Kur es esmu? – pirmais turpinājums 16.06.2017
Jolanta jautā: Kā tā var būt, ka tie cilvēki, kas lasa Skolotāju diktātus, iet nevis pa Ceļu, bet nost no ceļa? Kā tas tā? Esmu dzirdējusi, ka kāds paralēli diktātu lasīšanai klausās čenelingus, kāds vēl nezin kādu info savācas nezin kur. Vai tad nav tā, ja esi atradis īsto ceļu, tevi vairs nevar apmānīt ar dažādiem ”grabuļiem”? Šis raksts lika aizdomāties par to, ka tik viegli no gaiša ceļa var iekāpt otrā grāvī. Tieši šī te atšķiršanas spēja tik svarīga.
Elvita Rudzāte atbild: Skolotāji ir brīdinājuši, ka lasot informāciju no dažādiem avotiem, mācoties pie dažādiem skolotājiem, cilvēkā var rasties sajukums. Esmu redzējusi šādu informācijas sajukumu arī cilvēkos, kas mācās Sokrata tautskolā, paralēli apmeklējot lekcijas citā izglītības iestādē, kas māca kaut ko pilnīgi pretēji kā es vai kāds cits lektors. Arī Sokrata tautskolā ir jautājumi, kur lektori domā atšķirīgi, bet mēs spējam šīs atšķirības ar kursantiem izdiskutēt.
Pretrunīgas informācijas situācijās ir svarīgi jautāt savai sirdij jeb sajust ar sirdi, nevis uzticēties sabiedrības viedoklim, kurš skolotājs sabiedrībā “kotējas” augstāk jeb, kuram vairāk izglītību apliecinošu dokumentu vai pat doktora grāds. Īpaši man dīvaini šķiet, ka cilvēki vairāk uzticas kādam skolotājam, kurš atbraucis no ārzemēm. Kāpēc mūsos ir tāds stereotipisks uzskats, ka ārzemju skolotāji ir gudrāki par vietējiem skolotājiem? Ne velti pastāv teiciens, ka savējos neieklausās.
Arī es esmu lasījusi grāmatas, kuras kā tagad saprotu, bija rakstījuši cilvēki, kas nomaldījušies no Ceļa. Taču viņu sniegtā informācija mani neuzrunāja, tā izgaisa, es pat īsti vairs neatceros šo grāmatu saturu, bet galvenais man nav vēlēšanās šīs grāmatas lasīt atkārtoti. Daudzus gadus atpakaļ, ieejot grāmatnīcā, es domāju, ka visas grāmatas, kas ir grāmatu plauktos, ir vērtīgas, bet tagad grāmatnīcas durvis atveru ļoti reti, jo skaidri zinu kādas grāmatas un kādā secībā man ir jālasa. Ja mani velk ieiet grāmatnīcā, tad es nepretojos, piemēram, pēdējo reizi, kad sajutu tādu vilkmi, iegāju grāmatnīcā un skatījos, kura grāmata mani sauca – tā bija nesen iznākusī grāmata ar Sokrata dialogiem. Protams, nekavējoties to iegādājos un sāku lasīt, priecājoties, ka Sokrata teiktais pilnībā sakrīt ar Gudrības Vārdā un Dzīvā Ētikā teikto. Manī ir stiprs pamats, un mani patiešām būs grūti nomaldināt no Ceļa, bet šis pamats ir veidojies jau iepriekšējo dzīvju laikā, tas nav radies tikai šajā dzīvē.
Savukārt, ja cilvēkam vēl nav izveidojies tik stiprs pamats, tad viņu ir viegli novest no Ceļa. Taču arī šāda pieredze ir nepieciešama attīstībai. Tas, ka cilvēks lasa Gaismas Skolotāju diktātus, vēl nenozīmē, ka viņš uztver pareizi izlasīto informāciju. Katrs uztver informāciju atbilstoši savam apziņas līmenim. Tāpēc tik svarīgi ir nepārtraukti paplašināt savu apziņas līmeni, apgūstot un praktizējot Mācību. Tieši caur praksi mēs redzam kā gūtā informācija iedarbojas uz mums. Taču arī šī pieredze var nomaldināt.
Minēšu piemēru. Latvijā ir skola, kas māca cilvēkiem domās atriebties pāridarītājam. Šīs skolas skolotājs, kurš sevi uzskata par lielu skolotāju, ir nonācis kādas astrālas būtnes nagos, kas viņam ir iestāstījusi, ka cilvēks nespēj piedot un vienīgais veids kā atbrīvoties no aizvainojuma, ir atriebība domās, jo darīt sliktu nedrīkst. Skolotājs to ļoti labi ir izskaidrojis saviem sekotājiem, kas piekopjot šo praksi, tiešām izjuta atvieglojumu un atbrīvojās no savām dusmām. Kas notika vēlāk ar skolniekiem, kas turpināja šo domu atriebības praksi – daļa no viņiem (ne visi) saslima ar depresiju, vēzi un citām strutojošām slimībām. Man ir nācies sniegt šiem cilvēkiem palīdzību, un tad man ir jāskaidro, ka viņi ir maldināti, ka tieši šī atriebības prakse, kaut arī tikai domās, ir radījusi viņu slimību. Rodas jautājums, kāpēc viņi nokļuva pie šāda skolotāja un kāpēc sekas ir tik smagas? Sekas ir atkarīgas no cilvēka apziņas līmeņa – jo augstāks apziņas līmenis, jo smagākas sekas, ja nomaldās no Ceļa. Tomēr labā ziņa ir tā, ka ar augstāku apziņas līmeni, cilvēks ātrāk pats saprot savu pieļauto kļūdu un atgriežas atpakaļ uz Ceļa.
Ne velti Mācībā ir teikts, ka dzīve nevar būt viegla, jo tikai caur grūtībām notiek attīstība, bet cilvēks, kas mācās, priecājas par grūtībām. Jo augstāks apziņas līmenis, jo vairāk cilvēks ir gatavs pārvarēt grūtības, jo labāk viņš uztver Gaismas Skolotāju Mācībā teikto.
Es personīgi Gaismas Skolotāju dotos diktātus esmu izlasījusi vairāk kā 5 reizes un es turpinu tos lasīt, brīnoties par to, ka katru reizi es izlasu kaut ko jaunu, jo arī mans apziņas līmenis paplašinās. Nebrīnieties par cilvēkiem, kas lasa Gaismas Skolotāju diktātus, ka kāds no viņiem ir nomaldījies no Ceļa, bet izprotiet, ka viņi vēl nav gatavi Gaismas Skolotāju dotajai informācijai, ka pagaidām viņus vairāk saista dažādi “grabuļi” vai jāpabaro ego. Atcerieties, ka labā ziņa ir tā, ka ja viņi ir bijuši saskarsmē ar Gaismas Skolotajiem caur To dotajiem diktātiem, tad viņi noteikti agrāk vai vēlāk, šajā vai nākamajās dzīvēs atgriezīsies uz Ceļa.