Kur ir tā robeža starp vienaldzību un nosodīšanu? 19.07.2017

Egija jautā: Esmu neskaidrībā par šādu lietu.. Droši vien varat atbildēt..Ja ņem vērā, ka nosodīt nedrīkst nevienu, un neko…  bet arī vienaldzīgi, ņemot vērā jūsu rakstu par politisko stāvokli Latvijā, nedrīkst palikt… Kur ir tā robeža starp vienaldzību un nosodīšanu? Man ir tāds vienkāršs sadzīvisks piemērs:  stāvlaukumā mašīnā sēdēja ģimene ar bērniem, un šoferis pīpēja, dūmi gāja virsū bērniem. Es parasti tā neuzvedos, bet negribēju būt šoreiz vienaldzīga un piegāju klāt un aizrādīju, ka bērnu klātbūtnē pīpēt nedrīkst. Tāds likums pat ir..  Pēc kādām pāris nedēļām uzzināju, ka manos rados ir 2 meitenes, kas savu bērnu klātbūtnē pīpē pat istabā.. Tas man bija kā pēriens, ka nosodīt nedrīkst,…  Bet aizdomājos par to, ka vai tad ir jābūt vienaldzīgam? Iet runa par visām situācijām, ne tikai par šo.

Elvita Rudzāte atbild: Vienaldzības gadījumā tu nevienam neko nepārmet, tev ir vienalga, kas notiks, tevi nesatrauc sliktas sekas, tevi satrauc tikai tas, kas skar tevi personīgi.

Nosodīšanas gadījumā cilvēkam nav vienalga, kas notiek, tikai viņš neprot ar mīlestību mainīt negatīvo situāciju uz pozitīvo, bet vēršas pret negatīvo ar negatīvo. Gudrs cilvēks mēģinās pret negatīvo vērsties ar mīlestību, tā kā mums to ir mācījis Jēzus.

Protams, pareizi Egija darīja, ka viņa vienaldzīgi nenoskatījās kā automašīnā tiek indēta mazu bērnu veselība. Jautājums ir tikai ar kādām iekšējām izjūtām viņa centās palīdzēt bērniem. Ja Egija vērsās pie šofera ar mīlestību, tad viņš noteikti aizdomājās par Egijas vārdiem. Ja Egija pie šofera vērsās ar nosodījumu, tad šoferis sadusmojās uz Egiju, ka tā jaucas viņa personīgajā dzīvē.

Attiecībā uz politisko vidi Latvijā. Es negaidu, ka kādu ieliks cietumā. Man nav svarīgs laicīgais sods, ko ir pelnījuši cilvēki, kas izlaupa Latviju, jo es zinu, ka šo jautājumu lems Dievs, no soda neviens neizmuks – tāds ir Dievišķais Karmas likums. Man nav arī vajadzības redzēt vai uzzināt kādu sodu kurš ir saņēmis vai vēl tikai saņems. Man ir svarīgi, lai Latvijas sabiedrība pasaka STOP – tā tālāk mēs vairs nedzīvosim, neļaujot izvērsties tiem, kas ir aizrāvušies “laicīgās spēlītēs”. Vienaldzība slēpjas tajā apstāklī, ka cilvēki nesaka STOP, bet ar savu vienaldzību atļauj iznīcināt Latviju. Sliktākais ir tas, ka liela daļa sabiedrības atbalsta politiķus, kas Latviju dzen postā, domājot, ka viņi dara labu darbu. Šis fakts liecina tikai par sabiedrības zemo apziņas līmeni, kuru nepieciešams attīstīt. Sokrata tautskola sadarbībā ar Biedrību “Dzīvot pēc Sirdsapziņas” šovasar organizē divas ļoti nozīmīgas brīvdabas konferences, kuru galvenais mērķis ir paplašināt sabiedrības apziņas līmeni:

1) II. Dzīvot pēc Sirdsapziņas brīvdabas konference’ 2017,  ”Mūsu dzīve starp patiesumu un meliem, godīgumu un liekulību”, kas notiks  2017.gada 5.augustā,  “Sevis izzināšanas un harmonizēšanas parks”, Siguldas pagasts, Siguldas novads. Vairāk informācijas un pieteikties dalībai var šeit.

2) I. Tikumiskās audzināšanas brīvdabas konference, 2017. “Kā mācīt tikumību bērniem un jauniešiem?”, kas notiks 2017.gada 23.augustā,  “Sevis izzināšanas un harmonizēšanas parks”, Siguldas pagasts, Siguldas novads. Vairāk informācijas un pieteikties dalībai var šeit.

Padomā, vai arī tev nevajadzētu ar savu dalību atbalstīt šīs konferences, lai nekļūtu par vienaldzīgo, cerot, ka citi problēmas spēs atrisināt bez tavas līdzdalības.

Lai kas notiks ar Latviju, atbildīga būs sabiedrība kopumā, nevis tikai tā daļa, kas apzināti vai neapzināti veicinās Latvijas iznīcināšanu. Atbildīgs būsi arī tu, un pēc tava fiziskā ķermeņa nāves, atgriežoties Smalkajā plānā, tu nevarēsi attaisnoties, ka tev nebija iespējas palīdzēt Latvijai.