Viens no izplatītākajiem neveiksmīgas laulības cēloņiem ir aprēķins. Parasti ar aprēķina laulībām mēs saprotam laulības, kas ir noslēgtas materiālu interešu dēļ. Tomēr materiālās intereses ir tikai viens no aprēķina laulību slēgšanas iemesliem. Bieži laulības tiek slēgtas aiz bailēm no vientulības, izvēloties partneri, kurš ir gatavs precēt, piemēram, pilsonības iegūšanas dēļ u.c.
Laulība aiz aprēķina māca kopdzīves laikā iemīlēt partneri un atbrīvoties no laulības mērķa, t.i., tie, kas ir precējušies materiālo interešu vadīti, tiem ir jāiemīl partneris, iztēlojoties, ka viņš ir nabags. Tie, kas ir apprecējušies, baidoties no vientulības, tiem ir jāiemīl partneris nevis kā lieta, kas kavē laiku, bet kā cilvēks un jāsaprot, ka laime nav jāmeklē ārpus cilvēka.
Pastāv viedoklis, ka aprēķina laulības esot veiksmīgākas nekā laulības aiz mīlestības. Laulības aiz aprēķina tiešām tiek šķirtas retāk, bet tas nenozīmē, ka tās ir laimīgas. Kāpēc? Laulības noturību nosaka laulības mērķa aktualitātes saglabāšanās, t.i., ja cilvēks ir apprecējies aiz aprēķina, tad viņam laulība ir bijusi nepieciešama, lai apmierinātu kādu viņam svarīgu vēlmi. Tam, kurš precējies materiālo labumu dēļ, ir bailes šos materiālos labumus zaudēt, tāpēc viņš ir gatavs pieciest nesaderību seksā vai strīdus ikdienā, lai tikai būtu nodrošinājis materiālo labklājību. Ja viņam ir izdevies ievērojamu daļu materiālo labumu iegūt savā īpašumā, viņš ir gatavs šķirt laulību, lai būtu kopā ar cilvēku, pret kuru ir izveidojušās patiesas jūtas. Ne velti pasaulē ir pieaudzis laulības līgumu skaits, jo šī problēma kļūst arvien izplatītāka. Vīriešiem ir ļoti jāuzmanās no sievietēm, kuras mērķtiecīgi savaldzina bagātu vīrieti un panāk, ka laulība tiek noslēgta bez laulības līguma. Tieši tāda pati problēma var skart arī bagātas sievietes. Pēc kāzām vīrs/sieva nespēj noticēt savām acīm, kā sieva/vīrs ir mainījusies/jies. Es domāju, ka pasaulē slavenus un bagātus cilvēkus bieži piemeklē šāda problēma. Taču ir arī pretēji piemēri, kad laulība vienam no partneriem tiešām ir bijusi aiz aprēķina, lai dzīvotu bagātībā, bet tiklīdz partneris ir patiesi iemīlējies, tā ir radusies iespēja pārvērtēt dzīves patiesās vērtības un izvēlēties – vai dzīvot materiāli nodrošinātu dzīvi, vai dzīvot nabadzīgi, bet kopā ar mīļoto.
Ja laulības aprēķins ir vēlme nepalikt vienam, tad apprecoties šāds cilvēks var būt pat laimīgs, ka kāds ir bijis ar mieru ar viņu precēties, bet, ja pēc laika viņš sastop cilvēku, pret kuru izveidojas jūtas, tad bieži laulība tiek šķirta.
Ja laulības mērķis ir iegūt pilsonību vai dzīves vietu, tad šādas laulības reti tiek saglabātas.
Ja laulības mērķis ir tikt pie bērniem, tad šādas laulības parasti tiek saglabātas, bet ļoti bieži tās ir nelaimīgas.
Nav teikts, ka aprēķins nekad nevar pārvērsties mīlestībā. Var iemīlēt partneri arī aprēķina laulībās, tikai partneriem tas ir jāvēlas. Nav tik tālu pagātnē laiks, kad vecāki saviem bērniem noskatīja vīru vai sievu, dažās valstīs šāda tradīcija saglabājusies joprojām. Tās arī ir aprēķina laulības, bet daļa no tām izveidojas par laimīgam laulībām. Kāpēc? Tikai tāpēc, ka abi saprecinātie cenšas iemīlēt partneri un mīlēt bez nosacījumiem.