Konfliktu būtība 28.10.2013

Dzīvē visbiežāk zaudējam harmoniju, kad piedzīvojam konfliktsituācijas. Par konfliktsituāciju risināšanu sarakstītas daudzas grāmatas, taču tās nepalīdzēs, ja jūs neizpratīsiet konflikta būtību. Jums ir jāsaprot, kāpēc konflikti izraisās un ko šīs situācijas jums grib iemācīt.    

Mans Skolotājs Avatārs Šri Satja Sai Baba konfliktu cēloni skaidro: „Visu konfliktu, domstarpību un naida pamatcēlonis ir savstarpējās sapratnes trūkums. Tāpēc cilvēki cits ar citu nevar sadzīvot. Saticība kļūst iespējama tikai tad, kad pastāv savstarpēja sapratne. Mūsdienās daži domā, ka sākumā ir svarīgāk iegūt materiālo nodrošinājumu, tikai pēc tam domāt par cilvēku savstarpējo sapratni, bet tas nav pareizi. Vispirms vajadzīga savstarpējā sapratne, kas atvieglo kopdzīvi. Piemēram, ja starp vīru un sievu valda pilnīga savstarpējā sapratne, sieva neiebildīs, ja vīrs vēlu pārradīsies no darba. Viņa žēlos viņu un jutīs tam līdzi. Ar rūpēm un mīlestību viņa pienesīs vīram tasīti kafijas. Ja starp vīru un sievu ir kaut mazākā nesapratne, tad vīra aizkavēšanās darbā pat par 5 minūtēm var novest pie „pilsoņu kara” mājās. Kāpēc? Savstarpējās nesapratnes dēļ sieva nevar ar to samierināties. Tā liks viņai uzdot vīram jautājumus: „Kur tu līdz šim biji? Kur tu gāji? Ar ko kopā tu pavadīji laiku?” un tamlīdzīgi. Tāpēc savstarpējā sapratne ir ļoti nepieciešama normālai kopdzīvei. Ja mēs to apzinātos, mēs veiksmīgi varētu atrisināt daudzas mūsdienu sabiedrības problēmas.”

Kāds no jums vaicās: kā var saprast aplamu rīcību vai uzvedību? Kā var samierināties ar otra cilvēka slikto rīcību? Konflikti nerastos, ja mēs katrā cilvēkā prastu saskatīt viņa labās īpašības un spriestu par cilvēku, ņemot vērā nevis viņa trūkumus, bet labās īpašības. Sai Baba norāda: „Ja skatāties vērīgi, tad redzat, ka tas, ko jūs pamanāt sev apkārt, ir paslēpts jūsu būtībā. Jūs pamanāt slikto ārpasaulē, jo sliktais ir arī jūsos pašos. Nav nekā, ko jūs nevarētu atrast sevī. Kādā krāsā ir jūsu brilles, tādā krāsā jūs redzat pasauli. Ja jūs sapratīsiet un atzīsiet šo patiesību, jūs nekad nekritizēsiet citus. Dievs ir katrā. Ja jūs cienāt citus, tas nozīmē, ka jūs cienāt Dievu. Ja jūs kādu ienīstat, tas nozīmē, ka jūs ienīstat Dievu. Ja jūs dziļi ieskatīsities jums pretī stāvoša cilvēka acīs, jūs ieraudzīsiet savu atspulgu. Tāpēc tas cilvēks nav atsevišķa personība, bet ir jūsu personīgais atspulgs. Kad jūs ar pirkstu norādāt uz cita cilvēka kļūdu, trīs citi pirksti ir vērsti jūsu virzienā, atgādinot jums par jūsu pašu kļūdām. Ja jūs to sapratīsiet, jūs nekad nekritizēsiet un nenosodīsiet citus. Dievs dod un piedod. Pagātne ir pagājusi, to nevar izmainīt, tāpēc esiet uzmanīgi nākotnē.” Tātad, ja tu citos atrodi trūkumus, tad ar trīskārt saasinātu uzmanību vērsies pret saviem trūkumiem. Ja kāds cits norāda uz taviem trūkumiem, tad esi viņam pateicīgs, jo tu pats neesi spējīgs tos sevī saskatīt, jo trūkumus tu spēj saskatīt tikai citos cilvēkos.

Ļoti bieži mēs paši izraisām konfliktus, lai apmierinātu savu ego. Piemēram, mēs uzsākam kādu diskusiju par kādu jautājumu, bet šī diskusija pārvēršas par konfliktu. Kāpēc? Tāpēc, ka šīs diskusijas laikā mēs esam centušies apmierināt savu ego, uzdodot tādus jautājumus, kuri ir demonstrējuši mūsu gudrību, pazemojot citus. Sai Baba šādu situāciju raksturo: „Jautājumi, kurus uzdod, lai iesaistītu citus strīdā un pēc tam pazemotu, ir banāli jeb ikdienišķi. Jautājumi, kurus uzdod, lai demonstrētu savu gudrību un iemaņas, ir zemiski. Jautājumi, kuri parāda jautātāja intelektuālās un spriešanas spējas, ir apmierinoši. Jautājumi, kurus uzdod ar patiesu vēlmi kliedēt šaubas, ir slavējami un pieder augstākajam līmenim.” Tātad, ja jūs uzdodat kādu jautājumu, lai pārliecinātos, vai esat sapratis pareizi, tad tāds jautājums pieder augstākajam līmenim. Ja jūs uzdodat jautājumu, lai nodemonstrētu savu gudrību pārējiem, tad tāds jautājums ir zemisks. Es savās lekcijās neesmu sastapusies ar jautātājiem, kuri uzdod jautājumus, lai demonstrētu savu gudrību, bet, mācoties augstskolā, es dažkārt sevi pieķēru pie šāda netikuma. Tāpēc arī darba praksē saskāros ar klientu, kurš bija līdzīgs man – lai es saprastu savas kļūdas. Paldies viņam par to!

Konfliktsituācijas bieži rodas dažādu viedokļu dēļ. Visi cilvēki nevar būt vienādi domājoši. Sai Baba par dažādiem viedokļiem saka: „Nepastāv divi līdzīgi vai vienādi domājoši cilvēki. Idejas ir atšķirīgas, tā ir pavisam normāla parādība. Katrs jūt, ka viņam ir taisnība, bet jums ir jāsaglabā vienotības, līdzvērtības Gars un nesatricināms miers. Piemēram, kā pasakā par pieciem pirkstiem: reiz vienas rokas pieci pirksti katrs sāka uzsvērt savu pārākumu pār pārējiem pirkstiem. Sākumā mazais pirksts teica: „Redziet, kad jāsasveicinās, es esmu pats pirmais. Tāpēc es esmu pats svarīgākais”. Tad nākamais pirksts teica: „Ko? Vai tad jūs nezināt, cik es esmu vērtīgs? Uz manis velk ļoti dārgus zelta gredzenus ar briljantiem.” Tad ierunājās vidējais pirksts: „Cik smieklīgi! Par ko jūs runājat? Es arī esmu gatavs nēsāt dārgus gredzenus. Un kāpēc gan nē? Daži tā arī dara, pie tam – vai tad jūs neredzat, ka es esmu garāks par jums? Vai tad tas nav pietiekami, lai teiktu, ka es esmu pats svarīgākais?” Tad sāka runāt rādītājpirksts: „Ja jūs gribat norādīt uz kādu, tad es esmu pirmais. Cilvēki izmanto mani, lai norādītu uz citiem cilvēkiem. Lai brīdinātu vai aizsargātu cilvēkus, arī es esmu pirmais. Vai tad jūs to neredzat?” Un pēdējais ar smaidu ierunājās īkšķis: „Visu laiku uzmanīgi klausos, ko jūs runājat. Kamēr es nepievienošos, pat ja jūs visi četri būsiet vienoti, jūs nevarēsiet funkcionēt. Vai tad jūs varat iztikt bez manis ēšanas laikā? Kad jūs šaujat bultu, man ar spēku jānostiepj aukla. Citādi bulta tālu nelidos. Tāpēc es ir pats svarīgākais.” Tieši tāpat mēs atklājam, ka cilvēki paziņo par savu pārākumu pār citiem. Jums vienmēr jābūt gataviem mācīties labo no citiem. Jums jāstrādā citam ar citu sadarbības un harmonijas garā. Nevienam nevajadzētu uzskatīt sevi par pārāku par citiem. No vēlmes dominēt pār citiem veidojas grupas, frakcijas, sacensība, strīdi un konflikti. Rezultātā dzīvē pilnībā izzūd mīlestības Gars. Mums jāsaprot – kamēr visi pieci pirksti neapvienosies, jūs neko nevarēsiet izdarīt. Sabiedrība nekad nevarēs attīstīties, ja starp tās locekļiem nevaldīs sadarbība, integrācija un vienotība.”

Bieži konfliktsituācijas rodas kritisku piezīmju dēļ. Dažkārt mūs kritizē par izskatu, par mūsu rīcību vai viedokli. Ja cilvēks nereaģē uz kritiku, konfliktsituācija neveidojas, bet cilvēks iekšēji var saņemto kritisko piezīmi pārdzīvot, nodarot pāri savam ķermenim. Ja cilvēks reaģē uz kritisku piezīmi, tad var izveidoties nopietna konfliktsituācija. Kas tad ir kritizēšana? Tā ir cita cilvēka pazemošana. Sai Baba par kritizēšanu saka: „Kritizēt citus cilvēkus ir grēks. Tā ir cilvēka vājuma un nepilnvērtības izjūtas pazīme. Jums nevajadzētu kritizēt vai neieredzēt citus. Nevienam nav dotas tiesības kritizēt citus. Lai ar to tiktu galā, jums vispirms jāuzdod sev jautājums: „Kāpēc es kādu kritizēju, kādēļ kritizē mani? Vai es jūtu vilšanos? Kāpēc?” Ja kritizē jūsu ķermeni, neapvainojieties, jo ķermenis ir laicīgs un ēterisks. Jums jābūt vienaldzīgiem pret savu ķermeni, kas jums sagādā daudz grūtību un problēmu. Cits cilvēks, kritizējot jūsu ķermeni, patiesībā sniedz jums pakalpojumu. Jums viņam jāpateicas par to, ka viņš to dara jūsu vietā. Vai tad kritika attiecas uz Dievu? Tas nav iespējams, tāpēc, ka tas pats Dievs atrodas arī kritizētājā. Dievs ir augstākais Es, kurš ir katrā cilvēkā. Tādā gadījumā – kurš ir kritizējamais un kritizētājs? Tas pats attiecas uz kritiku, ko vēršam pret sevi. Egoisms un skaudība ir patiesais cēlonis, kas liek cilvēkam kritizēt citus cilvēkus. Jums ir jāuzdod sev otrs jautājums: kā reaģēt uz kritiku, kas adresēta jums? Neatzīstiet un nepieņemiet to. Atsakieties no šīs kritikas, lai tā atgriežas atpakaļ pie kritizētāja. Ja kāds skaļi un kaujinieciski jūs kritizē citu klātbūtnē, lieciet kritikai pazust gaisā vai jūsu tuvumā. Ja kāds jūs apvaino aiz muguras, kritika atgriežas atpakaļ pie apvainotāja. Cilvēki var jūs izsmiet, kritizēt vai apvainot, bet jums jāmēģina būt pacietīgiem, saglabāt mieru un savaldību. Šāda iecietība dod lielu spēku un palīdz jums tikt pāri jebkuram šķērslim vai citu ļaunajiem nodomiem. Esiet mierīgi. Ja jums ir pilnīga ticība, jūs attīstīsiet pacietību. Tad jūs neņemsiet vērā to, ko citi par jums saka. Neturiet sliktu prātu ne uz vienu.” Lai jūs spētu nepieņemt kritiku, lai nenodarītu pāri ķermenim, jums ir jāpiedod kritizētājam, jo viņš vienkārši nesaprot, ko dara. Atcerieties, ka piedošana ir vienīgais atbrīvojošais spēks Visumā.

Dažkārt konfliktsituācijas rodas bez ļauna nodoma izteiktu vārdu dēļ. Mēs pat iedomāties nevaram, cik ļoti dažkārt nodarām citiem pāri ar saviem vārdiem. Tā ir arī mana mācību stunda, jo pagātnē ar saviem vārdiem esmu daudzus  cilvēkus aizvainojusi. Es gan parasti uzskatīju, ka cilvēkam patiesība ir jāzina, bet es nezināju, cik ļoti vārdi spēj cilvēku aizvainot. Sai Baba par vārdu spēku saka: „Svētajos rakstos ir rakstīts, ka vārdi ir ārkārtīgi spēcīgi, ka tie pat var iznīcināt šo pasauli. Tur ir teikts, ka kokam, kas nocirsts, vēl ir cerība, ka jauni dzinumi atkal varēs zaļot, ja dzelzs gabals salūzīs divos gabalos, tad kalējs atkal varēs šos divus gabalus savienot, karsējot ugunī, bet, ja jūs pāršķelsiet sirdi ar indīgiem vārdiem, to nekad nevarēs vairs atjaunot. Vārdi var ne tikai radīt ārkārtīgi lielas ciešanas, bet arī dāvāt ļoti lielu prieku. Tāpēc jums ir jābūt ļoti uzmanīgiem, lai vārdi, kurus jūs sakāt, neaizvainotu un neatnestu sāpes citiem.

 Ja jums aizķeras kāja un jūs nokrītat, varat gūt nelielu traumu, kas kādu laiku jums sagādā neērtības, bet nopietnu seku parasti tam nav, bet, ja pateiksiet asu vārdu un ar to sagādāsiet sāpes cita cilvēka prātam vai sirdij, viņam var rasties tik liela brūce, ko neizārstēs neviens ārsts pasaulē. Tāpēc nekad neizmantojiet vārdus, kuri var aizskart cita cilvēka jūtas. Pienāks diena, un vārdi, kurus jūs izmantojāt, atgriezīsies atpakaļ pie jums. Tāpēc vienmēr izmantojiet maigus un labus vārdus.” Atcerieties, ka sarunvalodas spēks ir līdzīgs dzirkstelei, kas var radīt pasaulē nemierus. Ja jūs kontrolēsiet savu sarunvalodu, jūs kontrolēsiet pasauli, jo vārds var kalpot cēlsirdīgiem mērķiem, bet to arī var lietot zemiskos nolūkos. Vārdu var lietot gan iesvētot, kā arī nosodot un nolādējot. Ja esat sastapies ar lāstu, tad no tā atbrīvoties jums var palīdzēt tikai piedošana. Piedodiet gan tam cilvēkam, kas lūdza jums uzlikt lāstu, gan magam, kas lūgumu izpildīja, jo viņi vienkārši nesaprata, ko dara.

Autore: Elvita Rudzāte