Konference: “Latviskās pirts tradīcijas ģimenē” 25.02.2013

Biedrība „Lauku pirtnieki” šī gada 16. un 17. martā Rīgas Latviešu biedrības namā rīko konferenci „Latviskās pirts tradīcijas ģimenē”, kurā aicina piedalīties ikvienu, kam ir pirtiņa, kas par tādu tikai vēl domā, kas vēlas uzzināt, kā vislabāk izmantot pirts dotās iespējas ģimenes fiziskās un garīgās veselības uzturēšanai un uzlabošanai.

Konferences galvenā tematika saistīta ar ģimenes godiem (pirtīžām, krustabām, iesvēti, vedībām, bedībām) un pirts lomu tajos. Tāpat tiks aplūkotas tēmas par dziedniecisko pirti, dabas ritumu un pirti, par vārda spēku un par to, kāda tad ir patiesi latviska pirts.

Konferences ietvaros norisināsies arī pirtnieku un pirts pazinēju darbnīcas, kas palīdzēs izprast daudzas praktiskās pirtī iešanas nianses, tāpat norisināsies pirts lietu tirdziņš, kurā būs piedāvāti dažādi Latvijā tapuši ražojumi, kas bieži vien plaši nav pieejami. Konferences rīkotāji gādājuši arī par lielisku programmu – konferences atklāšanā klausītājus ar nelielu koncertu iepriecinās nesen iznākušās grāmatas un mūzikas diska „Spēka dziesmas” radošā grupa, bet pirmās dienas noslēgumā visi dalībnieki aicināti kārtīgi izdancoties latvisko danču vakarā. Savukārt konferences noslēgumā būs iespēja padziedāt kopā ar Vītolu ģimeni.

Konferencē piedalīsies pirtnieki – savas nozares autoritātes: psihoterapeits un pirtnieks Juris Batņa, pirtniece un pirts skolas „Lielzemenes” vadītāja Aelita Vilde Batņa, pirtniece un psiholoģe Sarmīte Krišmane, pirtniece un zāļu sieva Līga Reitere, pirtniece, folkloriste un grāmatu autore Inese Krūmiņa un citi. Par latvisko pirts tradīciju praktizēšanu ģimenē stāstīs Rubeņu ģimene no Jelgavas

Konferences praktiskajā daļā jeb darbnīcās savās zināšanās un pieredzē par pirtī iešanu dalīsies pieredzējuši pirtnieki:

• · Pirtnieki Inese un Juris Vasiļevski par dzintaru pirtī;
• · Folkloristi Inese un Jānis Krūmiņi par tautas dziesmu dziedāšanu pirtī;
• · Pirtnieks Ričards Batarags par latviešu tradicionālo pirti;
• · Pirtniece Linda Prūse par ādas kopšanas materiāliem pirtī;
• · Pirtnieki Viesturs Luka Indāns, Vilnis Beihmanis, Aldis Āre par pērienu pirtī;
• · Pirtnieces Inguna Žogota un Anda Ābele par skaņām pirtī;
• · Pirtnieki Silva Staķe, Valda Vītola, Ainārs Strazdiņš par vārda spēku pirtī;
• · Ausma Spalviņa par telpu rotāšanu – puzuriem, vītnēm u.c.;
• · Pirtniece un zāļu sieva Līga Reitere par augiem un pirti;
• · Fizioterapeite un pirtniece Anita Elksne par pirtnieka veselību;
• · Pirtnieki Kristīne Zeltiņa un Ivars Vallers par māla podiņu masāžu un koka elementiem pirtī u.c.

 Par konferences programmu un pieteikšanos dalībai vairāk lasiet www.laukupirtnieki.lv

 Par latvisko pirti stāsta pasākuma rīkotāja – biedrības “Lauku pirtnieki” priekšsēdētājs Juris Batņa. Viņš ir arī Starptautiskās Saunas asociācijas (SSA)valdes loceklis, kā arī ārsts – psihoterapeits ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi.

„Ģimene ir nacionālās identitātes veidošanas pamats. Lai pamatu stiprinātu, nevajadzētu gaidīt no vieniem Dziesmu svētkiem līdz nākamajiem vai no viena festivāla „Baltica” līdz otram. Pirts rituāli rada neatsveramas iespējas, kā jau no pašas mazotnes cilvēks var izjust saikni ar savas tautas tradīcijām, smelties spēku no dabas, būt kopā ar ģimeni visās paaudzēs, ļoti rimtā un plūstošā veidā izdzīvot gadskārtu un dzīves ciklus”, saka Juris Batņa, uzsverot, ka latviskajai pirtij ir ļoti sena vēsture: kad un kur radusies pirmā pirts, to nezina neviens. Ir daudzas un dažādas versijas, bet ir nepārprotami skaidrs, ka mūsu pirts tradīcijas ir ļoti senas. Arheolingvists Antons Rupainis vērtē, ka mūsu dainu (tautasdziesmu) vecums ir 60- 65 000 gadu, un dainās ir 231 pamatdziesma par pirti. Tas nozīmē, ka pirts tradīcijas ir daudzus tūkstošus gadus vecas, un īpaši unikālas ar to, ka atšķirībā no daudzām citām pirtīm, latviskajā pirtī mēs ienesam ļoti daudz dabas – piemēram, mēs izmantojam vairāk nekā 20 koku sugu pēršanās slotas, vairāk nekā 60 lakstaugu slotiņas. Tas ir absolūti unikāli, tas milzīgs dabas klāsts.

Vārds pērties nav tikai latviešu vārds, peras arī lietuvieši, ir pērušies somi. Somiem arī ir bijis vārds pirti, krieviem ir vārds pretķ –  tāda maza istabiņa, kur sutinās. Profesors Šmits 1923. gadā savā arheoloģisko rakstu krājuma 3. sējumā rakstīja, ka šī tradīcija ir radusies teritorijā, kur šobrīd atrodas Latvija, un izplatījusies tālāk Baltijas un Ziemeļeiropas reģionā. Vai tas tā ir, mēs 100% apgalvot nevaram, bet tas, ka mūsu pirts tradīcijas ir senas, vismaz vairāk nekā 10 000 gadu vecas, tas ir 100% skaidrs, un mums ir ko dot pasaulei, jo mēs strādājam ar dabas daudzveidību un ar enerģētiku. Mūsu pirts pēriens nav mehānisks pēriens, kā mēs to reizēm redzam krievu baņā,  kas arī nav slikti, tā ir filigrāna tehnika, bet enerģētika tur nestrādā. Mūsu tradīcijā vīrietis per sievieti, un sieviete per vīrieti. Patiešām unikāls ir tas, ka mēs ejam kopā atdzesēties dīķī vai baseinā, un tas, ka strādājam ar izmainītajiem apziņas stāvokļiem, ar transa stāvokļiem, ar iespēju piekļūt savām iekšējām rezervēm. Tas ir kaut kas absolūti unikāls, tas tieši tādā veidā nav nevienā citā pasaules kultūrā.

Mēs esam unikāli ar to, ka latviešiem pirts ir Māras un Laimas dievnams. Citām tautām šādi garīgie aspekti bieži ir pazuduši. Rituālajā pirtī iet nevis vienkārši mazgāties, sildīties vai pērties, bet sevi iekšēji attīrīt un sakārtot. Latvijā ir divu veidu pirtis, ir tusiņu pirtis un ir rituālās pirtis. Tusiņu pirtī jau neko mācīties nevajag. Turpretī tas, ko daru es un mana sieva Aelita, un to mēs mācām arī savā pirts skolā, – tas prasa nopietnas zināšanas. Tas ir darbs ar izmainītajiem apziņas stāvokļiem. Ikdienā mēs īsti netiekam klāt saviem iekšējiem resursiem, mūsu iekšējam ārstam. Ir mūsu apziņa un racionālais prāts, – un ir zemapziņa, neapzinātie resursi, kuri tāpat vien apziņā iekšā netiek. Tas ir ar nodomu. Jo, kad cilvēks sajūk prātā, šī neapziņa nekontrolēti ielaužas apziņā, tāpēc cilvēks vairs nav spējīgs pareizi uztvert realitāti. Bet ar pirts rituālu palīdzību mēs ļoti smalki ļaujam, lai cilvēks nonāk pie tām zemapziņas daļām, pie kurām ikdienā nespēj nokļūt.

Racionālajam prātam galvenais uzdevums ir izdzīvot, apmierināt ikdienas vajadzības. Bet visi meklē, kā no šīs apzinātās, materiālās pasaules vismaz laiku pa laikam aizbēgt. Pirts ir ļoti efektīvs mehānisms, kā to izdarīt.

Mūsu pirts skolā mācījās viens ļoti labs jogas instruktors. Un, kad Aelita viņu nopēra, viņš teica: nav taisnīgi., gadu desmitiem es praktizēju, un tad uz īsu brīdi un ļoti bāli varu dabūt to, ko prasmīga pirtnieka rokās var dabūt divu stundu laikā! Pagājušā gadā atbrauca viena ārzemju latviete, kundze krietnos gados. Un pēc dažām stundām viņa teica: brīnums, kas ar mani noticis! Es beidzot vispār nedomāju par biznesu! Man ir ļoti grūti atslēgt savu prātu, jo bizness ir ļoti liels un nopietns. Iepriekšējo reizi līdzīgu stāvokli es ieguvu, kad divas nedēļas biju SPA centros Taizemē. To, ko Taizemē panāk divās nedēļās, to mēs pāris stundās.

Otra lieta, ar ko latviešu pirts īpaši atšķiras, – mūsu pirtiņā ienes ļoti daudz dabas. Ieskaitē mūsu pirtsskolas studentiem jāpazīst vairāk nekā 100 zālītes. Tas ir milzīgs spēks! To var ne tikai ar slotiņām, bet arī ar zāļu paklājiem, tad cilvēks guļ nevis vienkārši uz lāviņas, bet uz īpaša zāļu paklājiņa, un augu enerģētiskā iedarbība nāk no visām pusēm, un vēl viņš to var ieelpot. Tas ir darbs smalkajā enerģētiskajā līmenī.

Citām tautām, piemēram, krievu tradīcijā, iet atsevišķi sievas un vīri. Mēs jau sen esam zinājuši par iņ un jan: vīrs kā ozols, sieva kā liepa. Latvieši pirtī bieži vien iet kopā, un mūsu tradīcijā ir darbs arī ar vīrišķajām un sievišķajām enerģijām.

Latviskajā pirtī cilvēks var piedzīvot daudz, arī atklāsmes. Lidojuma jeb izmainīta apziņas stāvokļa laikā, kad pirtnieks pēc lielā pēriena cilvēku ved atdzesēties, katrs piedzīvo kaut ko citu.

Tie bieži vien ir spilgti redzes pārdzīvojumi baseinā. Tad cilvēks tur acis aizvērtas, un tas ir brīdis, kad viņš neskatās uz ārpusi, bet var ieskatīties sevī. Bieži tā ir spilgta gaisma. Kādreiz tādi kā neona zibšņi. Dažiem kā tunelis, kādam kā trepes, kas ved uz debesīm, un tu kāp, un redzi aizvien lielāku gaismu. Katram tas ir citādi. Tāpēc man tik daudzus, nu jau divdesmit gadus neapnīk ar to nodarboties – tādēļ, ka tas katru reizi ir citādi. Daudzi runā par lidojuma sajūtu, par nebijušu brīvības sajūtu. Daudziem ir sajūta, ka mēs baseinā esam griezušies, dejojuši. Lai gan es stāvu uz vietas un nekustos.

Bieži cilvēks saka: es nekad dzīvē pirms tam neesmu juties tik labi.

Antropozofiskajā medicīnā ir teorija: kad mēs aizmiegam, mūsu enerģētiskais ķermenis paceļas un lido aizvien augstāk, kur attīrās no ikdienas kreņķiem. Jo augstāk viņš tiek, jo ir tīrāka, smalkāka vibrācija. Bet ap trijiem naktī tas atkal savienojas ar fizisko ķermeni. Man daudzi pacienti stāsta par to, ka pēkšņi pamostas ap trijiem naktī. Un nesaprot – kāpēc?

Un pirtī var notikt līdzīgi. Nav aparatūras, kas to varētu reģistrēt. Tas ir brīdis, kad enerģētiskais ķermenis atdalās no fiziskā, saglabājot saikni ar to. Notiek arī dažas tīri fizioloģiskas lietas. Nedaudz pazeminās spiediens. Tiek kairināts vestibulārais aparāts. Plus asinīs izdalās noteiktas ķīmiskas vielas, kas rada to laimes sajūtu – endorfīni. Šis komplekss ir tas, kādēļ īstie pirts cilvēki iet pirtī. Protams, masāža ar slotām, kontakts ar dabu, aromātiskās eļļas, viss, ko tu vari ieelpot caur ādu, caur degunu, baudīt ar acīm. Tas viss ir ļoti svarīgi. Bet man kulminācija ir tas, kas notiek baseinā vai, atgriežoties no baseina, kad iet pirtiņā pasildīties. Tad arī ir ļoti interesantas izjūtas. Man pašam ir bijis tā, ka atgulies pēc pēriena uz lāvas un pēkšņi lāva zem manis pazūd, tā, ka jāpieturas. Tos, kuri pieraduši visu savā dzīvē kontrolēt, tas reizēm biedē.

Pirts mūsu senčiem ir bijusi nozīmīga vieta visa dzīves gājuma laikā – pirtī cilvēks piedzima (pirts bija visnomaļākā un vistīrākā vieta sētā, arī enerģētiski spēcīga), pirtī bērniņš saņēma dzīves programmu no saviem vecākiem pirtižās, līgavām arī tika kurināta pirts un arī bedības bija saistītas ar pirti.