Liekulība – kāpēc tā tik bīstama? – pirmais turpinājums 29.12.2018

Liekulība – kāpēc tā tik bīstama? – raksta sākums

Lasītāja pieredzes stāsts:

Izlasīju Jūsu rakstu par liekulību! Ļoti labs raksts. Pa dzīvei esmu liekulis! Aizliekuļojies tik tālu, ka vairs nezinu, kā runāt patiesību, kā atklāt savu patieso seju. Sākās viss agrā bērnībā, kad iemācījos slēpt savas sāpes, pārdzīvojumus, salauzto bērna dvēseli…tā vietā lai kādam lūgtu palīdzību, es tēloju, ka man viss ir kārtībā, liekuļoju. Un jo vairāk sāpēja, jo vairāk tēloju. Un tā tas viss turpinājās līdz es vienkārši sabruku. Bez īstiem draugiem, bez īstas dzīves un bez labas veselības, toties ar milzīgu riebumu pret sevi, ar  kaunu skatīties spogulī un cilvēkiem acīs.

Jūs arī pareizi rakstāt, ka liekulis ir gatavs nodot draugu, pats sevi un jebkuru savā dzīvē. Tā tas tiešām notiek! Manā gadījumā aiz liekulības stāv milzīgas bailes un izmisums! Un arī par sacensībām, jā dzīvē sacensības notiek – liekulis konkurentam skatoties acīs smaidīs un izliksies par draugu, bet tiklīdz “draugs”pagriezīs muguru, nu Jūs jau paši ziniet, kas notiek! Šobrīd, kad dzīvē esmu šo apzinājies, ir ļoti smagi, reizēm pat parunāt nevar! Tā kā cilvēki, esiet godīgi!

Elvitas Rudzātes komentārs: Tas ir liels panākums, ja liekulis atzīst savu liekulību. Tālāk ir nepieciešams strādāt ar piedošanu – lūgt piedošanu tiem, kurus ir nodevis vai kā citādi mānījis, un piedot pašam sev savas kļūdas. Kļūdas patiesa nožēlošana dzēš 50% uzņemtās karmas. Pārējo daļu var dzēst ar lūgšanām, pareizām izvēlēm, darot labus darbus.

Izmisumam nav pamata, vienmēr var sākt jaunu dzīvi, ja tikai ir vēlēšanās. Dievs palīdz visiem, ja tikai pie Viņa atgriežas ticībā. Jo tuvāk būsi Dievam, jo mazāk būs baiļu un vieglāk būs atgriezties pie sevis, savas būtības un ar savu piemēru parādīt citiem, ka ir iespējams mainīties uz labo pusi. Viss ir iespējams!!!