Līderis – kādam tam vajadzētu būt? 26.05.2021

Līderis ir cilvēks, kurš ietekmē citus pārliecinot, nevis piespiežot, apzinoties savas un citu vērtības.

Vadītāja un līdera atšķirības (Bennis un Nanus, 1985):

• vadītāji administrē, līderi ievieš jauninājumus;
• vadītāji atdarina, līderi ir oriģināli;
• vadītāji koncentrē uzmanību uz sistēmām un struktūrām, līderi – uz cilvēkiem;
• vadītāji paļaujas uz kontroli, līderi rada uzticēšanos;
• vadītāji jautā: “Kā un kad?”, līderi – “Ko un kāpēc?”;
• vadītāji akceptē pieņemto kārtību, līderi izaicina to;
• vadītāji ir klasiskie “labie zaldāti”, līderi ir personības;
• vadītāji veic darbu pareizi, līderi veic pareizo darbu.

Ideāli, ja vadītājs un līderis ir vienā personā. Ja par vadītāju var kļūt apgūstot zināšanas augstskolā, tad par līderi nevar kļūt tikai pabeidzot augstskolu, jo līderim nepieciešama ļoti liela dzīves gudrība un atbilstošas rakstura iezīmes, kuras attīstās no dzīves uz dzīvi.

Līderim citi seko tikai tāpēc, ka viņi tam uzticas un tas viņus iedvesmo virzīties uz priekšu. Līdera galvenās funkcijas ir noteikt mērķi uz ko virzīties, saplānot kādā veidā mērķi varētu sasniegt un izskaidrot komandai mērķus un plānus. Līderim ir jāspēj atbildēt savai komandai kāpēc ir jārīkojas tā un ne savādāk.

Lai līderis varētu izveidot labu saikni ar komandu, viņam ir labi jāiepazīst katrs kolēģis, jāizprot, kas kolēģi motivē strādāt un kādi darbi kolēģim nepatīk. Līderis centīsies noskaidrot savu kolēģu talantus un stiprās puses, tanī pašā laikā uzmanīgi liekot darīt arī uzdevumus no kuriem kolēģis baidās vai negrib darīt, jo līderis zina, cik svarīga ir cilvēka vispusīga attīstība.

Līderis centīsies komandai dot brīvību radošu ieceru attīstībai. Labs līderis koncentrējas uz pozitīvo. Viņš redz arī negatīvo un radoši pieiet problēmas risinājumam. Viņš necenšas visu pateikt priekšā, bet ar jautājumiem vai labo paraugu rada apstākļus, ka kolēģis pats nonāk pie pareizām atbildēm.

Līderis ar savu piemēru demonstrē cilvēcisko vērtību ievērošanu un augstu vērtē tādas cilvēciskās īpašības kā patiesumu, godīgumu, entuziasmu, sirsnību, drosmi, saprātīgumu, taisnīgumu, mierīgumu, draudzīgumu, empātiju un dāsnumu.

Vai par līderi piedzimst? Cilvēka raksturs veidojas no dzīves uz dzīvi – ar kādu raksturu cilvēks nomirst jeb atstāj fizisko iemiesojumu, ar tādu raksturu viņš piedzimst un dzīves laikā attīsta savu raksturu. Ja cilvēka garam ir pieredze iepriekšējās dzīvēs būt par līderi, tad šajā dzīvē viņa līderības dotības būs redzamas jau no agras bērnības.

Arī līderim ir ļoti svarīgi apzināties gan savas stiprās puses, gan vājās puses, jo stiprs līderis veidos ap sevi komandu, kur paša un kolēģu vājās puses tiks nosegtas ar citu kolēģu stiprajām pusēm.

Lai kļūtu par līderi sākumā nemaz nav jākļūst par vadītāju. Līderības prasmes var trenēt uzņemoties atbildību, piemēram, studentu pašpārvaldēs, vadot grupu darbus. Līderības prasmes saistās ar cilvēku motivēšanu, koordinēšanu, iesaistīšanu – to var darīt arī tad, ja formāli neesi vadītājs.

Klasisks stereotips, kas iesakņojies daudzu apziņā – līderi ir ekstraverti. Tā nav. Abi tipi (ekstravertie un intravertie) līderībā uzrāda vienādu sniegumu. Labu līderi no slikta atšķir izlēmība un spēja pieņemt lēmumus – tam ar temperamentu nav nekāda sakara.

Izcils līderis raksturojas ar spēju izlemt. Svarīga ir arī spēja iesaistīt citus – mūsdienās vide ir tik sarežģīta, ka vienam cilvēkam vienkārši nav kapacitātes visu apgūt, ir jākonsultējas, jāiesaista komanda. Ļoti svarīga ir spēja pielāgoties mainīgajām prasībām jeb vienmēr būt gatavam elastīgi reaģēt uz pārmaiņām.

Mūsdienās ir vērojami divi līderu tipi – harizmātisks līderis un līderis iedvesmotājs. Līderis iedvesmotājs atdod savu enerģiju kolēģiem, lai tos iedvesmotu darboties. Savukārt harizmātiskais līderis ir ieinteresēts, lai būtu daudzskaitlisks sekotāju pulks, jo viņš ved cilvēkus aiz sevis. Turpretīm līderis iedvesmotājs, kas savu enerģiju nododot citiem cilvēkiem, nodrošina, ka cilvēki paši virzās uz mērķi, kuru līderis ir norādījis. Harizmātiskā līdera sistēma ir hierarhiska piramīda, kurā katrs līmeņa posms darbojas organizācijas līdera interesēs. Līdera iedvesmotāja sistēmā nav tik izteikta hierarhija un tā nav koncentrēta ietekmēt šauru objektu. Šāds līderis neatrodas piramīdas augšgalā, bet gan tīkla centrā.

Labam līderim nemitīgi jāmācās un jāpilnveidojas, uz to iedvesmojot arī apkārtējos. Mainīgos apstākļos visveiksmīgāk pastāvēs tie, kas spēs reaģēt un pielāgoties.

Nākotne pieder nesavtīgiem līderiem, kuri strādā nevis, lai iegūtu kādu labumu sev, bet darbu dara pozitīvas idejas vārdā jeb īsteno savu misiju. Līderis, kas vēlas iegūt popularitāti vai iet pēc iespējas tālāk karjerā var sasniegt savu mērķi, bet pēc tam sekos vilšanās, jo tie, kas viņu būs uzcēluši uz pjedestāla, no tā arī nometīs.

Tāpēc tik svarīgi līderiem ir apgūt Dievišķos dzīves likumus. Ja līderis zinās dzīves likumus, tad viņš īstenos savu misiju saskaņā ar Dievišķajiem dzīves likumiem jeb saskaņā ar savu sirdsapziņu un negaidīs, lai viņu kāds uzceļ uz pjedestāla, bet būs pateicīgs par iespēju darīt labus darbus sabiedrībai un Dievam.

Autore: Elvita Rudzāte