Liekulība – kāpēc tā tik bīstama? 28.12.2018

Liekulība ir izturēšanās, rīkošanās vai uzskatu paušana neatbilstoši saviem patiesajiem uzskatiem, parasti savtīgos nolūkos. Tāpēc to uzskata par melu formu jeb veidu kā samelot, lai īstenotu savas intereses jeb radītu par sevi labu iespaidu.

Liekulis var runāt vārdus, ko tev ir patīkami dzirdēt, viņš parasti prot izmantot piemērotu balss toni, lai viņa vārdi izklausītos ticami, tomēr agrāk vai vēlāk liekulis pats sevi nodod un tas var notikt visneiedomājamākos veidos.

Cilvēks ar attīstītu jūtziņu liekuli jūt. Viņš nespēj noticēt liekuļa izteiktajiem vārdiem, viņam tie “šķebina” un tāpēc viņš pārtrauc veidot attiecības ar liekuli vai vismaz atturas no kontaktēšanās.

Kā jūtas liekulis, kad viņa nepatiesums ir atklājies? Viņš nesaprot, kāpēc viņam netic, kāpēc uzskata par liekuli, jo viņš tik ļoti centās būt labs. Viņš ļoti dusmojas uz tiem, kas viņam tiešā tekstā pasaka, ko par viņu domā, un ja ir iespējas, noteikti atriebsies patiesības atklājējam, vai nu to apmelojot vai radīs kādas citas neērtības.

Ir cilvēki, kas savā profesionālajā darbā liekulības īpašību ir tik ļoti noslīpējuši, ka to pamanīt ir ļoti grūti, jābūt attīstītai augstā līmenī jūtziņai.

Kāpēc liekulība ir bīstama? Liekulis rīkojas slepeni un aiz muguras. Viņš ir nodevējs, kas nodevību veic slepus. Piemēram, “čekas aģenti”, kas iefiltrējās dažādās sabiedrības daļās, ziņoja “čekai” par citādi domājošiem, nekad sevi neatklāja. Viņi turpināja būt draudzīgi, labprāt izprovocēja sarunas, lai labāk uzzinātu ko sarunas biedri par to domā, un pēc tam klusiņām citādi domājošiem radīja lielas problēmas ar tā laika drošības iestādēm.

Mūsu paaudze ir liecinieki, ka ne visiem “čekas aģentiem” izdevās noslēpt savu nodarījumu. Pat tiem, kuru vārdi “čekas maisos” nav atrodami, arī neizdodas paslēpties, jo tagad sāk runāt tie, kas ir zinājuši par šo aģentu darbību. Tomēr būs aģenti, kuru vārdi iespējams neatklāsies sabiedrībai, bet vai tāpēc viņi spēs izbēgt no soda? Nē, nespēs. Diemžēl viņi nezina, ka pieļautās kļūdas seko cilvēkam no dzīves uz dzīvi, un tās tiek nodotas arī dzimtai no paaudzes uz paaudzi.

Liekulība izpaužas gan kā divkosība, gan kā viltība. Abos gadījumos cilvēks nav patiess, bet rīkojas savtīgu mērķu vārdā. Divkosības gadījumā, liekulis atklāj abas sejas, tikai dažādām cilvēku grupām. Viltības gadījumā liekulis spēlējas. Viņa spēle ir pārspēt otru sacensībā, tikai viņš to dara ar negodīgiem “ieročiem”. Ja viņš pārspētu otru sacensībā ar godīgiem “ieročiem”, tad viņu varētu saukt par atjautīgu, kas ir pozitīva īpašība.

Labums, kas gūts ar liekulību, divkosību vai viltību, nenes augļus. Tas uz īsu brīdi apžilbina prātu, bet nerada cilvēkā pastāvīgu laimes izjūtu un nedod labumu pārējai sabiedrības daļai. Tieši tas ir iemesls, kāpēc bagāti cilvēki, kas to ir ieguvuši negodīgā veidā, nespēj justies laimīgi. Tāpēc viņi visu dzīvi kaut kam dzenas pakaļ, bet paši nesaprot kam, līdz viņus piemeklē ciešanas, kas ir viņu šķīstīšanās laiks.

Patiesība ir dzīves pamats. Tāpēc ar liekulību nav iespējams izveidot laimīgu dzīvi, jo pamati ir šķībi. Tanī pašā laikā liekulim ir ļoti grūti mainīties. Viņam liekulība ir kā ūdens un maize. Tas arī ir viens no iemesliem, kāpēc Lielie Skolotāji brīdina, ka liekulības māsa ir nodevība un, ka no liekuļiem ir jāuzmanās, jo liekulis agrāk vai vēlāk tevi nodos.

Grūti, ja liekulis ir tavs draugs vai tuvs ģimenes loceklis, jo mums jāmīl visi bez nosacījumiem. Tomēr liekulim ir skaidri un tieši jāpasaka, ka tu neatbalsti liekulību, un tieši šī liekulība var būt iemesls atsvešinātības iestāšanās.

Visiem liekuļiem iesaku padomāt, vai tas ir tā vērts, lai sasniegtu savus mērķus? Mērķi iespējams pat sasniegsi, bet uz cik ilgu laiku? Kādu nemieru piedzīvo liekulis, kad viņa liekulību sāk atmaskot. Laimīgs cilvēks ir tikai tad, kad viņš iekšēji jūtas mierīgs, bet iekšēju mieru liekulis nespēs iegūt nekad.

Nekad nav par vēlu mainīties. Ja esi sapratis savas kļūdas, tad nožēlo tās un turpmāk vairs neatkārto. Ja nespēj atteikties no savas liekulības, tas nozīmē, ka vēl neesi izpratis liekulības sekas. Pienāks laiks, kad izpratīsi, tikai tad nesūksties, kāpēc dzīve ir tik grūta?

Autore: Elvita Rudzāte