Viss skaistais, kas ielīksmo sirdi un dvēselē rada prieka gaviles, ir Garīgs.

    — Satja Sai Baba

    Visam, ko mēs darām – vai labu vai sliktu, vai apzināti vai neapzināti – seko rezultāts.Tādēļ darīt labu ir nepieciešamība – lai sekas būtu labas.

    — Satja Sai Baba

    Dzīve nav vienvirziena kustība. Mums jābūt gataviem gan dot, gan ņemt.

    — Satja Sai Baba

    Esiet labi, dariet labu, redziet labu. Tas arī ir ceļš pie Dieva.

    — Satja Sai Baba

    Dievišķo var sasniegt vienīgi, pārstājot izcelt citu un slēpt savas kļūdas.

    — Satja Sai Baba

    Dieva īstās mājas ir cilvēka sirds. Dievam nav dārgāka tempļa par cilvēka sirdi.

    — Satja Sai Baba

    Kad jums parādīsies Mīlestības spēks, jūs iegūsiet visus spēkus!

    — Satja Sai Baba

    Ne jau tas, kas zākā, apvaino, bet gan tas, ko mēs uzskatām par apvainojošu; tāpēc tevi neizaicina nekas cits kā paša uzskati.

    — Epiktēts

    Centies mainīt pasauli, kaut mazliet! Saskati būtisko un palīdzi citiem! Nekaitē! Vienmēr domā, kā vari būt noderīgs!

    — Ričards Brensons

    Mūsu laikmetā ceļš uz svētumu noteikti iet cauri darbības pasaulei.

    — Dags Hammarskjolds

    Ja vēlaties vienmēr būt laimīgi, lūdziet labklājību citiem.

    — Satja Sai Baba

    Ja kādam iespējams palīdzēt, kādēļ lai es par to justos nelaimīgs?Ja kādam nav iespējams palīdzēt, ko līdz būt nelaimīgam?

    — Šantideva

    Neskrien pakaļ pagātnei un nepazaudē sevi nākotnē.Pagātnes vairs nav. Nākotne vēl nav pienākusi. Dzīve rit šeit un tagad.

    — Buda

    Meditācijai un medicīnai ir vienas saknes – tas, kas dziedē, kas tevi padara veselu un pilnīgu, ir medicīna, bet augstākā līmenī – meditācija.

    — Senindiešu gudrība

    Nezinot, cik patiesība tuvu, cilvēki to meklē tālumā – cik žēl! Viņi līdzinās tiem, kuri, ūdens vidū stāvot, kliedz aiz slāpēm.

    — Hakuins

    Nepietiek ar zināšanu, mums tā jālieto praksē. Nepietiek ar gribēšanu, mums ir jārīkojas.

    — J.V. Gēte

    Jo lielāks ir spēks, kas piekritis tev kalpot, jo lielāko godprātību tas prasa no tevis.

    — Sokrats

    Mūsu šaubas ir nodevēji un liek mums pazaudēt labo, ko mēs varētu iegūt, liekot mums baidīties mēģināt.

    — Šekspīrs

    Mēs esam tādēļ, ka Dievs ir.

    — Emānuels Svēdenborgs

    Cilvēka dzīves mērķis un nolūks ir vienojoša zināšana par Dievu.

    — Oldoss Hakslijs

    Jaunais cilvēks būs mistiķis – vai viņa nebūs vispār.

    — Karls Rāners

    Mieru tu iegūsi vienīgi tad, ja pats to sniegsi!

    — Marija fon Ēbnere Ešenbaha

    Katra diena ir laba diena.

    — Budistu sakāmvārds

    Nedzen upi, ļauj tai plūst.

    — Āzijas gudrība

    Tajā acumirklī, kurā tu sapratīsi, kas patiesībā esi, visi šīs pasaules noslēpumi tev būs kā atvērta grāmata.

    — Bhagavadgīta

    Naids nekad nenovērsīs naidu- vienīgi mīlestība var pārvarēt naidu.Tas ir mūžīgs likums.

    — Buda

    Esi mīlošs, esi laipns, ej labestības ceļu.

    — Buda

    Neizglītotie savās likstās parasti vaino citus; iesācēji – paši sevi; pilnīgi izglītotie nevaino nedz kādu citu, nedz arī paši sevi.

    — Epiktēts

    Nav grūti mīlēt labu cilvēku. Grūti mīlēt cilvēku tādu, kāds viņš ir.

    — Juris Rubenis

    Viss, kas tev dzīvē ir vajadzīgs, ir tevī. Tu ieklausies savā iekšējā balsī, lai nevajadzētu iztaujāt nevienu citu.

    — Jozefs Kiršners

    Dvēsele vienmēr redz, ar ko slimo miesa. Ķermenis ir dvēseles templis, par ko jārūpējas.

    — Hipokrāts

    Stāvot pie jūras un tikai tajā lūkojoties vien, to pārpeldēt nevar.

    — Rabindranats Tagore

    Labāk ir pieņemt nepareizus lēmumus nekā neizlemt neko, jo no savas rīcības kļūdām tu vari mācīties.

    — Jozefs Kiršners

    Visi šķēršļi un grūtības ir pakāpieni, pa kuriem mēs kāpjam augšā.

    — Fridrihs Nīče

    Iziet cauri pasaulei, nedarot sevi pilnīgāku, ir tas pats, kas iznākt no pirts netīram.

    — Ališers Navoji

    Cilvēks kļūst vesels, neslēpjot savas slimības, nevis izliekoties vesels.

    — Juris Rubenis

    Reizi dzīvē laime klaudzina pie ikviena cilvēka durvīm, taču bieži vien šajā laikā cilvēks sēž tuvējā krodziņā un nedzird tās klauvējienu.

    — Marks Tvens

    Prāts pieder pats sev, un tas spēj pārvērst elli par Debesīm, bet Debesis par elli.

    — Džons Miltons

    Dzīves māksla ir prasme gaidīt. Ar varu atplēsts pumpurs nekad īsti neuzplauks.

    — Zenta Mauriņa

    Lai kāds būtu jūsu darbs, veiciet to kā ziedojumu Dievam.

    — Satja Sai Baba

    Prāts ir vienīgais laimes vai nelaimes, verdzības vai brīvības cēlonis.

    — Satja Sai Baba

    Kad jūs uz kādu norādāt ar pirkstu, tad atcerieties, ka trīs pirksti ir vērsti pret jums pašiem.

    — Satja Sai Baba

    Ja jūs citos atrodat trūkumus, tad ar trīskārt saasinātu uzmanību vērsieties pret saviem trūkumiem.

    — Satja Sai Baba

    Patiess garīgums ir prasme atrast savas kļūdas un tās izlabot.

    — Satja Sai Baba

    Gudrība un citas cēlas īpašības rodas tikai sirdī.

    — Satja Sai Baba

    Mēs varam sasniegt atbrīvošanu, izpildot savus pasaulīgos pienākumus, bet tikai tad, ja mūsu prāts vienmēr paliks iegremdēts Dievišķajā.

    — Satja Sai Baba

    Laime nav mērķis, bet pienākuma pildīšanas dabīgas sekas.

    — Pauls Dāle

    Cilvēka laime – viņa griba.

    — Gēte

    Laime padara priecīgu, nelaime – gudru.

    — Latviešu sakāmvārds

    Pasaules dvēseli baro cilvēku laime. Un arī to nelaime, ļaunums vai skaudība. Īstenot savu Likteni ir cilvēka vienīgais, patiesais uzdevums.

    — Paulu Koelju

    Laimi nes mīlestība, nevis patiesība.

    — Juris Rubenis, Māris Subačs

    Tici un dari, sevi un pasauli. Dari laimi, un būs laime.

    — Rainis

    Augstākā gudrība un laime ir dievišķas kārtības izprašana un piemērošanās tai.

    — Edvarts Virza

    Cilvēks, kas domā tikai par sevi un meklē visur izdevīgumu, nevar būt laimīgs. Gribi dzīvot sev – dzīvo citiem!

    — Seneka

    Nemeklējiet laimi pasaulē, laime ir jūsos pašos, esiet uzticīgi sev.

    — Ērihs Marija Remarks

    Vēlēšanās kalpot vispārības labā jāpadara par dvēseles nepieciešamību, par priekšnoteikumu personiskajai laimei.

    — Antons Čehovs

    Laime ir ar tikumību apvienota labklājība.

    — Aristotelis

    Cilvēks vairo savu laimi par tik, par cik viņš dara laimīgus citus.

    — Bentams

    Labākais veids, kā atbrīvoties no ienaidnieka, ir apzināties, ka viņš nav tavs ienaidnieks.

    — Buda

    Dari to, kas nes svētību, nevis savā labā, bet tādēļ, lai visas Visuma būtnes darītu laimīgas.

    — Buda

    Bailes dzīvot un bailes mirt aizver laimei vārtus.

    — Drukpa Rinpoče

    Lietas rodas un atkal izzūd. Laimīgs ir tas, kas to vienkārši mierīgi vēro.

    — Buda

    Ja vēlies zināt savu nākotni, tad aplūko sevi tagadnē, jo tā ir cēlonis tavai nākotnei.

    — Buda

    Ceļš uz prieku ved caur laipnības izrādīšanu, spēcinot sirdi ar līdzcietību.

    — Buda

    Vislaimīgākais cilvēks ir tas, kas dāvā laimi vislielākajam cilvēku daudzumam.

    — Didro

    Laime pati atrod ceļu pie garā stiprajiem.

    — Indiešu sakāmvārds

    Nedzenies pēc laimes: tā vienmēr atrodas tevī pašā.

    — Pitagors

    Kurš ir laimīgs? – Tas, kura miesa ir vesela, gars mierīgs un izkopj savas dotības.

    — Taless

    Dzīve – tas ir ceļš mājup.

    — Melvils

    Lielā māksla dzīvot laimīgi slēpjas spējā dzīvot tagadnē.

    — Pitagors

    Dzīve gūst savu bagātību no pasaules, bet nozīmi no mīlestības.

    — Tagore

    Dzīvot vajag tā, lai nevajadzētu nāves baidīties un arī tās vēlēties.

    — Tolstojs

    Tur kur ir sirds, mīt arī laime.

    — Poļu sakāmvārds

    Īstu jēgu atminam, kad mūsu “es” kalpo mazajam “tu”, tuvcilvēkiem, un lielajam “Tu” – Dievam.

    — Zenta Mauriņa

    Laime ir ceļa redzējums. Laime ir perspektīva. Bet šim ceļam ir jēga tikai tad, ja tas ved uz kopību ar cilvēkiem, un domu un jūtu bagātību.

    — Saulcerīte Viese

    Laime pati atrod ceļu pie garā stiprajiem.

    — Indiešu gudrība

    Runā, ka pilnīgai laimei cilvēkam ir nepieciešamas tikai dažas lietas: kāds, kuru mīlēt, darbs, ko darīt, un kaut kas, uz ko cerēt.

    — Toms Bodets

    Skaistums nav ķermenī, to rada raksturs un šķīstība.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēku bez rakstura nevar nosaukt par cilvēku. Viņš ir tikai dzīvnieks.

    — Satja Sai Baba

    Raksturs ir cilvēka patiesā rota, tā pazaudēšana ir visu viņa ciešanu un bēdu cēlonis.

    — Satja Sai Baba

    Patiess Cilvēks ir tāds, kuram ir stiprs raksturs.

    — Satja Sai Baba

    Īsts humānisms pastāv vienīgi domu, vārdu un rīcības saskaņā.

    — Satja Sai Baba

    Tas, kurš saglabā harmoniju savās domās, vārdos un darbos, ir Patiess Cilvēks.

    — Satja Sai Baba

    To, kurš ir izpratis Dieva vienoto dabu (bez duālisma), var uzskatīt par Patiesu Cilvēcisko būtni.

    — Satja Sai Baba

    Patiess Cilvēks ir tas, kurš apzinās cilvēcei piemītošo Dievišķumu.

    — Satja Sai Baba

    Lai kādu ļaunumu tu otram nodarītu, tu to nodari vispirms sev.

    — Ričards Bahs

    Piepildi dzīvi ar to, ko vienmēr esi sapņojis darīt, un tev vairs neatliks laika justies slikti.

    — Ričards Bahs

    Izvairies no problēmām, un tu nekad tās nepārvarēsi.

    — Ričards Bahs

    Vēlies nākotni bez grūtībām? Kāpēc gan tu parādījies šajā laikā un telpā, ja nevēlies saskarties ar grūtībām?

    — Ričards Bahs

    Tava misija ir soļot pa gaismas taku, lai cik melna nakts valdītu visapkārt.

    — Ričards Bahs

    Tavas iedzimtās īpašības ir atkarīgas no jūtām, kādas tu turi savā sirdī.

    — Satja Sai Baba

    Nekad nerunā nepatiesi vai ar mērķi kādu sāpināt.

    — Satja Sai Baba

    Mūsu raksturs atspoguļojas mūsu vārdos, uzvedībā un ikdienas darbos.

    — Satja Sai Baba

    Lai atbrīvotos no ego, ir jākontrolē savas pasaulīgās domas un jūtas.

    — Satja Sai Baba

    Dariet citiem to, ko vēlaties, lai citi darītu jums.

    — Satja Sai Baba

    Līdzjūtība ir patiesa dievlūdzēja raksturīgākā īpašība.

    — Satja Sai Baba

    Galvenā īpašība, kas tiek gaidīta no dievbijīgā, ir iecietība.

    — Satja Sai Baba

    Lepnība un iedomība ir vispeļamākās īpašības.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēkam ir dota Dievišķā gudrība, lai viņš ieraudzītu savu patieso būtību.

    — Satja Sai Baba

    Galva ir slikto domu avots, sirds – cēlo domu avots.

    — Satja Sai Baba

    Nepietiek paziņot, ka jūs esat šķīsti. Tā būs taisnība, ja citi to teiks.

    — Satja Sai Baba

    Domu, vārdu un rīcības vienotība ir Patiesa Cilvēcība.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēks var iekarot visu pasauli, kad viņa domas ir šķīstas.

    — Satja Sai Baba

    Tu neiemantosi cieņu, ja tavas domas būs pretrunā ar taviem vārdiem.

    — Satja Sai Baba

    Nekad savu domu nepārvērt rīcībā steigā.

    — Satja Sai Baba

    Sirdij ir jābūt tik mīkstai kā sviests. Prātam ir jābūt tik vēsam kā mēnesgaisma, un runai ir jābūt tik saldai kā medus.

    — Satja Sai Baba

    Prāta līdzsvars ir Patiesas Cilvēciskās būtnes galvenā pazīme.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēka svētums dara viņu labu.

    — Satja Sai Baba

    Galvenā darbība, kurā cilvēkam jāiesaistās, ir kalpošana citiem cilvēkiem.

    — Satja Sai Baba

Konfliktu būtība 28.10.2013

Dzīvē visbiežāk zaudējam harmoniju, kad piedzīvojam konfliktsituācijas. Par konfliktsituāciju risināšanu sarakstītas daudzas grāmatas, taču tās nepalīdzēs, ja jūs neizpratīsiet konflikta būtību. Jums ir jāsaprot, kāpēc konflikti izraisās un ko šīs situācijas jums grib iemācīt.    

Mans Skolotājs Avatārs Šri Satja Sai Baba konfliktu cēloni skaidro: „Visu konfliktu, domstarpību un naida pamatcēlonis ir savstarpējās sapratnes trūkums. Tāpēc cilvēki cits ar citu nevar sadzīvot. Saticība kļūst iespējama tikai tad, kad pastāv savstarpēja sapratne. Mūsdienās daži domā, ka sākumā ir svarīgāk iegūt materiālo nodrošinājumu, tikai pēc tam domāt par cilvēku savstarpējo sapratni, bet tas nav pareizi. Vispirms vajadzīga savstarpējā sapratne, kas atvieglo kopdzīvi. Piemēram, ja starp vīru un sievu valda pilnīga savstarpējā sapratne, sieva neiebildīs, ja vīrs vēlu pārradīsies no darba. Viņa žēlos viņu un jutīs tam līdzi. Ar rūpēm un mīlestību viņa pienesīs vīram tasīti kafijas. Ja starp vīru un sievu ir kaut mazākā nesapratne, tad vīra aizkavēšanās darbā pat par 5 minūtēm var novest pie „pilsoņu kara” mājās. Kāpēc? Savstarpējās nesapratnes dēļ sieva nevar ar to samierināties. Tā liks viņai uzdot vīram jautājumus: „Kur tu līdz šim biji? Kur tu gāji? Ar ko kopā tu pavadīji laiku?” un tamlīdzīgi. Tāpēc savstarpējā sapratne ir ļoti nepieciešama normālai kopdzīvei. Ja mēs to apzinātos, mēs veiksmīgi varētu atrisināt daudzas mūsdienu sabiedrības problēmas.”

Kāds no jums vaicās: kā var saprast aplamu rīcību vai uzvedību? Kā var samierināties ar otra cilvēka slikto rīcību? Konflikti nerastos, ja mēs katrā cilvēkā prastu saskatīt viņa labās īpašības un spriestu par cilvēku, ņemot vērā nevis viņa trūkumus, bet labās īpašības. Sai Baba norāda: „Ja skatāties vērīgi, tad redzat, ka tas, ko jūs pamanāt sev apkārt, ir paslēpts jūsu būtībā. Jūs pamanāt slikto ārpasaulē, jo sliktais ir arī jūsos pašos. Nav nekā, ko jūs nevarētu atrast sevī. Kādā krāsā ir jūsu brilles, tādā krāsā jūs redzat pasauli. Ja jūs sapratīsiet un atzīsiet šo patiesību, jūs nekad nekritizēsiet citus. Dievs ir katrā. Ja jūs cienāt citus, tas nozīmē, ka jūs cienāt Dievu. Ja jūs kādu ienīstat, tas nozīmē, ka jūs ienīstat Dievu. Ja jūs dziļi ieskatīsities jums pretī stāvoša cilvēka acīs, jūs ieraudzīsiet savu atspulgu. Tāpēc tas cilvēks nav atsevišķa personība, bet ir jūsu personīgais atspulgs. Kad jūs ar pirkstu norādāt uz cita cilvēka kļūdu, trīs citi pirksti ir vērsti jūsu virzienā, atgādinot jums par jūsu pašu kļūdām. Ja jūs to sapratīsiet, jūs nekad nekritizēsiet un nenosodīsiet citus. Dievs dod un piedod. Pagātne ir pagājusi, to nevar izmainīt, tāpēc esiet uzmanīgi nākotnē.” Tātad, ja tu citos atrodi trūkumus, tad ar trīskārt saasinātu uzmanību vērsies pret saviem trūkumiem. Ja kāds cits norāda uz taviem trūkumiem, tad esi viņam pateicīgs, jo tu pats neesi spējīgs tos sevī saskatīt, jo trūkumus tu spēj saskatīt tikai citos cilvēkos.

Ļoti bieži mēs paši izraisām konfliktus, lai apmierinātu savu ego. Piemēram, mēs uzsākam kādu diskusiju par kādu jautājumu, bet šī diskusija pārvēršas par konfliktu. Kāpēc? Tāpēc, ka šīs diskusijas laikā mēs esam centušies apmierināt savu ego, uzdodot tādus jautājumus, kuri ir demonstrējuši mūsu gudrību, pazemojot citus. Sai Baba šādu situāciju raksturo: „Jautājumi, kurus uzdod, lai iesaistītu citus strīdā un pēc tam pazemotu, ir banāli jeb ikdienišķi. Jautājumi, kurus uzdod, lai demonstrētu savu gudrību un iemaņas, ir zemiski. Jautājumi, kuri parāda jautātāja intelektuālās un spriešanas spējas, ir apmierinoši. Jautājumi, kurus uzdod ar patiesu vēlmi kliedēt šaubas, ir slavējami un pieder augstākajam līmenim.” Tātad, ja jūs uzdodat kādu jautājumu, lai pārliecinātos, vai esat sapratis pareizi, tad tāds jautājums pieder augstākajam līmenim. Ja jūs uzdodat jautājumu, lai nodemonstrētu savu gudrību pārējiem, tad tāds jautājums ir zemisks. Es savās lekcijās neesmu sastapusies ar jautātājiem, kuri uzdod jautājumus, lai demonstrētu savu gudrību, bet, mācoties augstskolā, es dažkārt sevi pieķēru pie šāda netikuma. Tāpēc arī darba praksē saskāros ar klientu, kurš bija līdzīgs man – lai es saprastu savas kļūdas. Paldies viņam par to!

Konfliktsituācijas bieži rodas dažādu viedokļu dēļ. Visi cilvēki nevar būt vienādi domājoši. Sai Baba par dažādiem viedokļiem saka: „Nepastāv divi līdzīgi vai vienādi domājoši cilvēki. Idejas ir atšķirīgas, tā ir pavisam normāla parādība. Katrs jūt, ka viņam ir taisnība, bet jums ir jāsaglabā vienotības, līdzvērtības Gars un nesatricināms miers. Piemēram, kā pasakā par pieciem pirkstiem: reiz vienas rokas pieci pirksti katrs sāka uzsvērt savu pārākumu pār pārējiem pirkstiem. Sākumā mazais pirksts teica: „Redziet, kad jāsasveicinās, es esmu pats pirmais. Tāpēc es esmu pats svarīgākais”. Tad nākamais pirksts teica: „Ko? Vai tad jūs nezināt, cik es esmu vērtīgs? Uz manis velk ļoti dārgus zelta gredzenus ar briljantiem.” Tad ierunājās vidējais pirksts: „Cik smieklīgi! Par ko jūs runājat? Es arī esmu gatavs nēsāt dārgus gredzenus. Un kāpēc gan nē? Daži tā arī dara, pie tam – vai tad jūs neredzat, ka es esmu garāks par jums? Vai tad tas nav pietiekami, lai teiktu, ka es esmu pats svarīgākais?” Tad sāka runāt rādītājpirksts: „Ja jūs gribat norādīt uz kādu, tad es esmu pirmais. Cilvēki izmanto mani, lai norādītu uz citiem cilvēkiem. Lai brīdinātu vai aizsargātu cilvēkus, arī es esmu pirmais. Vai tad jūs to neredzat?” Un pēdējais ar smaidu ierunājās īkšķis: „Visu laiku uzmanīgi klausos, ko jūs runājat. Kamēr es nepievienošos, pat ja jūs visi četri būsiet vienoti, jūs nevarēsiet funkcionēt. Vai tad jūs varat iztikt bez manis ēšanas laikā? Kad jūs šaujat bultu, man ar spēku jānostiepj aukla. Citādi bulta tālu nelidos. Tāpēc es ir pats svarīgākais.” Tieši tāpat mēs atklājam, ka cilvēki paziņo par savu pārākumu pār citiem. Jums vienmēr jābūt gataviem mācīties labo no citiem. Jums jāstrādā citam ar citu sadarbības un harmonijas garā. Nevienam nevajadzētu uzskatīt sevi par pārāku par citiem. No vēlmes dominēt pār citiem veidojas grupas, frakcijas, sacensība, strīdi un konflikti. Rezultātā dzīvē pilnībā izzūd mīlestības Gars. Mums jāsaprot – kamēr visi pieci pirksti neapvienosies, jūs neko nevarēsiet izdarīt. Sabiedrība nekad nevarēs attīstīties, ja starp tās locekļiem nevaldīs sadarbība, integrācija un vienotība.”

Bieži konfliktsituācijas rodas kritisku piezīmju dēļ. Dažkārt mūs kritizē par izskatu, par mūsu rīcību vai viedokli. Ja cilvēks nereaģē uz kritiku, konfliktsituācija neveidojas, bet cilvēks iekšēji var saņemto kritisko piezīmi pārdzīvot, nodarot pāri savam ķermenim. Ja cilvēks reaģē uz kritisku piezīmi, tad var izveidoties nopietna konfliktsituācija. Kas tad ir kritizēšana? Tā ir cita cilvēka pazemošana. Sai Baba par kritizēšanu saka: „Kritizēt citus cilvēkus ir grēks. Tā ir cilvēka vājuma un nepilnvērtības izjūtas pazīme. Jums nevajadzētu kritizēt vai neieredzēt citus. Nevienam nav dotas tiesības kritizēt citus. Lai ar to tiktu galā, jums vispirms jāuzdod sev jautājums: „Kāpēc es kādu kritizēju, kādēļ kritizē mani? Vai es jūtu vilšanos? Kāpēc?” Ja kritizē jūsu ķermeni, neapvainojieties, jo ķermenis ir laicīgs un ēterisks. Jums jābūt vienaldzīgiem pret savu ķermeni, kas jums sagādā daudz grūtību un problēmu. Cits cilvēks, kritizējot jūsu ķermeni, patiesībā sniedz jums pakalpojumu. Jums viņam jāpateicas par to, ka viņš to dara jūsu vietā. Vai tad kritika attiecas uz Dievu? Tas nav iespējams, tāpēc, ka tas pats Dievs atrodas arī kritizētājā. Dievs ir augstākais Es, kurš ir katrā cilvēkā. Tādā gadījumā – kurš ir kritizējamais un kritizētājs? Tas pats attiecas uz kritiku, ko vēršam pret sevi. Egoisms un skaudība ir patiesais cēlonis, kas liek cilvēkam kritizēt citus cilvēkus. Jums ir jāuzdod sev otrs jautājums: kā reaģēt uz kritiku, kas adresēta jums? Neatzīstiet un nepieņemiet to. Atsakieties no šīs kritikas, lai tā atgriežas atpakaļ pie kritizētāja. Ja kāds skaļi un kaujinieciski jūs kritizē citu klātbūtnē, lieciet kritikai pazust gaisā vai jūsu tuvumā. Ja kāds jūs apvaino aiz muguras, kritika atgriežas atpakaļ pie apvainotāja. Cilvēki var jūs izsmiet, kritizēt vai apvainot, bet jums jāmēģina būt pacietīgiem, saglabāt mieru un savaldību. Šāda iecietība dod lielu spēku un palīdz jums tikt pāri jebkuram šķērslim vai citu ļaunajiem nodomiem. Esiet mierīgi. Ja jums ir pilnīga ticība, jūs attīstīsiet pacietību. Tad jūs neņemsiet vērā to, ko citi par jums saka. Neturiet sliktu prātu ne uz vienu.” Lai jūs spētu nepieņemt kritiku, lai nenodarītu pāri ķermenim, jums ir jāpiedod kritizētājam, jo viņš vienkārši nesaprot, ko dara. Atcerieties, ka piedošana ir vienīgais atbrīvojošais spēks Visumā.

Dažkārt konfliktsituācijas rodas bez ļauna nodoma izteiktu vārdu dēļ. Mēs pat iedomāties nevaram, cik ļoti dažkārt nodarām citiem pāri ar saviem vārdiem. Tā ir arī mana mācību stunda, jo pagātnē ar saviem vārdiem esmu daudzus  cilvēkus aizvainojusi. Es gan parasti uzskatīju, ka cilvēkam patiesība ir jāzina, bet es nezināju, cik ļoti vārdi spēj cilvēku aizvainot. Sai Baba par vārdu spēku saka: „Svētajos rakstos ir rakstīts, ka vārdi ir ārkārtīgi spēcīgi, ka tie pat var iznīcināt šo pasauli. Tur ir teikts, ka kokam, kas nocirsts, vēl ir cerība, ka jauni dzinumi atkal varēs zaļot, ja dzelzs gabals salūzīs divos gabalos, tad kalējs atkal varēs šos divus gabalus savienot, karsējot ugunī, bet, ja jūs pāršķelsiet sirdi ar indīgiem vārdiem, to nekad nevarēs vairs atjaunot. Vārdi var ne tikai radīt ārkārtīgi lielas ciešanas, bet arī dāvāt ļoti lielu prieku. Tāpēc jums ir jābūt ļoti uzmanīgiem, lai vārdi, kurus jūs sakāt, neaizvainotu un neatnestu sāpes citiem.

 Ja jums aizķeras kāja un jūs nokrītat, varat gūt nelielu traumu, kas kādu laiku jums sagādā neērtības, bet nopietnu seku parasti tam nav, bet, ja pateiksiet asu vārdu un ar to sagādāsiet sāpes cita cilvēka prātam vai sirdij, viņam var rasties tik liela brūce, ko neizārstēs neviens ārsts pasaulē. Tāpēc nekad neizmantojiet vārdus, kuri var aizskart cita cilvēka jūtas. Pienāks diena, un vārdi, kurus jūs izmantojāt, atgriezīsies atpakaļ pie jums. Tāpēc vienmēr izmantojiet maigus un labus vārdus.” Atcerieties, ka sarunvalodas spēks ir līdzīgs dzirkstelei, kas var radīt pasaulē nemierus. Ja jūs kontrolēsiet savu sarunvalodu, jūs kontrolēsiet pasauli, jo vārds var kalpot cēlsirdīgiem mērķiem, bet to arī var lietot zemiskos nolūkos. Vārdu var lietot gan iesvētot, kā arī nosodot un nolādējot. Ja esat sastapies ar lāstu, tad no tā atbrīvoties jums var palīdzēt tikai piedošana. Piedodiet gan tam cilvēkam, kas lūdza jums uzlikt lāstu, gan magam, kas lūgumu izpildīja, jo viņi vienkārši nesaprata, ko dara.

Autore: Elvita Rudzāte