Kristītā ūdens unikālās īpašības 19.01.2021

Zinātne ir pierādījusi, ka strukturētam ūdenim ir savas unikālas īpatnības un tam piemīt apbrīnojamas īpašības: spēja glabāt informāciju, tas var dziedināt, tam ir augsta energoietilpība. Piemēram, parastais ūdensvada ūdens Kristīšanas naktī var kļūt bioaktīvs un pēc tam saglabāt savas īpašības ne tikai gada laikā, bet daudz ilgāk.

Kas gan notiek ar ūdeni Kunga Kristīšanas svētkos?

Kristīšana (grieķiski „iegremdēšanās ūdenī”) – ir viens no svarīgākajiem kristiešu noslēpumiem – sakramentiem. To atzīst visu konfesiju kristieši, kaut arī ne vienādā nozīmē.

Iegremdēšana ūdenī vai aplaistīšana gandrīz visām senajām tautām – haldejiem, finiķiešiem, ēģiptiešiem, persiešiem, daļēji arī grieķiem un romiešiem piešķīra īpašu nozīmi ne tikai fiziskā nozīmē, bet arī morāliskai attīrīšanai.

Šo rituālu, kas nosaukts par kristīšanu, Jordānas upē veica Jānis Kristītājs, pasludinādams jūdiem gaidāmo Mesiju. Jēzus Kristus arī pieņēma Jāņa kristīšanu. Jāņa kristīšana kļuva par kristiešu kristīšanas pirmparaugu.

Kristīšanā no baznīcas viedokļa cilvēks nomirst miesīgai, grēcīgai dzīvei un atdzimst no Svētā Gara garīgā dzīvē.

Kā rādīja krievu zinātnieku pētījumi, kas izdarīti 2003. – 2007. g. laikā, ūdensvada ūdens katru gadu 18. – 19. janvārim iegūst neparastu bioaktivitāti un daudzkārt maina savu struktūru gandrīz pusotras diennakts laikā. Pētījumos tikai iekļauti kā ūdens biolauka mērījumi, tā arī vairāki fizikālie parametri.

Maskavas A. Sisina vārdā nosauktā institūta dzeramā ūdensapgādes laboratorijas speciālisti sāka novērot ūdeni no 15. janvāra. No krāna paņemto ūdeni nostādināja, pēc tam mērīja jonu radikāļu daudzumu. Pētījuma gaitā jonu radikāļu skaits ūdenī sāka pieaugt no 17. janvāra. Līdz ar to ūdens kļuva mīkstāks, pieauga tā ūdeņraža eksponents, kas šķidrumu padarīja mazāk skābu. Ūdens aktivitātes maksimums sasniedza 18. janvāra vakarā. Lielā jonu radikāļu daudzuma dēļ tā elektrovadāmība bija kā ūdenim, kurš piesātināts ar elektroniem. Turklāt ūdeņraža eksponents ūdenim neitrālu pārsniedza par 1,5 punktiem. Tāpat arī pētnieki pētīja kristītā ūdens strukturitāti. Viņi sasaldēja dažus paraugus – no krāna, no baznīcas avota, no upes. Tātad, lūk, pat ūdens no krāna, kas parasti ir tālu no ideāla, sasaldētā veidā zem mikroskopa parādījās harmoniska aina. Ūdens elektromagnētiskās aktivitātes līkne sāka pazemināties jau 19. janvāra rītā un līdz 20. janvārim pieņēma savu parasto izskatu.

Lai saprastu, kāpēc tieši Kristīšanas ūdens kļūst bioaktīvs, fizikas matemātikas zinātņu doktors, profesors Mihails Kuriks nolēma iet tālāk. Viņš savāca ūdens paraugus, sākot no 22. decembra – ziema saulgriežu dienas, lai precīzi izsekotu, kāpēc un kā ūdens maina savu struktūru 18. – 19. janvārī. Zinātnieks nāca pie secinājuma, ka ūdens īpašības ietekmē Zemes, Mēness, Saules, Saules sistēmas planētu lauki, dažādi kosmiskie izstarojumi.

„Viss ir izskaidrojams ar dabas likumiem, – teic Mihails Kuriks. Katru gadu 19. janvārī kosmosā Zeme kopā ar Saules sistēmu iet cauri stariem ar sevišķu apstarojumu, kura rezultātā viss dzīvais uz Zemes atdzīvojas, arī visu Zemes ūdeņu bioenerģētika pieaug. Tieši 18. – 19. janvārī ūdens saņem papildu enerģētiku uz gravitācijas lauka pārmaiņu rēķina galaktiskā telpā.”

Kristītā ūdens īpašības izpētīja bioloģisko zinātņu doktors Staņislavs Zeņins. Viņš un viņa kolēģi pārbaudīja šīs īpašības kopīgi ar Krievijas Zinātņu akadēmijas Medicīnas bioloģijas problēmu institūta zinātniekiem. Ūdens stāvoklim viņi sekoja gada laikā. Rezultātā viņi noskaidroja, ka laikā no 18. janvāra 17:30 līdz 23:30 ir vērojama krasa ūdens īpašību mainīšanās. Analoģisks ūdens stāvokļa pārmaiņu lēciens ir vērojams kristīšanas laikā 19. janvārī no 23:30 līdz 3:30. Pēc S. Zeņina domām tas izskaidrojams ar to, ka Zeme šajā laika posmā iet cauri noteiktiem telpas punktiem, uz kuriem iedarbojas kosmiskie stari, kuri noved pie ūdens īpašību pārmaiņām un zemi kopumā.

Pēc cita krievu zinātnieka Antona Beļska pētījumu rezultātiem kosmosā 19. janvāra laikā bija reģistrēta virkne gadu ar intensīvu neitronu plūsmu lēcieniem, kas fona līmeni pārsniedz 100 – 200 reizes. Maksimumi bija 18. un 17. janvārī, bet dažreiz tieši 19. janvārī.

Par sevišķām kristīšanas ūdens īpašībām un pat sniegu tauta zināja vēl līdz tam, kad zinātnieki sāka pētīt šīs parādības. Pirms Kristīšanas vecie ļaudis savāca sniegu kaudzēs. Vecās sieviņas – lai izbalinātu linaudeklu, jo uzskatīja, ka tikai tā to var padarīt sniegbaltu. Bet meitas – lai balinātu ādu un kļūtu skaistākas. Ticēja, ka nomazgājušās ar sniegu, meitas kļuva ļoti pievilcīgas. Turklāt kristītais sniegs pēc ticējuma var pat sausā akā saglabāt ūdeni visam gadam. Uzskatīja, ka sniegs, kas tika savākts kristīšanas vakarā, bija dziedniecisks, ar to ārstēja dažādas kaites.

Kam derīgs kristītais ūdens?

Tika uzskatīts, ka to vajag dzert regulāri, vēlams katru dienu tukšā dūšā. Tā lieliski uzlabo imunitāti un cilvēku dara izturīgu pret daudzām infekcijām. Piemēram, ja bērnam regulāri dod dzert tādu ūdeni, viņš retāk saaukstēsies. Ir derīgi ne tikai dzert kristīto ūdeni, bet arī nomazgāt seju rītos un vakaros. Tāpat būs labi ar kristītu ūdeni padzirdīt mājdzīvniekus un apliet augus. Visi pieaugs svarā un aktīvāk augs.

Svētais Optinas Ambrozijs uz nāvi slimam cilvēkam aizsūtīja pudeli ar svēto ūdeni – un ārstiem par pārsteigumu neārstējamā slimība atkāpās. Svētais Viricas Serafims vienmēr ieteica aprasināt produktus un pašu barību ar Jordānas (kristīto) ūdeni, kas pēc viņa vārdiem „pats visu apsvētīs”. Kad kāds stipri slimoja, viņš svētīja lietošanai svēto ūdeni pa ēdamkarotei katru stundu. Viņš teica, ka stiprākas zāles par svēto ūdeni nav. Svētais Sarovas Serafims pēc grēksūdzes svētceļniekiem vienmēr deva iebaudīt svēto ūdeni no biķera.

Izcilais krievu zinātnieks kosmists V.Vernadskis rakstīja: „Ūdens mūsu planētas vēsturē stāv savrup. Nav dabas vielas, ko varētu salīdzināt ar to pēc ietekmes pašu grandiozo ģeoloģisko procesu norisēs. Nav zemes vielas – minerāla, kalnu iežu, dzīvā ķermeņa, kurā tā nebūtu. Visas zemes vielas ir pilnas un saistītas ar to.”

Kādas īpašības padara ūdeni tādu nozīmīgu dzīvībai uz planētas? Kas mums jāzina par šo mums svarīgāko vielu? Kā mēs varam izmantot ūdens īpašības, lai dzīvotu harmonijā ar Dabu, uzturot savu veselību un planētas „veselību”?

Atbildes uz šiem un citiem jautājumiem ir veltītas turpmākajām Dzīves Ētikas universitātes lekcijām:

(Dievs un zinatne 4.doc Ūdens kā energoinformatīva dzīvības matrica)

(Dievs un zinatne 5.doc Ūdens kā energoinformatīva dzīvības matrica)

(Dievs un zinatne 6.doc Ūdens kā energoinformatīva dzīvības matrica)

Avots: http://sirius-riga.lv/