Ko vēl varu darīt, lai bērniņš iemiesotos? – pirmais turpinājums 18.09.2020

Ko vēl varu darīt, lai bērniņš iemiesotos? – raksta sākums

Naura pieredzes stāsts: Roberts plaši un atvērti raksta par radušos problēmu. Patīkami bija palasīt. Mūsu ģimenē arī pagāja pailgs laiciņš līdz pieteicās bērniņš. Tie bija 8 mēneši, kad Dievs deva šo visdebešķīgāko dāvanu.
Varu apstiprināt to, ka pirmā un varbūt pat otrā mēneša mēģinājumos es tomēr līdz galam vēl nebiju gatavs bērnam.
Tālāk, kad jutu gatavību, tad sievai sāka nolaisties rokas, jo jau 2 mēneši likās ilgs laiks. Tā nu mēs mēģinājām, bet ar tādu jau iespringuma piegaršu. Nebija atbrīvotības sajūtas saplūšanas laikā. Domāju, ka tas arī bija pats noteicošais iemesls, kāpēc gars vēl nevēlējās iemiesoties.

Mēs abi arī pārbaudījāmies fizioloģiski. Ar spermu man bija viss pilnīgā kārtībā. Sievai bija, šķiet, mioma. Un tad, protams, sievai bija pārmetumi sev, ka viņas dēļ nekas nesanāk, jo mioma varētu būt traucēklis. Kā arī pavīdēja no mums abiem versija, ka varbūt vienkārši mums nav lemts, jo nav spēcīga savienība savā starpā. Šis viss tikai pastiprināja nepieteikšanos. Dominēja iespringums.

Bet galu galā, kā tad mums sanāca? Nē, noteikti ne pozas vai konkrēts laiks menstruācijas ciklā. Vienā pasākumā pie pozitīviem cilvēkiem, bija uzdevums sarakstīt uz 2 dzeltenām lapām šādas lietas. 1.lapā rakstījām no kādām negatīvām lietām vēlamies atbrīvoties un šī lapa bija jāsadedzina. 2.lapā rakstījām, ko vēlamies turpmākā gada laikā un šī lapa bija jāievieto aploksnē, ko atvērt pēc gada un izlasīt. Esmu pārliecināts, ka mēs abi rakstījām par bērna gaidām. Un vispār pēc šī pasākuma mēs vairāk tā neiespringām.

Bērns pieteicās aptuveni pēc nedēļas no pasākuma brīža. Sieva man no rīta, kad vēl biju tāds puspamodies, pielika pie deguna testa “puļķīti”, kurš rādīja iestājušos grūtniecību. Tā man bija ļoti pacilāta sajūta. Vai tāpēc mums sanāca? Dievs patiesi tikai zina. Mums abiem zemapziņā arī bija tas, ka domājām par veselīgu bērniņu. Iespējams, arī tas radīja ilgāku rezultātu.

Jautājumi Elvitai:
Vai varētu būt arī tā, ka vecāki ir pavisam gatavi, atbrīvoti, veselīgi, bet bērns tāpat nepiesakās? Varbūt bērns vienkārši gaida īsto momentu no pasaules apstākļu puses, varbūt pat vecvecāku puses utm? Un tad vēl par mākslīgo apaugļošanu. Tas gan nenozīmē, ka šis ir mans ieteikums Robertam. Bet ir skaidrs, ka Dievs ir radījis šo instrumentu un to var izmantot, piemēram, ja ļoti ilgi nesanāk ieņemt bērniņu. Kādas mācības varētu nest bērniņi, kas nākuši mākslīgās apaugļošanas rezultātā? Kāpēc viņi izvēlas nākt šādā veidā, ne dabiski?

Elvita Rudzāte atbild: Pasaulē ir ļoti daudz ģimeņu, kur partneri medicīniski tiek novērtēti kā veseli, bet bērniņi nenāk un diemžēl šī tendence pieaug. Kāpēc? Tāpēc, ka sabiedrība kļūst arvien egoistiskāka, vairāk uz savu labumu vērsta un attālinās no Dieva.

Ir sācies jaunais Ūdensvīra laikmets, kad iemiesojumā jānāk sestās rases gariem. Šiem gariem ir nepieciešami ļoti viedi un garā stipri vecāki, kas spētu viņus aizsargāt no sabiedrības stereotipiskiem uzskatiem un atbalstītu viņus misijas īstenošanā. Mūsdienās vairums vecāki visu izdomā bērnu vietā (kādā skolā mācīsies, kādus pulciņus apmeklēsi, kādu profesiju izvēlēsies utt.), neieklausoties bērna teiktajā, apspiežot viņu patieso būtību, tāpēc šie bērni nevar nākt iemiesojumā, jo pietrūkst vecāku, kuri būtu gatavi uzņemt šādus bērnus. Savukārt bērni, kuriem ir jāapgūst egoisma mācība pie egoistiskiem vecākiem, nav tik daudz, cik šobrīd sabiedrībā pastāv egoistiskas ģimenes.

Mākslīgā apaugļošana ir radusies kā papildus iespēja ģimenēm, kur kādam no partneriem ir kādas veselības problēmas. Piemēram, vīrietim sperma ir tik nekvalitatīva, ka grūtniecība nevar dabiskā veidā iestāties, vai sievietei ir ciet olvadi, ka grūtniecība nevar dabiskā veidā iestāties. Tanī pašā laikā mākslīgā apaugļošana nepalīdz vīrietim un sievietei izprast savas neapgūtās mācības, kas radījušas veselības problēmas, tās it kā tiek apietas, bet mēs zinām, ka Dievu nevar apmānīt. Es varu izteikt tikai hipotēzi, jo šī tēma būtu pētījuma vērta, bet ja vecāki neapgūstot savas mācības ar mākslīgās apaugļošanas palīdzību tiek pie bērniņa, tad visticamāk neapgūtās mācības pie vecākiem atgriezīsies tieši caur ļoti gaidīto bērniņu. Kā jau teicu, Dievu nevar apmānīt un mēs esam nākuši iemiesojumā, lai augtu garā nevis lai baudītu dzīvi.

Katrs gars pirms iemiesošanās izvēlas laiku, kad nākt iemiesojumā, vietu un vecākus. Tie gari, kas izvēlas nākt iemiesojumā vecākiem ar mākslīgās apaugļošanas palīdzību, vēlas apgūt īpaši grūtas mācības, atstrādājot savu slikto karmu, un viņu uzdevums karmiski ir “pārmācīt” savus vecākus. Tanī pat laikā es neizslēdzu iespēju, ka šādā veidā var atnākt iemiesojumā arī kāds ļoti augsti attīstīts gars, lai izpildītu savu misiju. Dievam viss ir iespējams.

Mana iekšējā izjūta jeb sirdsbalss pretojas mākslīgai apaugļošanai. Es vecākiem, kuri netiek pie bērniņa, nevis rekomendēju mākslīgo apaugļošanu, bet gan iesaku adoptēt bērniņu, lai dotu kādai pamestai dvēselītei mīlestību. Pie tam ir zināmi vairāki gadījumi, kad vecāki ir adoptējuši bērniņu, viņiem pēc laika piesakās dabiskā veidā arī savs bērniņš. Tas notiek tieši tāpēc, ka vecāki ir mainījušies, palīdzot pamestai dvēselītei un saņem Dieva žēlastību.

Tātad, lai Dievs vecākiem uzdāvinātu bērniņu, vecākiem ir jāsaņem Dieva žēlastība par pagātnē pieļautām kļūdām, bet to var saņemt tikai tie vecāki, kas ar sevi strādā, augot garā jeb paplašinot apziņas līmeni. Ar lūgšanām ir par maz. Svarīgi ir augt garā, mainīties pozitīvā virzienā un labāk izprast dzīvi. Dievs var arī uzdāvināt bērniņu vecākiem, kuri ar sevi nestrādā, bet tādā gadījumā, ilgi gaidītais lolojums vecākiem sagādās raizes līdz brīdim, kad vecāki sāks strādāt ar sevi un atgriezīsies pie Dieva.