Liekā svara problēma 29.07.2013

Viena no lielākajām mūsdienu problēmām, kas skar ļoti daudzas ģimenes, ir liekā svara problēma. Jums varbūt ir grūti noticēt, ka korpulence ir pašaizsardzība, kuras uzdevums ir maksimāli tālu turēt tos, kas sagādā skumjas. Jo vairāk neapmierinātības ir resna cilvēka apkārtējā vidē, jo apaļāks viņš kļūst un  gluži kā magnēts uzņem sevī čīkstuļu skumjas. Jo lielāka cilvēka iekšējā bezpalīdzība, jo viņš ārēji apjomīgāks. Bezpalīdzība pieaug tāpēc, ka palielinās vēlēšanās visiem darīt labu, bet, tā kā citi tālab laimīgi nekļūst, bezpalīdzība palielinās, jo cilvēks nespēj neko mainīt. Dusmas padara cilvēku resnu, jo tās uzkrājas taukaudos.

Parasti korpulenti cilvēki ir labsirdīgi, jo savas dusmas viņi cenšas nevienam neizrādīt. Resni cilvēki ir tipiski labdari, jo viņu ļaunums nav vis vērsts pret cilvēkiem, bet pret dzīvi, tās kārtību un šķēršļiem dzīves gaitā. Viņus tracina muļķība, bezjēdzība, izšķērdība, slinkums, dzīves dārdzība, tekoši ūdens krāni, dabas piesārņošana, politiķu patvaļa, ekonomikas lejupslīde, pašu plānais maciņš, utt.

Aptaukošanās problēmu ir bezjēdzīgi risināt ar zālēm. Tiesa, ar milzīgu piepūli var samazināt cilvēka apetīti, bet tad cilvēks kļūst par ķermeņa vergu. Ja cilvēks kļūst par ķermeņa vergu, tas nozīmē, ka viņš pret sevi izturas vardarbīgi.

Lai labāk izprastu aptaukošanās problēmu, apskatīsim ķermeņa daļu aptaukošanās simbolisko nozīmi. Kakls, plecu daļa un rokas aptaukojas tiem, kas jūt dusmas – mani nemīl, man nekas neizdodas, mani nesaprot, viss ir pavisam citādi, nekā es gribētu. Kam resns kļuvis viduklis, tā taukaudos iemitinājies aizvainojums un vainas izjūta. Jo vairāk šausta citus, pats baidīdamies izrādīties vainīgs, un krāj šīs dusmas sevī, jo resnāks kļūst viduklis. Jostas vieta atbilst tagadnei, šim brīdim. Kas nav atbrīvojies no vakardienas nepatikšanām, tam ceļš pretī nākotnei ir cīniņš, un viduklis ir resns. Cilvēkam ar resnu ķermeņa lejasdaļu raksturīgas dusmas saimniecisku jautājumu, darba, naudas problēmu dēļ. Ķermeņa lejasdaļa atbilst pagātnei. Kas nav atbrīvojies no dusmām, kas saistītas ar pagātni, tam ir aptaukojusies ķermeņa lejasdaļa. Tur koncentrējas dusmas, kas saistītas ar bērnību un jaunību. Savukārt, ja aptaukojusies ir ķermeņa augšdaļa, tad problēma ir saistīta ar nākotni. Kas sadusmots raujas uz priekšu nākotnē, tā ķermeņa augšdaļai jābūt iespaidīgai.

Aptaukošanās nozīmē, ka cilvēks no dzīves grib vairāk saņemt, nevis dot. Novājēšana nozīmē, ka cilvēks dzīvei vairāk grib dot. Stalts, proporcionāls ķermenis liecina, ka cilvēks atdod tik, cik saņem.

Viegli aptaukojas tie cilvēki, kuru mātes sevī uzņēmušas neskaitāmus stresus un nežēlīgi cīnās ar dzīvi. Arvien biežāk aptaukošanās problēma skar bērnus. Kāpēc? Tāpēc, ka vai nu vecāki grib vairāk saņemt, nekā dot, vai arī tas atspoguļo mātes nežēlīgo cīņu ar dzīvi. Lai atbrīvotos no liekā svara, vispirms piedodiet dusmām “dzīvē viss ir pretēji tam, kā es gribētu”. Protams, bez fiziskām aktivitātēm un pareizas ēšanas neiztikt.

Uzturs kompensē pozitīvās enerģijas zudumu ķermenī un līdzsvaro ķermenī ieplūstošo negatīvo enerģiju, tādējādi neļaujot ķermenim iet bojā. Vēlēšanās apēst kādu ēdienu vai produktu izraisa zemapziņas nepieciešamība kompensēt enerģijas zudumu.

Apetīte ietver informāciju par to, kas jūsos notiek. Ja jums gribas kaut ko skābu, piebarot nepieciešams vainas izjūtu. Bieži skābu sagrib bērni, kad viņi jūtas vainīgi savu vecāku vai skolotāju priekšā. Ja jūtat nepārvaramu kāri pēc saldā, jūsos iemājojušas lielas bailes. Tās nepieciešams piebarot. Tāpēc cilvēki, kas bieži ēd kūkas, konfektes un citus kārumus, patiesībā ir nobijušies no dzīves, un saldumi palīdz to saldināt. Atbrīvojot bailes, zūd pārlieka kāre pēc saldumiem, savukārt, atraisot vainas izjūtu, zūd nepieciešamība pēc skābā.

Vēlme ēst gaļu nozīmē, ka jūs esat sadusmojies, bet dusmas var pabarot tikai ar gaļu. Vīriešiem, kas strādā fizisku darbu, uzturā lietot gaļu ir nepieciešams, jo citādi viņiem pietrūks spēka.  

Nesamērīga piena lietošana veicina dzīves pasivitāti. Kam garšo piens, tam piemīt tieksme noliegt savas kļūdas, toties ievērot citu kļūmes. Kam piens netīk, tas grib zināt pat visbriesmīgāko patiesību. Viņš drīzāk pieņem rūgtu īstenību, nevis saldus melus. Kas necieš pienu, tas necieš melus. Kas pārlieku daudz lieto pienu, no tā patiesību var negaidīt.

Kam garšo zivis, tas gaida brīnumu, ko labprāt pats arī radītu. Tieksme pēc zivju ēdieniem liecina par cilvēka vēlēšanos, lai viss nokārtotos. Zivju lietošana uzturā zemapziņā nozīmē dvēseles miera meklējumus. Kam garšo zivis, tas mīl dvēseles mieru, kā vārdā viņš arī pūlas. Kam zivis netīk, tas nevēlas ne apātiju, ne dvēseles mieru. Viņš bīstas no pasivitātes, bezdarbības, slinkuma. Kas necieš zivis, tas necieš vienaldzību, slinkumu un pat dvēseles mieru. Viņš grib, lai dzīve ap viņu mutuļot mutuļotu. Kam garšo saldūdens zivis, tas pasaulē vēlas dzīvot klusi, lai neviens viņu neaiztiktu un lai viņš pats neaiztiktu citus. Kam garšo sālītas zivis, tas ar dūrēm sit sev pa krūtīm un paziņo: “Lūk, te stāv patiesi labs cilvēks!” Sāls palielina izlēmību, pārliecību par sevi. Pārspīlējumi šo īpašību iznīcina.

Ja cilvēks maz dzer ūdeni, viņš pasauli redz un uztver saasināti. Ja cilvēks dzer daudz ūdeni, pasaule viņam ir izplūdusi un neskaidra, tomēr viņš ir labdabīgi noskaņots un labvēlīgs. Pastāv uzskats, ka cilvēkam nepieciešams lietot daudz šķidruma. Tas tā nav, cilvēkam nepieciešams lietot tik daudz šķidruma, cik ķermenis prasa.

Apskatīsim citu pārtikas produktu enerģētiku:

Piemēram:

• Liesa gaļa – godīgi atklātas dusmas;
• Trekna gaļa – slepenas nodevīgas dusmas;
• Labība – atbildība pasaules priekšā;
• Rudzi – interese, lai apgūtu dziļas dzīves gudrības;
• Kvieši – interese, lai apgūtu virspusējas dzīves gudrības;
• Rīsi – precīzi sabalansēts pilnīgs pasaules redzējums;
• Kukurūza – visu viegli saņemt no pasaules;
• Mieži – pašpārliecinātība;
• Auzas – zināšanu alkas, ziņkārība;
• Kartupeļi – nopietnība;
• Burkāni – izsmējīgums;
• Kāposti – sirsnība;
• Kāļi – tiekšanās pēc zināšanām;
• Bietes – prasme viegli un saprotami izskaidrot sarežģītus jautājumus;
• Gurķi – ilgas, sapņainums;
• Tomāti – ticība sev;
• Zirņi – loģiskā domāšana;
• Sīpoli – savu kļūdu atzīšana;
• Ķiploki – pašpārliecināta nepiekāpība;
• Āboli – saprātīgums, spriestspējas;
• Dilles – pacietība un izturība;
• Citroni – kritisks prāts;
• Banāni – vieglprātība;
• Vīnogas – apmierinātība;
• Ola – tiekšanās pretī pilnībai;
• Medus – sniedz mātes mīlestību.

Viss, pārmērīgi lietots, izraisa pretēju produkta enerģētikas rezultātu!!!

Augu barības propagandēšana – tas ir lieliski, taču pareizāk būtu sākt atbrīvot dusmas, jo tad automātiski rodas nepatika pret gaļas ēdieniem, un tā nav varmācība pret sevi. Pastāv uzskats, ka nepieciešams uzturā lietot tikai augu barību, jo tas esot veselīgi. Es gribētu piebilst, ka tas ir atkarīgs no tā, kur cilvēks ir dzimis. Piemēram, dienvidu valstīs lietot augu uzturu ir iespējams, jo visu gadu augi ir pieejami, bet ziemeļos augus var lietot tikai tad, ja tos ieved no dienvidiem. Izvēloties pārtiku, būtiski ir izmantot tos augus, kas aug valstī, kur cilvēks ir dzimis, tāpēc mums, Latvijas iedzīvotājiem, dienvidos augušās dabas veltes nav pašas veselīgākās un uzturam vajadzīgākās. Mums vairāk ir nepieciešami dārzeņi un augļi, kas aug Latvijā. Uzskatu, ka nav nekā slikta, ja cilvēks lieto gaļu vai zivis nelielās devās. Nevajag ar to pārspīlēt, bet arī šie produkti mūsu organismam ir nepieciešami. Ja cilvēks nevēlas lietot uzturā gaļu vai zivis un labprātīgi, nevis piespiedu kārtā, priekšroku dod augu valsts produktiem, tad, protams, tas ir vislabākais variants cilvēka organismam.

Svarīgi ir atcerēties, ka, cīnoties ar liekā svara problēmu, nepieciešams atbrīvot dusmas un tad sajust, kurš ēdiens ir nepieciešams organismam. Ja sajūtat, ka nepieciešama zivs, tad ēdiet zivi. Galvenais –  neesiet varmācīgi pret sevi.  Jūs droši vien esat dzirdējuši par svara vērotājiem. Svara vērošanā pozitīvais ir tas, ka tiek pievērsta uzmanība tam, ko ēd, turklāt ēd mazās devās un bieži. Svara vērošanas negatīvā puse ir sacensība starp svara vērotājiem par to, kurš ātrāk nokritīsies svarā. Kad kādam apnīk sacensība un sevis mocīšana, tad cilvēks pieņemas svarā divtik.

Ar badošanos un stingrām diētām arī ir jāuzmanās, jo, ja cilvēks neatbrīvo dusmas, bet sāk badoties, tad viņa ķermenis saraujas, un dusmas tiek saspiestas. Dusmu saspiešanas vietā var izveidoties ļaundabīgais audzējs. Badošanās tūri un stingru diētu cilvēks var uzsākt tad, ja viņš ir atbrīvojis savas dusmas. Tikai tādā gadījumā stingrā diēta un badošanās palīdzēs ķermenim attīrīties no sārņiem. Kas nolemj sākt ar diētu, bet neko nezina par stresu atbrīvošanu, tam būs grūti vai pat neiespējami to ievērot.

Kad cilvēks, sapņodams par skaistu figūru, katrā ēdienreizē atsakās no viena lieka kumosa, viņa ķermenis reaģē mazāk sāpīgi, lai gan lēni. Ķermenis arvien labāk saprot, ka tagad viņam katru reizi nāksies uzņemt vienu porciju negativitātes mazāk. Tā caur ēšanas prasmi veidojas izpratne. Tāpēc labākā diēta ir ar katru reizi, lietot arvien mazāk ierasto ēdiena daudzumu.

Kas iemācās pareizi domāt, tā fiziskais ķermenis pierod iztikt, lietojot arvien mazāku daudzumu barības, un cilvēkam diēta vairs nav nepieciešama.

Autore: Elvita Rudzāte