Kur rast atbalstu? – pirmais turpinājums 14.01.2022

Kur rast atbalstu? – raksta sākums

Zane jautā: Ar vīru esam bijuši pie vairākiem ārstiem (labākiem Latvijā, speciālistiem tieši šajā diagnozē), visi mums saka vienu, diagnoze ir letāla- bērniņš nomirs vai nu tūlīt pēc dzimšanas (ja mākslīgi uzturēs dzīvībai svarīgos procesus – dažu dienu laikā), vai pat grūtniecības laikā.

Kad domāju par iespējamo rīcību, mums ir tikai divas iespējas: pārtraukt grūtniecību, vai pieņemt notikumu gaitu un pieļaut, ka mazulis pēdējos mēnešus cietīs sāpes. Kādreiz es būtu klausījusi prātam un apkārtējo viedoklim, ka man ir tikai viena iespēja – pārtraukt bērniņa fiziskās ciešanas. Tomēr, jau no pirmās bērniņa pieteikšanās dienas mani pavadījusi sajūta, ka šis bērniņš ir svētība un nācis ar Dieva gribu.

Katru reizi, kad cenšos sev pierādīt aborta pareizību, mani pārņem nolādētības/bezcerības/ tukšuma/bezjēdzības
sajūta. Kad lūdzos Augstākos spēkus pārņem miers un pieņemšana, lai ļaujos notikuma gaitai. Fiziski sajūtu, ka katram notikumam ir nozīme. Nespēju viennozīmīgi skaidrot šo procesu sakarību, nav man tik skaidra redzējuma. Tomēr likās, ka varu ieraudzīt visuma likumu realizāciju mūsu dzimtā. Kurā aborti bijuši gan mūsu vecākiem, gan vecvecākiem. Pati esmu nosodījusi abortus (iespējams Jūs teiktu, tas tāpēc, ka pati tos esmu veikusi citās dzīvēs un nojaušu tā sekas).  Likās, ka šī dvēselīte nes dziedināšanu katram no ģimenes: kādam ļauj izsāpēt neizsāpētās bērniņa (abortētā) zaudēšanas sāpes, kādam rāda, cik nosacījumiem ierobežota ir mīlestība, nespējot pieņemt, ka bērniņš nav vesels, utt. Jo ikvienam ģimenes loceklim tas bija briesmīgs pārsteigums, jo līdz šim esam bijuši pasargāti no tādiem izaicinājumiem.

Man personīgi apstākļi spiež pieņemt līdz šim nepieņemamo. Jo likās, ka, lai cik grūti būs, esmu gatava pieņemt šo sāpīgo ceļu.

Lasot Jūsu diskusijas par vakcinēšanos vairs nekā nesaprotu. Izrādās ir brīži, kad mums nav jāklausa sirdij un tas pat var būt noziegums. Un jāpieņem nepieņemamais, jo tas mazinās citu ciešanas. Biju nonākusi apziņā, ka notikumiem ir cēloņsakarība ar mūsu dvēseles izaugsmi, visuma likumiem. Svarīgi tos pieņemt un atklāt. Un atklāt to palīdz iekšējais kompass, kurš ir kā saruna ar Dievu, kurā rodas miers vai nemiers.

Es esmu pilnīgi apjukusi vairs nesaprotu pēc kā vadīties. Jo skaidrs, ka šobrīd bērniņš vēl neciešs sāpes, bet pienāks nedēļas, kad sāpju receptori būs attīstījušies. Tātad pieļaušu, ka tas notiek. Bet, ja veikšu abortu, tas tikai turpinās mūsu dzimtas karmu, pieļaut bērniņa slepkavību. Šajā prātuļošanā vairs nesaprotu, kur ir mans garīgais egoisms, augstprātība, kur patiesa Dieva griba. Vai Jūs to no malas varat to sajust/nokomentēt?

Elvita Rudzāte atbild: Saistībā par vakcināciju es neesmu teikusi, ka nav jāklausa sava sirdsbalss. Arī es klausu savu sirdsbalsi vakcinācijas jautājumā un uzklausu arī ko mans prāts saka. Līdz šim šajā jautājumā mana sirds un prāts ir bijuši vienoti.

Karmas likums ir ļoti sarežģīts, ar ļoti daudz niansēm un ne visas nianses mums ir zināmas. Tomēr Lielo Skolotāju Mācībā ir skaidri pateikts, ka aborts ir pieļaujams tikai vienā gadījumā, ja bērns apdraud mātes dzīvību. Es nezinu vai Zanes bērns apdraud vai neapdraud viņas dzīvību.

Dieva griba ir izpaudusies tajā aspektā, ka bērniņš ir nācis iemiesojumā un liek Zanei pārdomāt daudzus jautājumus, kas, protams, ir svētīgi viņas garīgajai izaugsmei. Zane raksta: “Pati esmu nosodījusi abortus …”. Nosodīšana ir kļūda. Zanei ir jāmācās nenosodīt, bet pieņemt, ka cilvēkiem ir tiesības arī kļūdīties, lai caur kļūdām mācītos. Zanei ir jāmācās izjust līdzjūtību pret tiem, kas veikuši abortus vai tos atbalsta, jo šie cilvēki patiešām nesaprata, ko dara.

Zanei ir jālūdz piedošana domās visiem tiem, kurus ir nosodījusi un jālūdz Dievam žēlastība, lai palīdz pieņemt lēmumu šajā grūtajā situācijā.

Iesaku Zanei kārtīgi pastrādāt ar piedošanu un nožēlu, un tikai tad pieņemt lēmumu, jo Dievs noteikti dos kādu zīmi, kāds būtu pareizais lēmums. Būtu ļoti labi, ja aborta kļūdas nožēlotu un lūgtu piedošanu arī dzimtas sievietes, kas to ir darījušas, jo tas palīdzētu Zanes situācijai labvēlīgi atrisināties tieši tā kā to vēlas Dievs. Ja bērniņam ir jānāk pasaulē, tad Zanes veselības stāvoklis izmainīsies uz labo pusi un Zanes veselība nebūs apdraudēta, ļaujot bērnam piedzimt. Iespējams, ka piedzimušais bērns ar īpašām vajadzībām un rūpes par viņu dzīves laikā patiešām dzēsīs ģimenes karmu, kas radusies pagātnē veikto abortu laikā. Bet var būt arī tā, ka Zanes veselība pasliktinās un aborts ir vajadzība, lai glābtu Zanes dzīvību. Abos gadījumos izpaudīsies Dieva griba.

Lai būtu kā būdams, Zane dzīves eksāmenu ir nokārtojusi, jo viņa patiešām dara visu, lai glābtu bērna dzīvību un nebūtu jātaisa aborts.