Kur varētu palasīt par tikumības likuma bausli “…Es izvēlos vienkāršību un pieticību…”? 16.03.2018
Baiba jautā: Vai Jūs varētu ieteikt, kur varētu palasīt par tikumības likuma bausli “…Es izvēlos vienkāršību un pieticību…”? Kā arī gribētos vairāk palasīt par resursu taupīšanu. Man pietrūkst iedvesmojošas informācijas vai skolotāju pieredzes stāstu par šo tēmu. Šis resursu taupīšanas likums ir tāds, kuru ar prātu lieliski saprotu, bet ir
grūti izpildīt. Man, kā ļoti daudzām jaunām mūsdienu sievietēm, ļoti patīk sev nopirkt kaut ko jaunu no apģērba. Lieki piebilst, ka fiziskas vajadzības pēc šīm lietām, protams, nav. Manam vīram ir pavisam pretēji. Viņš var staigāt
apģērbā, kamēr tam parādās caurums. Vai pat staigā ar visu caurumu. Kad aizrādu, ka laiks kā jauna iegādei, tad parasti atbild, ka nevajag. Bet man šķiet, ka mūsdienās, piemēram, darba vidē, tā nevar atļauties staigāt- novalkātās drēbēs.
Es bieži apbrīnoju vīra prasmi būt tik taupīgam (ceru gan, ka tas nav skopums) un arī pati centīšos tāda būt, bet negribu pārkāpt to robežu, kad cilvēks jau sāk izskatīties nevīžīgs. Ko Jūs variet piebilst?
Elvita Rudzāte atbild: Cilvēks izvēlas vienkāršību un pieticību tikai tad, ja ir sasniedzis noteiktu apziņas līmeni, nevis tāpēc, ka ir ar prātu sapratis, ka tā ir pareizi. Ja cilvēks mākslīgi ierobežo savas vēlmes, tad viņš var neizjust vienkāršības un pieticības vērtību, neizjust to labo sajūtu, ka tev nav svarīgi, ko citi par tevi padomās, ka tevī ir iekšējs miers un piepildījums no tā, ko tu dari. Tieši tāpēc vīriešiem ir vieglāk ievērot šo bausli, jo viņi ļoti koncentrējas uz savu darbu, un mazāk domā par ārējo tēlu. Tie vīrieši, kas pievērš lielu nozīmi ārējam tēlam, agrāk vai vēlāk piedzīvo vilšanos, ka kāds no malas viņa tēlu “sabradā”. Tie ir visi gadījumi, kad slavenības tiek “gāztas no troņa”.
Tās sievietes, kas izvēlas reliģiju, kur nosacījums ir dzīvot vienkāršībā, ļoti ātri saprot, vai viņas šādam dzīves veidam ir gatavas. Slikti ir tas, ka viņas sāk žēlot sevi par ierobežojumiem, kurus nākas viņām ievērot, reliģijas prasību dēļ. Patiesībā viņu apziņas līmenis nav gatavs dzīvot tādos ierobežojumos, ko pieprasa reliģija. Pareizi būtu, ja reliģija dotu laiku cilvēkam izaugt līdz noteiktām prasībām. Piemēram, par mūķeni uzreiz sieviete nevar kļūt. Viņai ir jāiepazīst mūķenes dzīve, jāpierāda gatavība Kalpot Dievam un tikai tad jādod mūķenes zvērests. Šāda kārtība klosteros ir ieviesta tieši tāpēc, lai pārbaudītu cilvēku, vai viņš patiešām ir gatavs Kalpot Dievam.
Izskaidrojot bausli cilvēks nesāk to ievērot, ja viņa apziņas līmenis nav attīstījies tādā pakāpē, lai ar sirdi izjustu baušļa ievērošanas nozīmi. Piemēram, es simtiem reižu esmu skaidrojusi cilvēkiem, kāpēc nevajag uzsākt intīmas attiecības pirms partneri nav vienojušies par ģimenes veidošanu, bet rets ir cilvēks, kas manu padomu ņem vērā. Pie tam ir runa par cilvēkiem, kas iet apzinātu garīgās attīstības ceļu. Rodas jautājums, vai es slikti skaidroju, ka cilvēki manos vārdos neieklausās? Cilvēki saprot, ko es saku, bet viņu apziņas līmenis nav gatavs dzīvot citādi, jo apkārtējās vides ietekme ir tik spēcīga, ka cilvēks atrod savai nepareizajai rīcībai mierinājumu līdz piedzīvo ciešanas, bet tad jau ir par vēlu, tad maniem vārdiem nav vairs nozīmes, jo ir iestājušās sekas.
Man ir nācies sastapt cilvēkus, kuri ārēji izskatās, ka iepērkas dārgos veikalos, bet patiesībā dzīvo ļoti pieticīgi. Viņi prot izvēlēties apģērbu, kas nav dārgs, bet izskatās elegants. Viņi prot parūpēties par to apģērbu, kas viņiem ir un izskatīties ļoti labi. Es to sauktu par talantu – prast ar pieticīgiem līdzekļiem izskatīties ļoti labi. Tomēr arī šiem cilvēkiem svarīgs ir ārējais tēls. Tie, kas ievēro vienkāršības un pieticības bausli, tiem ārējais tēls nav svarīgs. Viņi netērēs daudz laika, lai apmeklētu daudz veikalu un izvēlētos piemērotu apģērbu. Viņiem ļoti nepatiks lielveikali, jo uzskatīs, ka pavadītais laiks lielveikalā, ir nelietderīgi tērēts laiks. Tomēr viņu apģērbs būs tīrs, jo viņi pievērš lielu uzmanību tīrībai.
Lai sasniegtu apziņas līmeni, kad cilvēks izjūt nepieciešamību dzīvot vienkārši un pieticīgi, ir ļoti daudz jāmācās jeb jāapgūst Dievišķā zinātne un iemācītais jāpraktizē ikdienas situācijās. Mācība ir jāsaprot kopumā, nevis tikai atsevišķi tās paragrāfi. Man atmiņā ir iespiedies gadījums no bērnības, kad TV skatījos kaut kādu raidījumu, kur runāja nu jau nelaiķe, bet tajā laikā ļoti skaista gaišreģe no Krievijas – Džūda. Viņai vaicāja, kā var sasniegt tādas spējas kādas bija viņai, un viņa atbildēja, ka ir ļoti daudz jāmācās. Toreiz kā bērns nodomāju, ka daudz mācīties gan neesmu gatava, jo man skolas prasības jau likās neizpildāmas. Pagāja daudz gadi līdz es sapratu par kādu mācīšanos Džūda runāja. Tagad es mācos ar prieku, jo neviens mani nespiež mācīties un esmu sapratusi garīgā attīstības ceļa vērtību. Jo vairāk saprotu, jo jūtos piepildītāka un lielāks spēks strādāt. Tagad es saprotu katras dienas vērtību un ļoti cenšos katru dienu izdarīt kaut ko vērtīgu, bet arī man vēl ir daudz jāmācās, lai es sasniegtu augstu apziņas līmeni un spētu dzīvot tā kā aicina Lielie Skolotāji. Bet atšķirība ir tā, ka es sev neizvirzu augstas prasības, cik daudz man ir jāizdara un jāsasniedz šajā dzīvē. Es vienkārši dzīvoju un priecājos par katru dienu, ko Dievs man ļauj pavadīt šajā iemiesojumā. Citi garīgā ceļa gājēji sevi šausta par pieļautām kļūdām, un tāpēc apstājas savā attīstībā.
Baiba jautā par literatūru, lai viņa labāk izprastu vienkāršības un pieticības bausli. Protams, var lasīt Bībeli, Korānu un svēto cilvēku grāmatas, piemēram, svētās Terēzes no Avilas grāmatas, vai grāmatas par svēto Terēzi no Kalkutas. Grāmatu par svēto cilvēku dzīvi, kas ievēroja vienkāršības un pieticības bausli, ir ļoti daudz, bet to izlasīšana nepalīdz, ja cilvēks nav sasniedzis apziņas līmeni, lai sekotu svēto cilvēku piemēram. Iesaku Baibai lasīt Dievišķo Skolotāju doto Mācību, kas mūsdienās ir pieejama dažādos avotos. Visvieglāk uztveramā ir Gudrības Vārda Mācība, kas ir izdota grāmatās un pieejama internetā. Jau ar augstāku apziņas līmeni var lasīt Dzīvo Ētiku, jo tās valoda ir sarežģītāka. Kā minēju, var lasīt Bībeli, Korānu, Budas doto Mācību un citas Mācības, bet tam visam ir vērtība tikai tad, ja cilvēks iemācīto praktizē dzīvē. No grāmatu lasīšanas vien apziņas līmenis nepaplašinās. Izlasītais ir jāpraktizē ikdienas situācijās un tam ir jābūt dzīves veidam.