Laimes atrašanas noslēpums 04.03.2024

Tas nav nevienam noslēpums, ka mūsdienu sabiedrību sauc par patērētāju sabiedrību. Mēs vēlamies tikai saņemt, saņemt un saņemt. Ja mēs nesaņemam, tad esam neapmierināti un sakām “mums pienākas”. Bet cik daudzi no mums ir gatavi dot?

Man ir saskarsme ar cilvēkiem, kuri ir sākuši iet garīgās attīstības ceļu, kuri uzskata, ka iet Gaismas Ceļu, bet brīžos, kad viņiem tiek dota iespēja dot jeb palīdzēt, tad bieži tiek meklēti attaisnojumi, kāpēc viņš to šajā brīdī nevar izdarīt.

Padomāsim kā ir ar Dievu, Augstākajiem Gaismas Spēkiem, kad mēs Viņiem lūdzam palīdzību, vai Viņi atrunājas, ka šobrīd viņiem nav laika vai iespējas palīdzēt? Nē, nekad. Viņi tā neatrunājas, jo Viņi zina cik svarīgi ir palīdzēt. Vai Dievs dusmojas uz mums, ka mēs vēljoprojām esam patērētāji nevis devēji? Nē, Viņš nedusmojas. Viņš ir pacietīgs un gaida mūsu atmodu.

Atmodas laiks ir pienācis, ir saņemti neskaitāmi brīdinājumi no Augstākajiem Spēkiem, ka ir pienācis laiks paaugstināt sabiedrības apziņas līmeni, citādi neizbēgami būs jāpiedzīvo lielas ciešanas. Neviens nevēlas ciest. Lai celtu apziņas līmeni, nepietiek ar iemācītām gudrībām, tās ir jāpraktizē ikdienas dzīvē, ikdienas situācijās.

Katram ir savi trūkumi, un nav iespējams tik vienkārši no tiem atbrīvoties, bet Dievs negaida no mums, lai mēs uzreiz atbrīvotos no visiem mūsu trūkumiem. Viņš gaida, kad mēs būsim gatavi dot to labāko, kas katram no mums ir. Kāds no jums teiks, man nekā nav, nav neviena talanta, pietrūkst zināšanas, nav naudas utt. Nē, tā nav taisnība. Katram ir kaut kas ko var dot. Kāds palīdz ar pavisam vienkāršu darbu, piemēram, dārza ravēšanu. Kāds palīdz ar mīļu vārdu. Kāds atbalsta ar savām zināšanām vai ziedojumu.

Es iesaku katram no jums aizdomāties par situāciju, kad jūs pametīsiet savu fizisko ķermeni un dosities uz Smalko plānu, kur jūs sagaidīs Skolotāji. Viens no pirmajiem Skolotāju uzdotajiem jautājumiem būs: “Vai tu izdarīji iemiesojumā visu, ko biji apņēmies izdarīt pirms iemiesošanās?” Kāds no jums teiks, ka es nezinu, ko es apņēmos izdarīt pirms iemiesošanās. Tev nav tas jāzina, tu spēj to just, jo tas ir apslēpts tavos talantos un prasmēs. Nekas dzīvē nenotiek nejauši. Ja esiet apguvuši profesiju, jums ir hobiji un dažādas prasmes, tad droši vien jūs varat tos pielietot praksē, lai palīdzētu cilvēcei un Dievam jeb dotu savu ieguldījumu Vispārības Labumam.

Mūsu pienākums ir atbalstīt visas tās aktivitātes, kuras tiek veiktas Vispārības Labumam. Katrs mēs sniedzam atbalstu tā kā jūtam un protam. Mums ir jāapzinās, ka ar pasivitāti mēs varam uzņemties bezdarbības karmu.

Padalīšos savā pieredzē. Es ilgi briedu e-semināru vadīšanai internetā, kuri bez maksas ir pieejami Youtube. Es priecājos par katru ziedotāju, kuri atbalsta šo darbu un nav svarīgi ar cik lielu summu, galvenais, ka atbalsta. Kādreiz es būtu dusmojusies, ka cilvēki nenovērtē manu ieguldīto darbu, tikai to patērē, bet tagad es zinu, ka man par to nav jādomā, mans uzdevums ir tikai dot. Es sapratu, ka Dievs visu redz, ka pats svarīgākais ir dot Dievam to, ko Viņš no tevis gaida. Vai Viņš man nedod pretī? Viņš dod daudz vairāk nekā es esmu devusi Viņam. Es nekad neesmu jutusies tik laimīga kā tagad, un šī laimes izjūta tikai pieaug, radošās idejas plūst tik daudz, ka es nespēju visas tās realizēt, bet visam ir savs laiks. Es zinu, ka Dievs man palīdzēs realizēt tās idejas, kuras Viņš uzskatīs par prioritārām. Es zinu, ka es piedzīvošu arī neveiksmes, jo Dievs vēlas redzēt kā es tās pārvarēšu. Es agrāk pat nenojautu, cik liela jēga cilvēka garīgajā izaugsmē ir neveiksmju piedzīvošanai. Lielo Skolotāju Mācībā izlasīju, ka nostāties uz Hierarhijas pakāpiena nevar tie, kas nav piedzīvojuši un pārvarējuši neveiksmes, jo neveiksmju pārvarēšana ir laba garīgās izaugsmes prakse.

Tagad es uz katru neveiksmi skatos ar pavisam citām acīm, uzdodot sev jautājumu: “Ko es varu darīt savādāk, lai sasniegtu mērķi?” Kad jautājums ir uzdots, tad ir jādomā, dažkārt pat ilgi jādomā, jo neviens tev nepasaka priekšā pareizo atbildi.

Esmu lūgusi palīdzību arī Augstākajiem Spēkiem, lai Viņi palīdz izdomāt kā risināt problēmu, bet Augstākie Spēki klusēja. Kāpēc? Tāpēc, ka Viņi gribēja, lai es pati esmu atjautīga un izeju ārpus savas domāšanas robežām. Tiklīdz esmu izdomājusi citu risinājumu, tā sirdī ieplūst laimes izjūta, jo tu esi pagājis solīti uz priekšu. Uz īsu brīdi ir tāda kā neizpratne, bet kāpēc man šis risinājums neienāca ātrāk prātā? Atbilde: -Tāpēc, ka tu neskatījies plašāk.

Cik jauki un pat interesanti ir paļauties uz Dievu, skatoties ko Viņš atbalsta, un ko neatbalsta, skatoties uz rezultātu, jo tikai tagad es zinu, ka rezultāts ir atkarīgs tikai no Dieva. Cik gan grūti man, bijušajam biznesa cilvēkam, bija pieņemt, ka tas attiecas uz visa veida darba rezultātiem.

Kāda laimes izjūta rodas brīžos, kad saproti, kad Dievs ar tavu darbu ir apmierināts. Tajā pašā laikā, par šo pašu darbu es esmu saņēmusi kritiskas piezīmes no cilvēkiem, bet tad tu uz šīm piezīmēm noskaties ar smaidu, jo tu zini, ka Dievs ir apmierināts, un tas arī ir pats svarīgākais.

Neviens no malas mūs nevar pārmainīt un piespiest atteikties no patērētāja sindroma slimības. To varam izdarīt tikai mēs paši, bet vispirms mums pašiem sev ir godīgi jāatzīst: “Es esmu patērētājs.” Tikai pēc tam mēs varēsim spert nākamos soļus, lai no šīs slimības atbrīvotos, izprotot došanas iespēju. Ja tikai cilvēki zinātu kāda laimes izjūta pārņem tad, kad tu dod, tad daudzi mainītos un no patērētājiem pārvērstos par devējiem.

Pamēģiniet, arī jums ir dota iespēja kļūt par devēju un izjust laimes izjūtu. Arī jums ir dota iespēja atbalstīt Gaismas Skolotāju darbu, sākot dzēst bezdarbības karmu. Ja paši nespējat neko izdomāt, tad vienkārši palīdziet tiem, kuriem ir idejas ko un kā darīt, lai celtu sabiedrības apziņas līmeni. Neesiet malā stāvētāji, jo tā jūs radāt bezdarbības karmu un šāda rīcība vēlāk jums var nākt par ļaunu, bet nedariet neko pret savu gribu. Viss ir jādara ar mīlestību, prieku, tiecoties uz priekšu! Tiekšanās uguns palīdz pārvarēt grūtības. Ticība dod spēku un drosmi darīt, nebaidoties piedzīvot neveiksmes. Neveiksme ir tikai jaunas iespējas sākums, tāpēc laimīgs ir tas, kas strādā sabiedrības labā, bet vēl laimīgāks un drosmīgāks ir tas, kas Kalpo Dievam, jo tad cilvēks ir brīvs no laicīgās dzīves tīkliem un viņu nekas nespēj apturēt īstenot viņam uzticēto misiju un uzdevumus. Lai kādas grūtības ir jāpārvar, cilvēks kas Kalpo Dievam, jūtas laimīgs, jo viņam ir dota iespēja kaut ko darīt cilvēcei un Dievam. Pats darba process viņu sajūsmina, jo viņš redz savam darbam jēgu. Viņš nedomā par rezultātu, jo zina, ka to noteiks Dievs. Viņš koncentrējas tikai uz pašu darba uzdevumu kā to izpildīt pēc iespējas labāk, tik labi cik viņš spēj. Dievs visu redz un novērtē. Ja nepiedzīvosiet sava darba augļus šajā dzīvē, tad noteikti tos piedzīvosiet nākamajā dzīvē. Domājiet par nākamo dzīvi, tad vieglāk būs pārvarēt šīs dzīves grūtības, un atcerieties, ka bez grūtībām dzīve būtu ļoti garlaicīga…

Autore: Elvita Rudzāte