Laumas Ērgles atbilde uz Ineses jautājumiem rakstā: Vai drīkst uzticēties Tatjanai Mikušinai kā Gaismas Brālības Sūtnei? 07.02.2015

Tatjana Mikušina ir Gaismas Brālības Sūtne un Māte Marija ir Krievijas aizbildne, bet ne tikai, arī Dieva plāns Krievijai, ko nav izdevies realizēt pagājušajā gadsimtā un pagaidām nav izdevies arī tas, kas bija iecerēts šī gadsimta sākumam – Krievijas teritorijā bija iecerēts radīt paraugu jaunajai domāšanai un dzīvesveidam – sākumā nelielā ciematā. Tas neizdevās, jo cilvēki nebija tam gatavi.

Sūtne dara visu iespējamo, lai pareģojumi par Krievijas nākotni un Dieva plāns Krievijai piepildītos. To, ka viņa ne pārāk labi pārzina politiskās lietas, viņa pati pasaka. Viņas darbs nav iedziļināties politikā, bet virzīt cilvēku apziņas izaugsmi. Nenovērtējami dārgo un mums tik nepieciešamo Gudrības Valdoņu Mācību viņa 10 gadu darbā ir nonesusi mūsu pasaulē, tagad viņa cenšas, lai šī Mācība sasniegtu pēc iespējas vairāk cilvēku apziņu, lai cilvēki augtu garīgi un atgrieztos uz Dievišķa garīgās attīstības ceļa.

Kā mēs varam saprast Krieviju?

Krievijas karma ir ļoti smaga, jo Krievija vēl nav pa īstam nožēlojusi cara ģimenes nogalināšanu 1918. g. un vēl pēc tam ir sastrādājusi daudz jaunas karmas – bezdievības karmas – visi komunistu noziegumi un tas, kas noticis pēdējās desmitgadēs – Čečenijas kari, Dienvidosetija, Piedņestra, Gruzija, tagad Ukraina.

Gudrības Valdoņu Mācībā ir teikts, ka tikai pēc grēku atzīšanas un nožēlošanas var no jauna pavērties gaišais ceļš Krievijai. Pašlaik vēl tumsas “zvērs” nav uzveikts, nožēlošanas katarse nav notikusi.

Krievijas gaišākie cilvēki dara, cik viņiem iespējams, taču viņu vēl ir pārāk maz. Daudz cerību tiek likts uz Starptautisko sabiedrisko kustību “PAR TIKUMĪBU!”, kas izplata sabiedrībā tikumisko principu ievērošanas nepieciešamības ideju. Arī Latvijas cilvēki piedalās šajā kustībā, un, jo vairāk mūsu būs, jo ātrāk var cerēt uz labiem rezultātiem, jo arī Latvijā lielā daļā sabiedrības tikumība tagad jau ir noslīdējusi visai zemu.

Ko mēs varam darīt? Latvijas ļoti daudzie gaišie cilvēki var, pirmkārt, paši piepildīt savu apkārtni un visu Latviju ar Dievišķo Mīlestību no savām sirdīm. Tad neviena nosodoša doma nepatraipīs ne mūsu auras, ne mūsu apkārtni. Ja mēs redzam jebkuru nepilnību, vai tas būtu mūsu nerātnais bērns, mūsu dažkārt ne visai godīgie deputāti vai pat valdības locekļi, vai tā būtu Krievijas agresija, – mūsu uzdevums ir skaidri atšķirt  labo no ļaunā, bet nenosodīt nevienu, tikai palīdzēt ar mīlestību. Mācībā ir teikts, ka visu nepilnību no mūsu pasaules mēs varam izstumt tikai ar Mīlestību. Bet līdz tam mums pašiem ir jāizaug, līdz spējai just Mīlestību pret visu dzīvo Dieva radību, pret visiem cilvēkiem.

Ja rodas jautājums, kā gan var mīlēt tos, kas dara ļaunu, tad atbilde ir viena: pret visiem cilvēkiem, kas dara ļaunu, mēs varam izturēties kā pret smagi slimiem, kurus vajag ārstēt. Pēc būtības tiesāšana ir Dieva kompetence (protams, pašreizējais sabiedrības attīstības līmenis prasa tiesu varas pastāvēšanu).