Viss skaistais, kas ielīksmo sirdi un dvēselē rada prieka gaviles, ir Garīgs.

    — Satja Sai Baba

    Visam, ko mēs darām – vai labu vai sliktu, vai apzināti vai neapzināti – seko rezultāts.Tādēļ darīt labu ir nepieciešamība – lai sekas būtu labas.

    — Satja Sai Baba

    Dzīve nav vienvirziena kustība. Mums jābūt gataviem gan dot, gan ņemt.

    — Satja Sai Baba

    Esiet labi, dariet labu, redziet labu. Tas arī ir ceļš pie Dieva.

    — Satja Sai Baba

    Dievišķo var sasniegt vienīgi, pārstājot izcelt citu un slēpt savas kļūdas.

    — Satja Sai Baba

    Dieva īstās mājas ir cilvēka sirds. Dievam nav dārgāka tempļa par cilvēka sirdi.

    — Satja Sai Baba

    Kad jums parādīsies Mīlestības spēks, jūs iegūsiet visus spēkus!

    — Satja Sai Baba

    Ne jau tas, kas zākā, apvaino, bet gan tas, ko mēs uzskatām par apvainojošu; tāpēc tevi neizaicina nekas cits kā paša uzskati.

    — Epiktēts

    Centies mainīt pasauli, kaut mazliet! Saskati būtisko un palīdzi citiem! Nekaitē! Vienmēr domā, kā vari būt noderīgs!

    — Ričards Brensons

    Mūsu laikmetā ceļš uz svētumu noteikti iet cauri darbības pasaulei.

    — Dags Hammarskjolds

    Ja vēlaties vienmēr būt laimīgi, lūdziet labklājību citiem.

    — Satja Sai Baba

    Ja kādam iespējams palīdzēt, kādēļ lai es par to justos nelaimīgs?Ja kādam nav iespējams palīdzēt, ko līdz būt nelaimīgam?

    — Šantideva

    Neskrien pakaļ pagātnei un nepazaudē sevi nākotnē.Pagātnes vairs nav. Nākotne vēl nav pienākusi. Dzīve rit šeit un tagad.

    — Buda

    Meditācijai un medicīnai ir vienas saknes – tas, kas dziedē, kas tevi padara veselu un pilnīgu, ir medicīna, bet augstākā līmenī – meditācija.

    — Senindiešu gudrība

    Nezinot, cik patiesība tuvu, cilvēki to meklē tālumā – cik žēl! Viņi līdzinās tiem, kuri, ūdens vidū stāvot, kliedz aiz slāpēm.

    — Hakuins

    Nepietiek ar zināšanu, mums tā jālieto praksē. Nepietiek ar gribēšanu, mums ir jārīkojas.

    — J.V. Gēte

    Jo lielāks ir spēks, kas piekritis tev kalpot, jo lielāko godprātību tas prasa no tevis.

    — Sokrats

    Mūsu šaubas ir nodevēji un liek mums pazaudēt labo, ko mēs varētu iegūt, liekot mums baidīties mēģināt.

    — Šekspīrs

    Mēs esam tādēļ, ka Dievs ir.

    — Emānuels Svēdenborgs

    Cilvēka dzīves mērķis un nolūks ir vienojoša zināšana par Dievu.

    — Oldoss Hakslijs

    Jaunais cilvēks būs mistiķis – vai viņa nebūs vispār.

    — Karls Rāners

    Mieru tu iegūsi vienīgi tad, ja pats to sniegsi!

    — Marija fon Ēbnere Ešenbaha

    Katra diena ir laba diena.

    — Budistu sakāmvārds

    Nedzen upi, ļauj tai plūst.

    — Āzijas gudrība

    Tajā acumirklī, kurā tu sapratīsi, kas patiesībā esi, visi šīs pasaules noslēpumi tev būs kā atvērta grāmata.

    — Bhagavadgīta

    Naids nekad nenovērsīs naidu- vienīgi mīlestība var pārvarēt naidu.Tas ir mūžīgs likums.

    — Buda

    Esi mīlošs, esi laipns, ej labestības ceļu.

    — Buda

    Neizglītotie savās likstās parasti vaino citus; iesācēji – paši sevi; pilnīgi izglītotie nevaino nedz kādu citu, nedz arī paši sevi.

    — Epiktēts

    Nav grūti mīlēt labu cilvēku. Grūti mīlēt cilvēku tādu, kāds viņš ir.

    — Juris Rubenis

    Viss, kas tev dzīvē ir vajadzīgs, ir tevī. Tu ieklausies savā iekšējā balsī, lai nevajadzētu iztaujāt nevienu citu.

    — Jozefs Kiršners

    Dvēsele vienmēr redz, ar ko slimo miesa. Ķermenis ir dvēseles templis, par ko jārūpējas.

    — Hipokrāts

    Stāvot pie jūras un tikai tajā lūkojoties vien, to pārpeldēt nevar.

    — Rabindranats Tagore

    Labāk ir pieņemt nepareizus lēmumus nekā neizlemt neko, jo no savas rīcības kļūdām tu vari mācīties.

    — Jozefs Kiršners

    Visi šķēršļi un grūtības ir pakāpieni, pa kuriem mēs kāpjam augšā.

    — Fridrihs Nīče

    Iziet cauri pasaulei, nedarot sevi pilnīgāku, ir tas pats, kas iznākt no pirts netīram.

    — Ališers Navoji

    Cilvēks kļūst vesels, neslēpjot savas slimības, nevis izliekoties vesels.

    — Juris Rubenis

    Reizi dzīvē laime klaudzina pie ikviena cilvēka durvīm, taču bieži vien šajā laikā cilvēks sēž tuvējā krodziņā un nedzird tās klauvējienu.

    — Marks Tvens

    Prāts pieder pats sev, un tas spēj pārvērst elli par Debesīm, bet Debesis par elli.

    — Džons Miltons

    Dzīves māksla ir prasme gaidīt. Ar varu atplēsts pumpurs nekad īsti neuzplauks.

    — Zenta Mauriņa

    Lai kāds būtu jūsu darbs, veiciet to kā ziedojumu Dievam.

    — Satja Sai Baba

    Prāts ir vienīgais laimes vai nelaimes, verdzības vai brīvības cēlonis.

    — Satja Sai Baba

    Kad jūs uz kādu norādāt ar pirkstu, tad atcerieties, ka trīs pirksti ir vērsti pret jums pašiem.

    — Satja Sai Baba

    Ja jūs citos atrodat trūkumus, tad ar trīskārt saasinātu uzmanību vērsieties pret saviem trūkumiem.

    — Satja Sai Baba

    Patiess garīgums ir prasme atrast savas kļūdas un tās izlabot.

    — Satja Sai Baba

    Gudrība un citas cēlas īpašības rodas tikai sirdī.

    — Satja Sai Baba

    Mēs varam sasniegt atbrīvošanu, izpildot savus pasaulīgos pienākumus, bet tikai tad, ja mūsu prāts vienmēr paliks iegremdēts Dievišķajā.

    — Satja Sai Baba

    Laime nav mērķis, bet pienākuma pildīšanas dabīgas sekas.

    — Pauls Dāle

    Cilvēka laime – viņa griba.

    — Gēte

    Laime padara priecīgu, nelaime – gudru.

    — Latviešu sakāmvārds

    Pasaules dvēseli baro cilvēku laime. Un arī to nelaime, ļaunums vai skaudība. Īstenot savu Likteni ir cilvēka vienīgais, patiesais uzdevums.

    — Paulu Koelju

    Laimi nes mīlestība, nevis patiesība.

    — Juris Rubenis, Māris Subačs

    Tici un dari, sevi un pasauli. Dari laimi, un būs laime.

    — Rainis

    Augstākā gudrība un laime ir dievišķas kārtības izprašana un piemērošanās tai.

    — Edvarts Virza

    Cilvēks, kas domā tikai par sevi un meklē visur izdevīgumu, nevar būt laimīgs. Gribi dzīvot sev – dzīvo citiem!

    — Seneka

    Nemeklējiet laimi pasaulē, laime ir jūsos pašos, esiet uzticīgi sev.

    — Ērihs Marija Remarks

    Vēlēšanās kalpot vispārības labā jāpadara par dvēseles nepieciešamību, par priekšnoteikumu personiskajai laimei.

    — Antons Čehovs

    Laime ir ar tikumību apvienota labklājība.

    — Aristotelis

    Cilvēks vairo savu laimi par tik, par cik viņš dara laimīgus citus.

    — Bentams

    Labākais veids, kā atbrīvoties no ienaidnieka, ir apzināties, ka viņš nav tavs ienaidnieks.

    — Buda

    Dari to, kas nes svētību, nevis savā labā, bet tādēļ, lai visas Visuma būtnes darītu laimīgas.

    — Buda

    Bailes dzīvot un bailes mirt aizver laimei vārtus.

    — Drukpa Rinpoče

    Lietas rodas un atkal izzūd. Laimīgs ir tas, kas to vienkārši mierīgi vēro.

    — Buda

    Ja vēlies zināt savu nākotni, tad aplūko sevi tagadnē, jo tā ir cēlonis tavai nākotnei.

    — Buda

    Ceļš uz prieku ved caur laipnības izrādīšanu, spēcinot sirdi ar līdzcietību.

    — Buda

    Vislaimīgākais cilvēks ir tas, kas dāvā laimi vislielākajam cilvēku daudzumam.

    — Didro

    Laime pati atrod ceļu pie garā stiprajiem.

    — Indiešu sakāmvārds

    Nedzenies pēc laimes: tā vienmēr atrodas tevī pašā.

    — Pitagors

    Kurš ir laimīgs? – Tas, kura miesa ir vesela, gars mierīgs un izkopj savas dotības.

    — Taless

    Dzīve – tas ir ceļš mājup.

    — Melvils

    Lielā māksla dzīvot laimīgi slēpjas spējā dzīvot tagadnē.

    — Pitagors

    Dzīve gūst savu bagātību no pasaules, bet nozīmi no mīlestības.

    — Tagore

    Dzīvot vajag tā, lai nevajadzētu nāves baidīties un arī tās vēlēties.

    — Tolstojs

    Tur kur ir sirds, mīt arī laime.

    — Poļu sakāmvārds

    Īstu jēgu atminam, kad mūsu “es” kalpo mazajam “tu”, tuvcilvēkiem, un lielajam “Tu” – Dievam.

    — Zenta Mauriņa

    Laime ir ceļa redzējums. Laime ir perspektīva. Bet šim ceļam ir jēga tikai tad, ja tas ved uz kopību ar cilvēkiem, un domu un jūtu bagātību.

    — Saulcerīte Viese

    Laime pati atrod ceļu pie garā stiprajiem.

    — Indiešu gudrība

    Runā, ka pilnīgai laimei cilvēkam ir nepieciešamas tikai dažas lietas: kāds, kuru mīlēt, darbs, ko darīt, un kaut kas, uz ko cerēt.

    — Toms Bodets

    Skaistums nav ķermenī, to rada raksturs un šķīstība.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēku bez rakstura nevar nosaukt par cilvēku. Viņš ir tikai dzīvnieks.

    — Satja Sai Baba

    Raksturs ir cilvēka patiesā rota, tā pazaudēšana ir visu viņa ciešanu un bēdu cēlonis.

    — Satja Sai Baba

    Patiess Cilvēks ir tāds, kuram ir stiprs raksturs.

    — Satja Sai Baba

    Īsts humānisms pastāv vienīgi domu, vārdu un rīcības saskaņā.

    — Satja Sai Baba

    Tas, kurš saglabā harmoniju savās domās, vārdos un darbos, ir Patiess Cilvēks.

    — Satja Sai Baba

    To, kurš ir izpratis Dieva vienoto dabu (bez duālisma), var uzskatīt par Patiesu Cilvēcisko būtni.

    — Satja Sai Baba

    Patiess Cilvēks ir tas, kurš apzinās cilvēcei piemītošo Dievišķumu.

    — Satja Sai Baba

    Lai kādu ļaunumu tu otram nodarītu, tu to nodari vispirms sev.

    — Ričards Bahs

    Piepildi dzīvi ar to, ko vienmēr esi sapņojis darīt, un tev vairs neatliks laika justies slikti.

    — Ričards Bahs

    Izvairies no problēmām, un tu nekad tās nepārvarēsi.

    — Ričards Bahs

    Vēlies nākotni bez grūtībām? Kāpēc gan tu parādījies šajā laikā un telpā, ja nevēlies saskarties ar grūtībām?

    — Ričards Bahs

    Tava misija ir soļot pa gaismas taku, lai cik melna nakts valdītu visapkārt.

    — Ričards Bahs

    Tavas iedzimtās īpašības ir atkarīgas no jūtām, kādas tu turi savā sirdī.

    — Satja Sai Baba

    Nekad nerunā nepatiesi vai ar mērķi kādu sāpināt.

    — Satja Sai Baba

    Mūsu raksturs atspoguļojas mūsu vārdos, uzvedībā un ikdienas darbos.

    — Satja Sai Baba

    Lai atbrīvotos no ego, ir jākontrolē savas pasaulīgās domas un jūtas.

    — Satja Sai Baba

    Dariet citiem to, ko vēlaties, lai citi darītu jums.

    — Satja Sai Baba

    Līdzjūtība ir patiesa dievlūdzēja raksturīgākā īpašība.

    — Satja Sai Baba

    Galvenā īpašība, kas tiek gaidīta no dievbijīgā, ir iecietība.

    — Satja Sai Baba

    Lepnība un iedomība ir vispeļamākās īpašības.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēkam ir dota Dievišķā gudrība, lai viņš ieraudzītu savu patieso būtību.

    — Satja Sai Baba

    Galva ir slikto domu avots, sirds – cēlo domu avots.

    — Satja Sai Baba

    Nepietiek paziņot, ka jūs esat šķīsti. Tā būs taisnība, ja citi to teiks.

    — Satja Sai Baba

    Domu, vārdu un rīcības vienotība ir Patiesa Cilvēcība.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēks var iekarot visu pasauli, kad viņa domas ir šķīstas.

    — Satja Sai Baba

    Tu neiemantosi cieņu, ja tavas domas būs pretrunā ar taviem vārdiem.

    — Satja Sai Baba

    Nekad savu domu nepārvērt rīcībā steigā.

    — Satja Sai Baba

    Sirdij ir jābūt tik mīkstai kā sviests. Prātam ir jābūt tik vēsam kā mēnesgaisma, un runai ir jābūt tik saldai kā medus.

    — Satja Sai Baba

    Prāta līdzsvars ir Patiesas Cilvēciskās būtnes galvenā pazīme.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēka svētums dara viņu labu.

    — Satja Sai Baba

    Galvenā darbība, kurā cilvēkam jāiesaistās, ir kalpošana citiem cilvēkiem.

    — Satja Sai Baba

KRISTIETĪBAS ĒTIKA 29.04.2016

Aplūkosim kristietības ētiku, kuras pamatlicējs bija Jēzus Kristus.

Nerunāsim par šī diženā Gara biogrāfijas datiem un citiem viņa dzīves notikumiem. Par tiem var izlasīt interneta vietnē “Sirius” sadaļā “Par Dievišķajiem Valdoņiem“. Mēs veltīsim uzmanību Viņa Mācības būtībai. Vēl un vēl reizi centīsimies saprast un ar visu sirdi izjust tās Dievišķās Patiesības aprises, ko Jēzus atnesa cilvēcei Zivju laikmeta sākumā, kura Hierarhs Viņš bija. Tāpēc Jēzus ielika Mācības pamatus (tās jaunās šķautnes), kas cilvēcei bija jāapgūst un jāparāda tuvākajos 2000 gados.

Mēģināsim arī saprast, ko jaunu Jēzus atnesa jaunās tūkstošgades sākumā Gudrības Valdoņu Mācībā ar sūtnes Tatjanas Mikušinas starpniecību.

Mēs katrs varam šīs Gudrības pērles tagad izmantot savā dzīvē.

Par Dieva valstību

Kristus Mācības jēga ir pavēstīt ļaudīm, ka Dieva valstība ir tuvu, un parādīt, kas jādara, lai to sasniegtu. Jēzus saka: “Atgriezieties no grēkiem, jo Debesu valstība tuvu klāt pienākusi.” (Mateja ev. 4:17). Šajos vārdos ir:

– vēsts par Dieva valstību kā cilvēka dzīves augstāko mērķi;

– vēsts par cilvēka glābiņu un atkalapvienošanos ar Dievu caur grēku nožēlu.

No cilvēka tiek prasīts apzināties, ka visi zemes mērķi un centieni ir otršķirīgi, nebūtiski. “…kas pie cilvēkiem ir augsts, Dieva acīs ir negantība.” (Lūkas ev. 16:15). Jo mazāk cilvēks tiecas iegūt šeit, uz zemes, jo vairāk viņš iegūs tur, Debesīs. Jo mazāk viņš ir piesaistījies materiālajam, jo vairāk viņš domā par garīgo. Pēdējie zemes pasaulē būs pirmie Debesīs, bet pirmie šeit būs pēdējie tur. ” kas pats paaugstināsies, tas tiks pazemots; un, kas pats pazemosies, tas tiks paaugstināts.” (Mateja ev. 23:12).

Cilvēki rūpējas par materiālo, par dienišķo maizi, lai atvairītu savas ciešanas, nesaprotot, ka tieši te arī slēpjas ciešanu cēlonis. Jēzus aicina cilvēkus izprast savu bēdīgo pieredzi. Tūkstošiem gadu cilvēki ir norūpējušies par to, ko viņi ēdīs, ko dzers, kā apģērbsies. Bet viņiem nepietiek ne viena, ne otra, ne trešā. Ir tikai nemitīgas mokas un nebeidzami konflikti. Vai tas nav tāpēc, ka ļaudis nerūpējas par to, par ko viņiem vajadzētu rūpēties, ka sajaukuši galveno ar otršķirīgo? Jēzus piedāvā citu dzīves programmu: Bet dzenieties papriekš pēc Dieva valstības un pēc Viņa taisnības, tad jums visas šīs lietas taps piemestas.” (Mateja ev. 6:33).

Ko par Dieva valstību stāsta mūsu laika Vēstījumi?

2005. gada 21. marta vēstījumā Jēzus runā par to, ka Dieva valstība nav kaut kur zemes malā un nekur nav jābrauc to meklēt, jo ieeja tajā ir “jūsu sirdīs”. Jēzus sniedz konkrētus ieteikumus, kā sasniegt Dieva valstību:

“Dieva Valstība ir jūsu apziņas stāvoklis. Kad jūs sasniedzat noteiktu savas apziņas attīstības līmeni, jūs gūstat pieeju šai Dieva Valstībai.”

<…>

jūsos ir kaut kas, kas nav no Gaismas, kaut kas,  kas traucē jums atrast stāvokli, kas raksturīgs jūsu patiesajai – Gaismas, Uguns, Liesmas dabai.

Padomājiet, kas jums traucē? Kas jūsos nav no Gaismas? Nevajag uzreiz censties atbrīvoties no visām savām nepilnībām. Atrodiet vienu no savām īpašībām, kas pēc jūsu domām visvairāk traucē jums izpaust jūsu patieso dabu. Ja jūs nezināt, kas tā ir par īpašību, meditējiet uz mani, lūdziet mani, un es pateikšu jums, kas tā ir par īpašību. Tā parādīsies jūsu dzīvē un jūs vēlēsieties atbrīvoties no tās.

Jums jāvēlas atbrīvoties no šīs īpašības vai kaitīga ieraduma tik dedzīgi, ka jūs pastāvīgi savās lūgšanās lūgsiet mani, lai es atbrīvoju jūs no šīs īpašības, lai es palīdzu jums pārvarēt šo jūsu nepilnību.

Jūs varat vienkārši palūgt, jūs varat lasīt lūgšanas. Un pienāks diena, kad jūs pilnībā atbrīvosieties no šīs īpašības vai ieraduma. Tad ņemiet nākamo nepilnību.

Atdodiet man visas savas nepilnības. Lūdziet mani, es ņemšu tās visas.

Un nebūs jūsos vairs nekā, kas jums kavēs ieraudzīt mani, kad es stāvu jūsu priekšā. Man atliks tikai ņemt jūs aiz rokas un ievest pa to slepeno eju Dieva Valstībā, kas paslēpta jūsu sirds slepenajā mājoklī.”

Jēzus vienmēr ir ar mums, mēs Viņu neredzam mūsu nepilnību dēļ. Lūk, šim darbam – atbrīvoties no trūkumiem un kaitīgiem ieradumiem (ne uzreiz, bet pakāpeniski) Jēzus mūs aicina veltīt savu laiku un uzmanību.

Kādu pirmo soli Jēzus mums iesaka? “Atgriezieties no grēkiem, jo Debesu valstība tuvu klāt pienākusi.”

Kādi dārgumi tiek augstu vērtēti Debesu valstībā, un kas cilvēkam jādara, lai atkal apvienotos ar Dievu?

Viss, par ko runā Jēzus, atbildot uz šo jautājumu (neatkarīgi no tā, vai Viņš to teicis pirms 2000 vai pirms 2 gadiem), visam pamatā ir lielās Mīlestības jūtas.

Par Mīlestību

Vispirms tā ir Mīlestība pret mūsu Debesu Tēvu.

Vajag pieņemt Dieva Tēva vadošo gribu. Kas ir dēla tikums? Paklausība un mīlestība pret tēvu. Nevis tā, kā es gribu, bet tā, kā tu gribi, Tēvs – šis bija Jēzus pastāvīgais un galvenais motīvs. Pat visgrūtākā pārbaudījuma priekšā, pirms šausmīgā nāves soda viņš atrod sevī spēku teikt: “… ne Mans, bet Tavs prāts lai notiek!” (Lūkas ev. 22:42).

Atcerēsimies, ka uz jautājumu, kurš bauslis ir augstākais bauslībā, Jēzus atbildēja:

“Tev būs Dievu, savu Kungu, mīlēt no visas sirds un no visas dvēseles, un no visa sava prāta: šis ir augstākais un pirmais bauslis; otrs tam līdzīgs ir: tev būs savu tuvāku mīlēt kā sevi pašu.” (Mateja ev. 22: 37-39).

Jēzus formulē ne tikai vienkārši bausli, bet visaugstāko bausli, baušļu bausli, mūžīgās dzīvības pirmpamatu. Viņš formulē tikumisko likumu, kam nav izņēmumu, jo jebkurš izņēmums no tā ir degradācija ļaunumā.

Savu attieksmi pret Dievu cilvēks var parādīt ar brālīgu attieksmi pret tuvākajiem, darbos atzīstot, ka līdzcilvēki ir tādi paši Dieva bērni kā viņš pats. Cilvēks mīl Dievu caur saviem tuvākajiem.

Pēdējā pamācība, ko Jēzus pirms savas nāves devis tuvākajiem mācekļiem, ir norādījums mīlēt citam citu. Tikai un vienīgi tā ir jaunās dzīves pazīme un tai ir jāatšķir viņus no visiem citiem. “No tā visi pazīs, ka jūs esat Mani mācekļi, ja jums būs mīlestība savā starpā.” (Jāņa ev. 13:35). Cilvēki apvienojas cits ar citu Kristū ar mīlestību, bet nevis ar īpašiem apģērbiem, rituāliem vai citām dievticības zīmēm. Mīlestība ir gan Dievišķā pilnība, gan ceļš uz to.

Kā vēl izpaužas Mīlestība? Mīlestība ir pazemīga. Tā ir kalpošana citiem cilvēkiem. Kā vienmēr Jēzus to parādīja darbos.

Pirms pēdējiem Lieldienu svētkiem, zinādams, ka pienākusi viņa nāves stunda, Jēzus sāka mazgāt kājas saviem mācekļiem un slaucīt tās ar dvieli. Viņa mācekļi bija ļoti apmulsuši. Pēteris satraukumā iesaucas: “Kungs, vai Tu man mazgāsi kājas?” (Jāņa ev. 13:6).Jēzus turpina iesākto, visu citu starpā mazgā kājas arī Jūdam Iskariotam, jau zinādams, ka tas viņu nodos. Visu pabeidzis, viņš paskaidro izbrīnītajiem mācekļiem tā jēgu, ko viņš bija darījis: “Ja nu Es, jūsu Kungs un Mācītājs, esmu jūsu kājas mazgājis, arī jums pienākas cits citam kājas mazgāt. Jo Es jums priekšzīmi esmu devis, lai jūs darītu, kā Es jums esmu darījis.” (Jāņa ev. 13: 14-15).

Par ko Jēzus runā? Par to, ka jelkāda pārākuma sajūta pār citiem ir mīlestībai naidīga. Lai tādu sajūtu bloķētu, ir jānoliek sevi zemāk par citiem. Tikai tad var sasniegt tik grūto un brāļu starpā nepieciešamo pretmīlestību. Mācekļiem, kas savā starpā sprieda par to, kurš no viņiem ir lielāks, Jēzus teica: “Ja kas grib būt pirmais, tas lai ir no visiem pēdējais un visu kalps.” (Marka ev. 9:35).

Cilvēka pazemīgu attieksmi pret citiem cilvēkiem māca bauslis “netiesājiet citus”, ko Jēzus ievēroja vienmēr. Atcerēsimies stāstu par sievieti, kas tikusi pieķerta laulības pārkāpšanā. Tora tādos gadījumos paredz nāves sodu, nomētājot ar akmeņiem. Jēzus, kas tajā brīdī rakstīja ar pirkstu smiltīs, uz rakstu mācītāju jautājumiem atbildēja: “Kas no jums ir bez grēka, tas lai pirmais met akmeni uz viņu!” (Jāņa ev. 8:7) Un atkal noliecies, Viņš rakstīja smiltīs. Apkārtējie cits pēc cita aizgāja, jo sirdsapziņa nevienam nebija tīra. Jēzus palika viens ar grēcinieci un jautāja viņai: “Sieva, kur viņi ir? Vai neviens nav tevi pazudinājis?” Viņa atbildēja: “Neviens, Kungs!” Tad Jēzus sacīja: “Arī Es tevi nepazudinu; ej un negrēko vairs!” (Jāņa ev. 8: 10-11).

Brālim nav ļauts tiesāt brāli. Tā ir Dieva Tēva kompetence. Cilvēkam, kas atļaujas spriest tiesu par cita cilvēka morāli, tādas tiesības ir tikai tad, ja viņš pats ir bez grēka. Taču, būdams cilvēks, viņš nevar būt bezgrēcīgs. Uzskatīdams sevi par bezgrēcīgu, viņš pieļauj tādu grēku, ko sauc par augstprātību, pašapmierinātību, nostāda sevi augstāk par citu cilvēku un ar to pašu nonāk ārpus mīlestības garīgās telpas.

Īstā cilvēka mīlestības pārbaude ir viņa attieksme pret ienaidniekiem. Šajā jautājumā Jēzus izdarīja īstu revolūciju. “mīliet savus ienaidniekus, dariet labu tiem, kas jūs ienīst, svētījiet tos, kas jūs nolād, lūdziet par tiem, kas jūs kaitina. (Lūkas ev. 6:27, 28).

Mīlēt ienaidnieku nozīmē piedot viņam iepriekšējos ļaunos darbus un tā novākt šķēršļus viņa ceļā un savā ceļā, radīt pamatu cilvēciskai vienotībai.

Iemīļotā Jēzus 2005. gada 5. jūnija vēstījumā postulāts “mīliet savus ienaidniekus” iegūst paplašinātu izpratni:

“Jums ir jāmīl jūsu ienaidnieki. Jums ir jāsvēta jūsu ienaidnieki. Jūsu ienaidnieki dod jums iespēju norēķināties par jūsu karmiskajiem parādiem, un jūsu ienaidnieki dod jums iespēju saņemt mācību stundu un nokārtot testu. Es zinu, ka daudzās situācijās jums būs grūti ar pazemību un pateicību pieņemt visus pārmetumus, uzbrukumus un draudus, kas vērsti pret jums. Bet jums ir jāiemācās pieņemt visu, kas jums lemts, ar pazemību un padevību. Jūs paši un tikai jūs paši izlemjat, kādā mērā jūs varat sevi aizstāvēt ar jūsu varas orgānu un to struktūru palīdzību, kam ir pienākums izšķirt strīdus konflikta situācijās. Tomēr jums ir jāiemācās neizjust nekādas negatīvas jūtas pret saviem ienaidniekiem. Cilvēki, kas jums uzbrūk, kas jums dara pāri, apvaino jūs, pazemo jūs, savā būtībā ir nelaimīgi.

Cilvēks, kura sirdī mājo Dievs, nekad neatļausies darīt ļaunu otram cilvēkam.

Tādēļ viss, ko jūs varat darīt, kad jums uzbrūk jūsu ienaidnieki, ir piedot tiem un lūgties par viņiem. Jo viņi nezina, ko tie dara. Tumsas spēki ir aptumšojuši un dažkārt pilnībā sagrābuši viņu apziņu, un viņi patiešām neapzinās, ko dara.

Tikai cilvēks, kas ir tumsības apēnots, var dot iespēju tumsas spēkiem darboties caur sevi un veikt nosodāmas darbības un darīt ļaunu svētiem nevainīgajiem.

Mēdz būt tā, ka Dievs izvēlas jūs, lai jūs izsauktu uguni uz sevi un kļūtu par mērķi tumsas spēkiem, kas darbojas caur citiem cilvēkiem un izmanto viņus uzbrukumiem un nikniem triecieniem. Dievs izvēlējās jūs, lai dotu jums testu un vienlaikus dotu iespēju izpausties tiem spēkiem, kas šajā situācijā norauj savas liekulības un dievbijības maskas un atklāj savus zvēra zobus.

Uzticiet sevi Dieva gādībai. Dievs rūpējas par visām savām avīm. Esiet gatavi upurēt savu miesu, bet saglabāt savu dvēseli. Patiesība vienmēr ir tur, kur šīs pasaules netikumu vidū ir viscildenākās jūtas. Atcerieties, ka jūs esat atbildīgi tikai par sevi, par savām reakcijām. Lai cik netaisnīga jums nešķistu citu cilvēku izturēšanās pret jums, piedodiet viņiem.

Mīliet savus ienaidniekus. Jo tikai jūsu mīlestība un aizstāvība dažkārt spēj izglābt dzīvību tām dvēselēm, kas ir gara tumsības apsēstas un nezina, ko dara.

Jūsu lūgšana par jūsu ienaidniekiem dažreiz ļauj apturēt Dievišķās tiesas roku un dot šai dvēselei vēl vienu iespēju turpināt Dzīvi.”

Возлюбленный Иисус. «Любите Ваших врагов»

https://www.youtube.com/watch?v=6QNI3balHtw   (lasa T. Mikušina)

 

Žēlsirdība ir vēl viena Mīlestības īpašība. Žēlsirdībai un Mīlestībai nav robežu. Pēteris jautāja Jēzum, cik reižu cilvēkam ir jāpiedod savam brālim, kas pret viņu ir grēkojis, – vai septiņas reizes? Jēzus atbildēja: “Es tev nesaku septiņas reizes, bet septiņdesmit reiz septiņas.” (Mateja ev. 18:22), tātad – īstenībā neskaitot, cik reižu.

Jēzus Mācība paredz cilvēkiem lielu izvēles brīvību. Jēzus saviem mācekļiem neuzstāda nekādas konkrētas prasības: neaizliedz ēst cūkgaļu kā Mozus vai Muhameds, nenosaka triju gadu ilgas sēras vecāku dēļ kā Konfūcijs, neliek ievērot personības pilnveidošanās shēmu kā Buda. Jēzus aprobežojas ar vispārīgā Mīlestības likuma formulēšanu, kas norāda tikai ceļa virzienu. Bet pats ceļš, konkrētas normas un rīcība, kas šo ceļu izveido, ir pašu cilvēku ziņā. Taču pats Mīlestības likums nav nekas cits kā prasība, lai cilvēki darbotos kā dievi (“esiet pilnīgi kā jūsu Debesu Tēvs ir pilnīgs”, “esiet kā Dievi”). Te arī ir izvēles brīvība pirmām kārtām starp dzīvību un nāvi, labo un ļauno.

 

Jēzus piešķīra jaunu jēgu senajai gudrībai

Jēzus ne vienu vien reizi teica, ka viņš nav nācis “atmest bauslību vai praviešus”. Viņš labi zināja svētās grāmatas un jūdaisma teikas. Viņš nāca piepildīt vecās, visiem labi zināmās lietas ar jaunu jēgu.

Vispilnīgāk tas ir ietverts Kalna sprediķī, arī piektajā nodaļā (21-48), kur ir runa par desmit Mozus baušļiem. Šajā daļā Jēzus runā pretstatos: “Jūs esat dzirdējuši, ka vecajiem sacīts… , bet Es jums saku…”

Vecajiem sacīts: tev nebūs nokaut. Bet Jēzus pievieno: nedusmojies uz savu brāli. Ja cilvēks, kas ir atnesis dāvanu upurim uz altāra, atceras, ka kāds no viņa brāļiem ir uz viņu dusmīgs, tad viņam jāatstāj sava dāvana turpat altāra priekšā un jāiet vispirms izlīgt ar savu brāli. Jo upura dāvanu nešana tikai tālab ir, lai starp cilvēkiem (brāļiem) būtu miers.

Vecajiem ir teikts: nepārkāp laulību. Bet Jēzus saka: pat neskaties nekad uz sievieti ar iekāri, tātad nepārkāp laulību pat domās, pat savā sirdī .

Vecajiem teikts: nelauz zvērestu. Bet Jēzus saka, ka vispār nevajag zvērēt. Pietiek, ja pasaki: jā vai nē.

“Jūs esat dzirdējuši, ka ir sacīts: aci pret aci un zobu pret zobu. Bet Es jums saku: jums nebūs pretim stāvēt ļaunajam; bet, kas tev sit labajā vaigā, tam pagriez arī otru.” (Mateja ev. 5:38, 39). Kad cilvēki dažādi saprot labo un ļauno un viņi ir dažādās barikāžu pusēs, tad nav cita ceļa, kā atjaunot mieru un brālīgas attiecības starp viņiem, kā tikai noteikta un pilnīga atteikšanās no vardarbības. Kā piemērs te var būt Mahatmas Gandija nevardarbīga cīņas metode par dzimtenes brīvību. Gandijs bija ahimsas – atteikšanās no vardarbības piekritējs. Reliģiskais pienākums neļāva viņam ņemt rokās ieroci. Šī metode nesa labus augļus.

 

“Jūs esat dzirdējuši, ka vecajiem ir sacīts…” ” Bet Es jums saku”
Nenogalini Nedusmojies uz savu brāli
Nepārkāp laulību Nekad pat neskaties uz sievieti ar iekāri
Nelauz zvērestu Pietiek, ja atbildi: jā vai nē
Aci pret aci, zobu pret zobu Nepretojies ļaunajam, bet kas tev sit labajā vaigā, tam pagriez arī otru
Mīli tuvāko un ienīsti ienaidnieku Mīliet savus ienaidniekus

 

Beidzot vēl kāds pretnostatījums ir saistīts ar bausli: “Mīliet savus ienaidniekus”, kas aizstāj seno gudrību, kas liek mīlēt tuvāko un ienīst ienaidnieku.

Tātad iznāk, ka senajo gudrība, kas stingri fiksēja uzvedības ierobežojumus noteiktos apstākļos, ir tikai atsevišķs gadījums no vispārīgā Mīlestības likuma, Mīlestības un cilvēku brālīgas vienotības likuma, ko pasaulei atnesa Jēzus.

Jēzus par Karmas likumu un Reinkarnācijas likumu

Protams, Jēzus zināja par Karmas un Reinkarnācijas likumiem.

Savā 2013. gada 27. jūnija vēstījumā Mīļotais Jēzus ir teicis, ka Pārdzimšanas likums sākotnēji ir bijis Viņa Mācībā:

“Daudzas Mācības tēzes, ko es devu saviem mācekļiem manas dzīves laikā, vēlāk tika daudzējādi pārmainītas un dažkārt nedaudz izkropļotas, bet dažkārt tik kardināli mainītas, ka ieguva pat pilnīgi pretēju skanējumu. Vainīgi pie tā ir ne tik daudz paši mani mācekļi, cik tā gara tumsība, kas toreiz dominēja uz Zemes un diemžēl joprojām dominē arī jūsu dienās.

Bija vajadzīgi 2000 gadu, lai cilvēki uz Zemes, kuri sevi sauc par kristiešiem, kaut vai kādā savā, lai arī vēl nelielā daļā, sāktu pieņemt manu Mācību par reinkarnāciju un manu Mācību par Karmas Likumu.

Ja jūs bez aizspriedumiem pārlasīsiet pat tikai tos Evaņģēlija tekstus, kas nonākuši līdz jums, tad jūs atklāsiet, ka gan te, gan tur izklaidus ir mājieni par šīm kardinālajām Mācībām. Tas ir saprotams katram, kas lasa tekstu nevis caur ārējās apziņas prizmu, bet ar visu savu sirdi.”

Pēc būtības Jēzus apliecināja Pārdzimšanas likumu, teikdams: ” kas nedabūtu simtkārtīgi jau šinī laikā namus un brāļus, un māsas, un mātes, un bērnus, un tīrumus, kaut arī ar vajāšanām, un nākošā laikā – mūžīgu dzīvību. Bet daudzi, kas pirmie, būs pēdējie, un pēdējie būs pirmie.” (Marka ev. 10:30, 31).

Par Pārdzimšanas likumu vēsta arī vārdi no Jāņa evaņģēlija: “Tad jūdi Viņam sacīja: “Tev vēl nav piecdesmit gadu, un Tu būtu Ābrahāmu redzējis? Jēzus atbildēja viņiem: “Patiesi, patiesi Es jums saku: pirms Ābrahāms tapa, esmu Es.” (Jāņa ev. 8:57, 58).

Mateja evaņģēlijā ir šie vārdi: “Un Viņa mācekļi Tam jautāja, sacīdami: “Kā tad rakstu mācītāji saka, ka Ēlijam jānāk papriekš?” Bet Viņš atbildēja un sacīja: “Ēlija gan nāk un visu atkal sataisīs. Bet Es jums saku: Ēlija jau ir atnācis, un tie viņu neatzina, bet ar viņu darīja, ko gribēja.” (Mateja ev. 17:10-12). “Un, kad jūs gribat saprast, viņš ir Ēlija, kam bija jānāk.” (Mateja ev. 11:14). Tā pats Jēzus apliecināja, ka Jānis Kristītājs ir Ēlijas iemiesojums.

Zinādams Karmas likumu, Jēzus Kristus mācīja atbildību par savu rīcību. ” Bet Es jums saku: par ikkatru veltīgu vārdu, ko cilvēki runās, tiem būs jāatbild tiesas dienā.”(Mateja ev. 12:36). “…noej un izlīgsti papriekš ar savu brāli un tad nāc un upurē savu dāvanu. Esi labprātīgs savam pretiniekam bez kavēšanās, kamēr ar viņu vēl esi ceļā.” (Mateja ev. 5:24, 25). “…ko tu siesi virs zemes, tas būs siets arī debesīs; un, ko tu atraisīsi virs zemes, tam jābūt atraisītam arī debesīs.” (Mateja ev. 16:19).

Būdams Iesvētītais, Jēzus zināja, ka Karmas jeb Atmaksas likums cilvēkiem atmaksā ne tikai par darbiem, bet arī par vēlmēm un domām, tāpēc skatīšanās uz sievieti ar iekāri jau ir sodāma. Izvairīties no soda nav iespējams. Ja nav redzamo liecinieku, ir neredzamais liecinieks – Karmas likums.

“Bet nekas nav apslēpts, kas netiks atklāts, un nekas nav nezināms, kas nenāks gaismā.” (Lūkas ev. 12:2).

Tāpēc Kristus brīdināja līdzcilvēkus rīkoties un domāt taisnīgi. “Tad nu visu, ko jūs gribat, lai cilvēki jums dara, tāpat dariet arī jūs viņiem. Jo tā ir bauslība un pravieši.” (Mateja ev. 7:12). Šajā izteicienā mēs pazīstam tikumības Zelta likumu, kas ir katrā patiesā mācībā vai reliģijā.

Kristus tikumiskie baušļi ir šie (pievienoti arī tie, kas šajā lekcijā vēl nav minēti):

– esiet pilnīgi kā jūsu Debesu Tēvs ir pilnīgs;

– ne mana griba, bet Tava (Tēva) griba lai notiek;

– mīli Dievu Kungu ar visu savu sirdi un dvēseli un visu savu prātu;

– mīli savu tuvāko kā sevi pašu;

– nekrājiet sev dārgumus uz zemes, krājiet tos Debesīs;

-netiesājiet un netapsiet tiesāti;

– mīliet savus ienaidniekus;

– piedodiet cilvēkiem viņu apgrēcību;

– lūdzieties nošķirtībā;

– priecājieties. Neesiet grūtsirdīgi.

 

Mūsdienu vēstījumos Jēzus dod Mācību, kurā atklājas jauni Patiesības aspekti: Mācību par dziedināšanu, Mācību par īstu ticību, Mācību par laikmetu maiņu, Rožu Ceļa būtību u.c. Katra no šīm Mācībām ir nenovērtējama, turpmāk tās varēsim iztirzāt sīkāk.

Katrs vēstījums ir dots ar bezgalīgu Mīlestību pret mums!

Mīļotais Jēzus joprojām vēlas palīdzēt mums katram.

 

Возлюбленный Иисус «Я желаю помочь каждому из вас»

https://www.youtube.com/watch?v=mLfSRPqGGVM   (lasa T. Mikušina)

 

 

Lekciju sagatavojusi J. Iļjina

No krievu valodas tulkojusi Lauma Ērgle

http://sirius-riga.lv/