Laura jautā: Es darbojos ar smagas tēmas atrisināšanu. Domāju pat, ka tā man ir karmiska mācība. Galā vēl netieku. Esmu tikusi tik tālu, ka saprotu un pieņemu, ka cilvēki, kuri periodiski man atgādina par šo manu tā saukto problēmu nav vainīgi, nav slikti, negrib mani sāpināt speciāli. Tik tālu esmu. Saprotu, ka tā ir mana atbildība, ka viņu rīcība izsauc man sāpes, atmiņas un skumjas. Tālāk netieku. Nevaru aizmirst, ka no bērnības tētis bija tālbraucējs. Nebija mājās. Man sāpēja. Tad satiku vīru un arī viņš periodiski dodas uz ārzemēm. Ļoti sāp. Jau runas par to rada
sāpes. Kā tikt galā? Ko vēl neesmu sapratusi?
Elvita Rudzāte atbild: Lai noteiktu neapgūtās mācības, nepieciešams veikt dzīves analīzi. Lai noteiktu problēmas būtību, informācija ir nepietiekama, jo nav zināms kā tieši Laura jutās, kad tētis devās komandējumos un tagad vīrs dodas komandējumos. Ja viņa jutās pamesta, tad viņai jāizprot pieķeršanās mācība, ka tev nekas nepieder, ka jāpriecājas par katru brīdi, kuru pavadi kopā ar saviem mīļajiem, neizvirzot Dievam prasības par nākotni.
Laurai ir jāmācās izprast, kas ir laicīgās un pārejošās vērtības, un kas ir mūžīgās un paliekošās vērtības. Kad cilvēks koncentrējas uz mūžīgām vērtībām un apzinās, ka tās nekur nevar pazust, piemēram, Lauras prasme mīlēt vīrieti saglabāsies arī nākamajās dzīvēs. Tomēr cilvēki ar kuriem mēs esam kopā laicīgā dzīvē, ir tikai pārejoša vērtība, jo mēs visi zinām, ka kādā brīdī mēs laicīgā dzīvē vairs nebūsim kopā, un nav pat svarīgi kas šķirs – nāve vai dzīves situācija. Visiem tiem, kuriem pieķeršanās ir augstā pakāpē, nākas saskarties ar dzīves situācijām, kad atņem kaut ko, kas ir ļoti dārgs. Tas ir tieši tāpēc, lai cilvēks saprastu, ka viņam nekas nepieder. Tāpēc, lai neizprovocētu nevēlamas dzīves situācijas, labāk ir saprast uzreiz atšķirību starp mīlestību un pieķeršanos. Mīlestība ir mūžīga, tā nekur nepazūd, bet fiziskā miesa ir laicīga.
Ja tu mīli, otrs cilvēks kopā ar tevi jūtas brīvi, bet tas nenozīmē, ka viņam rodas vēlme tevi krāpt. Tieši otrādi, šī brīvības izjūta viņu vēl vairāk tuvina tev, jo viņš kopā ar tevi jūtas mīlēts un brīvs. Ja tu esi pieķēries partnerim, tad partneris jūtas it kā būtu sasaistīts, nebrīvs. Viņš jūtas vainīgs, redzot tavas sāpes, bet šī pieķeršanās viņu smacē nost, un iespējams pat rada vēlmi kaut kur aizbraukt, lai nedaudz atpūstos.
Laurai jāmācās pašai justies iekšēji brīvai, un jāpadomā, kas ierobežo viņas brīvību. Parasti tie ir kaut kādi aizspriedumi, sliktas atmiņas. Ja Laura apzinās, ka bērnības traumas par sevi atgādina, tad ir jāpastrādā ar piedošanu tēvam un tām dzīves situācijām, kas sāpināja.
Šāda situācija var būt gan karma, gan neapgūta mācība. Karma tā būtu tajā gadījumā, ja šo situāciju nekādi nevarētu izmainīt. Man vairāk liekas, ka tā ir neapgūta mācība, bet kā jau teicu, man ir par maz informācijas.
Sokrata tautskola aicina pieaugušos piedalīties personības garīgās izaugsmes programmā “DOMĀTĀJS 1. LĪMENIS”, sestdienas grupā, 2024./2025. mācību gadā no 28.09.2024 – 14.06.2025. Mērķa grupa: pieaugušie, kuri ir izpratuši garīgās attīstības nepieciešamību un vēlas turpināt garīgās attīstības ceļu, kļūstot Lasīt vairāk …
Sokrata tautskola aicina piedalīties Elvitas Rudzātes vadītās atbalsta grupā “Dzīves analīzes un neapgūto mācību stundu noteikšanas prakse”, attālināti ZOOM platformā. Dalībniekiem būs iespēja: Iepazīties ar dažādu dzīves problēmu, tanī skaitā slimību izveidošanās cēloņiem. Veikt dzīves analīzi, Lasīt vairāk …