Laicīgās dzīves mācība 18.01.2024

Visas materiālās lietas ir laicīga un pārejoša parādība. Viss pieder Dievam. Visu materiālo mums dod Dievs, kaut arī mēs domājam, ka paši to ar savu darbu esam nopelnījuši. Mēs nekad nezinām, kad Dievs mums kaut ko atņems, jo tādā veidā Viņš pārbauda mūsu attieksmi pret materiālām lietām, cik mēs esam pieķērušies materiāliem labumiem. Piemēram, šobrīd ļoti daudzi cilvēki, kuri pārticīgi dzīvoja Ukrainā, tagad visu ir zaudējuši. Daži no viņiem ir zaudējuši ne tikai mantu, bet arī tuviniekus. Šie cilvēki noteikti jau ir mainījuši attieksmi pret dzīvi, saprotot, ka tie ģimeniskie strīdi, kas vairākus gadus atpakaļ likās tik svarīgi, ka tika šķirtas laulības, tagad šķiet tik nebūtiski un nesvarīgi, jo zaudēts ir pilnīgi viss.

Laicīgā dzīve ir spēle, kurā katram no mums ir uzticēta kāda loma. Mēs tik ļoti esam aizrāvušies savas lomas tēlošanā, ka esam aizmirsuši par Dieva eksistenci un patieso dzīvi. Arī tie, kas saka, ka tic Dievam, patiesībā viņu ticība ir ļoti vāja un vairāk cilvēks tic pats saviem spēkiem un nevis visā paļaujas uz Dievu.

Pasaulē ir izveidojusies situācija, ka bez ticības būs ļoti grūti pārvarēt visus pārbaudījumus ar kuriem nāksies saskarties. Pasaulē notiek un notiks milzīgas pārmaiņas, un tas viss notiek tikai tāpēc, ka cilvēki ir pārāk attālinājušies no Dieva un pārāk iemīlējuši ilūziju, kurā dzīvo. Laiks sākt atpakaļceļu pie Dieva, bet to darīs tie, kas būs savā apziņas līmenī sapratuši, kas ir Dievs, kas ir Smalkais plāns, kādi ir Dievišķie likumi un kā tie darbojas laicīgajā dzīvē un ir gatavi dzīvot saskaņā ar cilvēciskajām vērtībām un Dievišķajiem likumiem. Pārējie cīnīsies par materiālo vērtību saglabāšanu, daži pat atteiksies no savas sirdsapziņas un pieļaus smagas kļūdas.

Tāda ir dzīve, mums katram Dievs ir devis brīvo gribu un saprātu. Dievs tikai no malas noskatās kā mēs izmantojam savu brīvo gribu. Viņš mums neko neaizliedz, Viņš tikai noskatās. Tāpēc mūsdienās svarīgi saprast, kas ir laicīgās vērtības un, kas ir mūžīgās un paliekošās vērtības, kas ir Gaisma, un kas ir tumsa, un kas stāv visam pāri.

Svarīgākais ir maksimāli pievērst uzmanību mūžīgām un paliekošām vērtībām. Piemēram, visas dzīves laikā uzkrātās gudrības, mēs nepazaudēsim, lai kas notiktu šajā dzīvē un lai kā beigtos šī dzīve, jo nākamajā dzīvē mēs piedzimsim ar to gudrību ar kādu būsim atstājuši fizisko plānu iepriekšējās dzīves laikā.

Pareiza attieksme pret laicīgo dzīvi ir tāda, ka cilvēks izjūt pateicību par visu to, ko Dievs viņam ir devis un neuzskata to par savu īpašumu. Viņš priecājas, ka ir paēdis, apģērbies, ir jumts virs galvas un, ka var strādāt darbu, kas ir viņam un Dievam tīkams. Viņš neizvirza prasības un nenosaka nosacījumus, bet tikai dod, izjūtot prieku par to, ka viņš var dot. Viņš negaida novērtējumu, jo zina, ka visu redz Dievs un Viņš arī visu novērtē.

Laicīgās dzīves mācība – tu esi nācis iemiesojumā, lai mācītos un, apgūstot noteiktas dzīves mācības, paplašinātu savu apziņas līmeni. Visi pārbaudījumi, ar kuriem tu saskaries, ir tev nepieciešami, lai tu kļūtu dzīves gudrāks un tava attieksme pret laicīgā dzīvē notiekošo būtu izprotoša, atsakoties no nosodījuma un bailēm sastapties ar dzīves grūtībām.

Es saprotu, ka manis sacīto varētu būt grūti uztvert tiem, kas vēl pagaidām ir neticīgi. Katram pienāk laiks, kad viņš sāk ticēt Dievam, tas ir neizbēgami, ja ne šajā, tad nākamajā dzīvē. Žēl tikai, ka cilvēkam ir jāsaskaras ir milzīgām ciešanām, līdz viņš sāk domāt par Dieva eksistenci. Kādam pat ir nepieciešamas vairākas dzīves ar smagām ciešanām, līdz cilvēks pagriež savu seju Dieva virzienā.

Laicīgā dzīve ir tikai ilūzija. Patiesā realitāte ir pavisam cita, bet to izprast spēj tikai tie, kas apgūst Dievišķo zinātni vai ir piedzīvojuši klīnisko nāvi, iegūstot pieredzi, ka bez fiziskās pasaules eksistē vēl kaut kas cits, kas dzīvojot laicīgā dzīvē netiek apzināts.

No laicīgās dzīves grūtībām baidās un bēg tikai tie, kas neapzinās laicīgās dzīves mācību. Tu vari aizbēgt no grūtībām tikai uz laiku, jo Dievs dod laiku pārdomām. Tomēr tev ir jārēķinās, ka Dieva atvēlētais laiks pārdomām kaut kad beigsies un tad, lai kā vēlēsies aizbēgt no grūtībām, tu to nespēsi, jo būs pienācis laiks izprast jaunas dzīves mācības.

Autore: Elvita Rudzāte