Kur palikusi līdzjūtība? Kāpēc cilvēki kļūst vienaldzīgi? 25.09.2017
Lelde jautā: Par vienaldzību līdzcilvēkos un ko darīt, lai to mainītu.
Vakardienu iezīmē divi notikumi. Pirmais. Devos ar saviem bērniem vakara pastaigā pa vietējo ciemu. Nonācām pie sporta laukuma, kur mani bērni vēlējās izmantot vingrošanas ierīces, bet blakus tām nepilngadīgi jaunieši lietoja stipro alkoholu, rupji runāja un kāvās, jā, kāvās. Es uz mirkli apmulsu, ko darīt – iejaukties, kliegt, bet sapratu, ka man visupirms ir jāparūpējas par saviem bērniem un tad par notiekošo – izlēmu izsaukt policiju. Policija arī ieradās un ceru, ka tika galā ar notiekošo. Nezinu, vai man vajadzēja pašai fiziski iejaukties, bet nobijos, jo nezinu uz ko puiši bija gatavi alkohola reibumā, un biju kopā ar saviem mazajiem bērniem. Bet galu galā biju atvieglota, ka ieradās policija. Taču izrādījās, ka paralēli, Rīgā, kāds cits notikums nenorisinājās tik veiksmīgi. Turklāt tajā bija iesaistīts mans krustdēls un vēl divi viņa draugi. Uzzināju, ka vienu viņa draugu divi lielāki puiši situši, autobusa pieturā, kur apkārt ir cilvēki un neviens, neviens pat nav iejaucies, kaut puisis sists līdz pat asinīm. Ne mans krustdēls, ne viņa draugs, nav iejaukušies, tad, kad draugs ir sists. Trakākais, ko uzzināju, ka tā vietā lai paņemtu telefonu un izsauktu policiju, kāds cits puisis ar telefonu filmējis kautiņu. Manuprāt tas ir milzīgs cinisms un apātija. Bet pavisam dīvaini, ka šie divi notikumi ir noritējuši paralēli. Domāju, ko darīt, ar ko runāt (pašai ar saviem bērniem, manu bērnu pedagogiem), lai atver acis uz līdzcietību, adekvātu reaģēšanu. Nu vismaz, ja pašam bail (izeju no savas rīcības) tad vismaz izsaukt policiju, paaicināt pieaugušo cilvēku. Esmu apjukusi par notiekošo, jo saprotu, ka puiši kaujas visos laikos, bet kur paliek princips “viens par visiem, visi par vienu”?
Elvita Rudzāte atbild: Tās visas ir sekas sabiedrības attālināšanās no Dieva. Jo tālāk cilvēks ir no Dieva, jo mazāk viņā ir mīlestības, līdzcietības, līdzjūtības, jo viņš ir vērsts tikai uz sevi, uz savu labumu. Var skolā mācīt par vērtībām, bet skolēnam rodas loģisks jautājums – kāpēc kāda no vērtībām ir jāievēro? Vai tikai tāpēc, ka pieaugušie tās ir definējuši par vērtībām? Kamēr bērniem netiks mācīti Ticības pamati un Dievišķie likumi, diemžēl, mēs redzēsim vēl lielāku vienaldzību un egoismu.
Kāpēc Leldei nācās piedzīvot paralēli divus līdzīgus gadījumus? Tā noteikti bija Dieva zīme. Varbūt Leldei ir jāiesaistās Sirdsapziņas skolas attīstībā, kas lielu uzmanību pievērsīs bērnu un to vecāku apziņas līmeņa paplašināšanā? Jebkurā gadījumā Leldei Dievs ir devis zīmi, ka viņai ir kaut kas jādara sabiedrības labā, lai tās degradācija tiktu apturēta un tā kļūtu labāka.
Sokrata tautskola aicina pieaugušos piedalīties personības garīgās izaugsmes programmā “DOMĀTĀJS 1. LĪMENIS”, sestdienas grupā, 2024./2025. mācību gadā no 28.09.2024 – 14.06.2025. Mērķa grupa: pieaugušie, kuri ir izpratuši garīgās attīstības nepieciešamību un vēlas turpināt garīgās attīstības ceļu, kļūstot Lasīt vairāk …
Sokrata tautskola aicina piedalīties Elvitas Rudzātes vadītās atbalsta grupā “Dzīves analīzes un neapgūto mācību stundu noteikšanas prakse”, attālināti ZOOM platformā. Dalībniekiem būs iespēja: Iepazīties ar dažādu dzīves problēmu, tanī skaitā slimību izveidošanās cēloņiem. Veikt dzīves analīzi, Lasīt vairāk …