaut ko tādu? Vai bērni ir mantas, kuras var dalīt? Ir sajūta, ka viens cilvēks var uzvesties kā traka fūrija, un visiem pārējiem būtu bailēs jātrīc. Ar šo cilvēku nav iespējams vispār normāli diskutēt. Jau šķiroties viņa interesējās, kā varētu vecākiem pusmāju iztiesāt, jo dzīvoja pie viņiem. Man bija ļoti sarežģītas attiecibas ar viņu, bet par viņu attiecībām vai pēc viņu šķiršanās neesmu bildusi ne vārda. Bet brālis saka, ka burtiski meklē, gaida situāciju, kad varētu piesieties, kad uzsprāgt, visu laiku draudot. Un ja mēs kaut ko teiktu pretīm, tas viss iet tikai zemāk par zemi, pat kauns kāda situācija ir manā ģimenē jāpiedzīvo.
Elvita Rudzāte atbild: Sieviete raksta, ka viņa situācijā nebija iesaistījusies, bet tā nav patiesība, jo tieši pēc viņas padoma notika atteikšanās no dotā vārda. Tēvs darījumam bija piekritis, bet tieši sieviete izjauca darījumu. Nav svarīgi vai tas bija vai nebija pareizi. Svarīgi ir tas, ka sieviete šajā situācijā neredzēja savu atbildības daļu, kas nozīmē, ka viņa nav apguvusi Atbildības mācību.
Iesaku sievietei iejusties otra cilvēka ādā. Kā viņa justos, ja viņas meita būtu sarunājusi ar kādu klases biedreni par lētu naudu nopirkt austiņas savai māsīcai, ja darījumam atļauju būtu devis māsīcas tēvs? Klases biedrene, kas palīdzētu notikt darījumam būtu nopirkusi austiņas no austiņu pārdevēja un nevarētu atgriezt atpakaļ austiņas pārdevējam, jo tās nav pirktas veikalā. Tāpēc klases biedrene kā no darījuma atteikšanās naudu pieprasītu EUR 5,00 kompensāciju sievietes meitai kā darījuma organizētājai, kas savukārt justos ļoti slikti, kad māsīca atteiktos samaksāt šo naudu. Ko darītu sieviete? Es domāju, ka tieši to pašu – samaksātu EUR 5,00 savam bērnam, lai bērns jūtas labāk, jo viņš jau tāpat jūtas slikti, ka nācies kādu piekrāpt un ka nevar uzticēties vistuvāko cilvēku dotajam vārdam.
Iesaku sievietei padomāt, vai viņa pati vēlētos turpināt attiecības ar ģimeni, kas netur doto vārdu?
Iesaku sievietes ģimenei nepalikt parādā un samaksāt EUR 5,00 ģimenei, kas cieta zaudējumus tikai tāpēc, ka sievietes ģimene atteicās no darījuma un turpmāk mācīties uzņemties atbildību par savām izvēlēm.
sending...
