Apbrīnojami, cik ļoti dabā šogad svin Kristus dzimšanas dienu! Saule gan 25.,gan 26. decembrī spīd tik ļoti spoži, debesis ir koši zilas. Un pat naktī ir gaisma, jo 25.decembrī līdz ar saulrietu sāka snigt sniegs, kas atstaroja gaismu vakarā, naktī no Mēness. Un patiesi, izejot naktī ārā pat gaiss bija gaišs un balts. Gaisma aug un vairojas. Un šajos
svētkos Latvija ir sagaidījusi arī pirmās Covid19 vakcīnas. Es šos notikumus jūtu kā Dieva dotu svētību, Ziemassvētku brīnumu, jo Dievs ir mīlošs, taisnīgs un uzticams.
Latvija ir Dieva zeme, un mūsu saknes ir baltos.
Miers virs zemes un cilvēkiem labs prāts.
Lai mīlestība vairojas un atver sirdis, kas mīlestību vēl nezin, bet tiem, kam mīlestība sirdī, audzējiet to, izturot un stāvot pāri netaisnībai, sūtot tai mīlestību. Ikdienā es visus savus pāridarītājus domās svētu un mīlestībā atdodu Kristum un ziniet viņi atmaigst, lēni, bet mīlestības sēklas dzen asnus, kādus, protams, aplauž, nomin, bet process turpinās.
Un es zinu, ka šādu cilvēku, gaismas un mīlestības nesēju, glabātāju un audzētāju ir pietiekami, pietiekami, lai pārmaiņas notiktu mīlestības ceļā. Protams, ir arī tumsas spēku uzbrukumi, bet tajos brīžos es vēršos patvērumā pie Dieva, jo Dievs ir uzticams.
Pirms vairākiem gadiem es naktī redzēju sapni. To grūti dēvēt par sapni, drīzāk citu realitāti. Vietā, kas nebija uz zemes, cilvēkiem tika uzvilktas baltas mantijas un iedots zobens. Un to saņēmuši, tie nolaidās lejā Latvijā, un sastājās ap Latvijas robežu, sakurot arī ugunskurus, jūra atkāpās un atdeva aizskaloto zemi. No augšas bija redzama Latvijas kontūra, ko iezīmē ugunskuri un cilvēki baltās mantijās.
Arī es biju to vidū, kam tika dota baltā mantija un zobens, bet šeit ir vēl daudzi citi, kas nes un sargā mīlestības uguni.
Un ļoti interesanti ir ar kristietību. No bērnības es esmu izvairījusies no baznīcām un jebkādu kristīgās konfesijas pieņemšanu, jo tēvs regulāri apmeklēja baznīcu, sauca sevi par kristieti, bet uzvedība bija vardarbīga, attiecīgi man radās spēcīga asociācija, ka kristietība ir slikta, nedzīva un tai gāju ar līkumu. Dievu es meklēju visur citur un jau no
bērnības. Nonācu pie tā, ka viss ir vienots un viss ir mīlestība. Bet dzīvē notika tā, ka iepazinos ar puisi, kurš bija kristietis. Es ļoti centos kāpt pāri savām asociācijām par baznīcu un kristietību, centos to izprast, jo puisis vēlējās laulāties baznīcā, jo tur esot Dievs un Kristus. Bet man tā nešķita, manā izpratnē Dievs un Kristus, vispirms mīt sirdī, bet baznīca man šķiet nedzīva. Mūsu laulības nenotika, puisis salaulājās ar citu, ar tādu, kam baznīca šķiet dzīva, . Es, savukārt, saskumu, bet biju arī atvieglota, ka man nav jācenšas darīt kaut kas tikai ķeksīša pēc, jo puisis negāja uz dialogu par baznīcu un tas ir saprotams, jo viņu tā audzināja. Es saņēmu smagus apvainojumus, ka mani vada tumsas spēki, un es lūdzu Kristu, lai man pieskaras, lai vada mani. Un pēc pāris dienām es lasu, ka notiks kristīgā konference, kur varēs iepazīt dzīvo Dievu. Es turp devos tikai ar vienu mērķi, lai iepazītu dzīvo Dievu, to kurš mīt sirdīs, kurš nemājo baznīcas mūra sienās. Un tur notika tā, ka evaņģēlists sludināja evaņģēliju un viņam ticībā uz Kristu dega sirds un viņš vēlējās dalīties sirds liesmā. Tajā vakarā evaņģēlists uzlika roku vairākiem, un arī man, jo es tik izmisīgi gribēju iepazīt dzīvo Dievu. Viņš norādīja uz mani, aicinādams pienākt pie viņa, un neko neprasīdams, pielika plaukstu man pie pieres, bet tās nesaskārās, paskatījās uz mani un pateica Jēzus un tajā brīdī es sajutu spēcīgu enerģijas vilni, mans ķermenis saļima, un es nokļuvu ļoti gaišā, spilgtā gaismas vietā, tik spožā un tik ļoti,
ļoti siltā, milzīgā māju sajūtā, kā satiekot visvisvismīļāko tēvu un mīlestības sajūtās, kādu cilvēks nevar piedzīvot. Tā
sajūta, ka biju savā sākotnē. Gribēju tur palikt, bet vajadzēja atgriezties.
Tāpēc tā spilgtā gaisma, kas Kristus dzimšanas svētkos mirdzēja, tā ir par liecību, ka Jēzus ir ar mums, aiciniet viņu
savās sirdīs un viņš jums rādīs gaismu un ies ar jums mīlestībā.
Patiesi, aiciniet un viņš atsauksies mīlestībā katram no jums, atvērs mīlestībā cilvēku sirdis.