Nespēja uztvert visuresošo Dievišķumu, ir galvenais cēlonis cilvēka ciešanām un bēdām.
Cilvēka pagātnes karma (darbība) ir cēlonis gan viņa laimei, gan nelaimei.
Labais un sliktais, prieks un skumjas šķiet pretstati, bet patiesībā ir vienas medaļas abas puses.
Gan labais, gan sliktais rodas no iekšienes, tas nav ārpus mums.
Labais un sliktais, laime un ciešanas, sāpes un apmierinātība – tam visam sākums ir pašā cilvēkā, nevis ārpus viņa.
Viss labais un ļaunais pasaulē ir atkarīgs no cilvēka rīcības, kas savukārt ir atkarīga no cilvēka domām.
Visam, ko mēs darām – vai labu vai sliktu, vai apzināti vai neapzināti – seko rezultāts. Tādēļ darīt labu gluži vienkārši ir nepieciešamība – lai sekas būtu labas.
Cilvēks cieš savu negatīvo īpašību, piemēram, greizsirdības, naida, dusmu un izrādīšanās dēļ.
Kamēr cilvēkā būs dusmas, viņš neizglābsies no ciešanām.
Ir viegli nodoties grēcīgām darbībām, bet ārkārtīgi grūti panest to radītās sekas.
Mēs nekad nevaram sasniegt laimi, ja pērkam un saskaldām mīlestību un radām naidu.
Kad sastopaties ar kaut ko ļaunu, neskatieties uz to, nerunājiet par to un neklausieties tajā. Vienkārši ignorējiet to.
Laimei nav vērtības, ja tā nesastop grūtības.
Caur kalpošanu cilvēks var atbrīvoties no raizēm, ego, ārišķības, izrādīšanās un citām kaitīgajām īpašībām.
Laime ir grūtību augļi.
Ja nebūtu ciešanu, nebūtu iespējams izjust apmierinājumu, jo apmierinātība ir tikai atelpas brīdis starp ciešanām.
Īstu laimi varam atrast, kad esam brīvi no vēlmēm.
Viss skaistais, kas ielīksmo sirdi un dvēselē rada prieka gaviles, ir Garīgs. Prāts ir vienīgais laimes vai nelaimes, verdzības vai brīvības cēlonis.
Tu nesasniegsi laimi, ja nedarīsi laimīgus citus.
Ja reiz esi Dieva sabiedrībā, laime tev sekos kā kalps.
Ja nevēlies ciešanas, centies tās atvieglot citiem.
Patiesa laime uzplaukst no sirds dziļumiem.
Laimi var sasniegt tikai pastāvīgās pārdomās par Dievu, nekā citādi.
Neļaujiet nevienam dzīvot ilūzijā, ka var grēkot un palikt nesodīts.
Nedariet citiem to, ko nevēlaties, lai citi darītu jums.
Izvairoties no visa netikumīgā, ar Dievu sirdī mums jācenšas disciplinēt savu dzīvi, lai sasniegtu patiesu laimi.
Attīstiet sevī tiekšanos pie Dieva. Iedvesiet sevī mīlestību pret Dievu un tādējādi palieliniet savu laimi.
Mums jācenšas darīt citiem labu un neizrādīt atklātībā savas bēdas un ciešanas, ja tādas mums ir. Tikai tad mēs būsim cienīgi teikt, ka Dievs ir ar mums.
Meklēt mieru un laimi pasaulē ir liela kļūda. Mums jāmeklē miers sevī, un ja mēs to darām ar tīru prātu, tad droši sasniegsim patiesu laimi.
Kad labais un atbildīgais ir līdzsvarā, iestājas svētlaime.
Jūs nodzīvosiet svētlaimīgu dzīvi tikai tad, ja jūsu sirdis būs piepildītas ar Dievišķo mīlestību.
Tikai tie sasniedz svētlaimes stāvokli, kuru prāts ir nosvērts un brīvs no visām domām.
Tikai tīrība, mīlestība un patiesība var atvērt svētlaimes vārtus.
Nesalīdziniet sevi ar citiem. Sekojiet savai sirdsapziņai un priecājieties par svētlaimi.
Pasaule ir universālās Dvēseles templis. Daudzveidībā ietvertās vienotības izpratne dos svētlaimi.
Vērsiet savu prātu sevī, pie Gara, un izbaudiet mieru un nesatricināmību. Iegrimstiet šajā svētlaimē.
Fragments no Elvita Rudzātes grāmatu sērijas “Piedošanas mācība” 3.grāmatas “Dievišķās pasaules izzināšana sirdsmieram. Šri Satja Sai Babas Dievišķo gudrību atspulgs.”
sending...
