Lielā Baltā Brālība – pirmais turpinājums 14.01.2021

Sūtnes ceļa sākums

Jāteic, ka nekad es neesmu gribējusi būt Sūtne un nekad negribēju pieņemt diktātus. Man nebija ne tādas izglītības, kas man ļautu ļoti labi zināt priekšmetu, ko pasniedz Valdoņi. Es ieguvu augstāko tehnisko izglītību tehniskā universitātē. Un 13 gadus strādāju kosmiskās tehnikas jomā – izstrādāju aparatūru kosmosam. Kad sākās pārkārtojumi, uzņēmumā pārtrauca maksāt algu. Es pārkvalificējos un sāku strādāt par galveno grāmatvedi. Pēc tam 10 gadus es strādāju par galveno grāmatvedi dažādās firmās.

1996. – 1997. gados es atradu Mācību, kas radās Amerikā – Mācība Summit Lighthouse – Virsotņu bākas Mācība. Un izlasīju gandrīz visas viņu grāmatas, kuras tad bija krievu valodā (5 – 6 grāmatas). Un kaut kādā brīnumainā ceļā manā dzīvē parādījās cilvēks, kurš teica: „Ja gribi, es iemācīšu tev meditācijas metodi?” Es piekritu, jo es ļoti labi izturējos pret šo cilvēku. Bet īstenībā man tā bija ļoti grūta nodarbošanās tāpēc, ka pēc savas būtības es esmu darbīgs cilvēks, un es vienmēr kaut ko darīju fiziskajā pasaulē, turklāt ļoti aktīvi.

Taču te tika prasīta pilnīgi pretējā īpašība – vajag gulēt un ne par ko nedomāt, turklāt gulēt stundām un ne par ko nedomāt. Bet es sāku ar to nodarboties. Un pēc vairākiem manu meditāciju mēnešiem es sāku dzirdēt savu Augstāko Es – sava Augstākā Es atbildes. Un caur saiti ar Augstāko Es uzzināju, ka man ir Skolotājs smalkajā plānā.

Tas bija Iemīļotais Kuthumi. Kā zināms, Iemīļotais Kuthumi un Valdonis Morija deva Mācību caur Jeļenu Blavatsku un caur Jeļenu Rērihu. Un Iemīļotais Kuthumi iemācīja mani dzirdēt Viņu, un Viņš dzirdēja mani. Turklāt saite notika telepātiski, domās. Vēlāk man bija virkne Skolotāju, kuri mācīja man pilnīgi dažādas lietas. Tik un tā man nekad nav ienācis prātā, ka būšu Sūtne vai ka es pieņemšu diktātus.

2004. gada martā Iemīļotais Kungs Surija pasniedza man Lielās Baltās Brālības Sūtnes Mantiju uz Lielās Centrālās Saules. Bet tas nekādi neparādījās fiziskajā plānā. Un es domāju, ka tas droši vien ir kaut kāds joks, jo es neuzņēmu sevi kā Sūtni.

Meditāciju laikā es pastāvīgi uzturēju saiti ar maniem Skolotājiem smalkajā plānā. Kad mans Skolotājs bija Sanats Kumara, Viņš teica: Tu uzraksti Loreinai Maikls. ”Mēs toreiz sarakstījāmies ar vienu laulātu pāri, kuri dzīvoja Ņujorkas štatā. Viņi bija Elizabetes Klēras Profetas sekotāji. Līdz tam viņi 9 gadus dzīvoja kopienā Summit Lighthouse Montanas štatā. Un mēs ar Loreinu sarakstījāmies. Sanats Kumara man teica: „Uzraksti viņai, ka tu esi Lielās Baltās Brālības Sūtne.”

Jūs saprotat, ka man bija ļoti sarežģīti to izdarīt, bet es to izpildīju, jo viena no prasībām, ko izvirza Brālība, ir prasība – pilnīga paklausīšana. Iemīļotais Sanats Kumara teica: „Tev jāpieņem savā apziņā, ka tu esi Sūtne. Līdz tam laikam, kamēr tu nepieņemsi to savā apziņā, tu nekļūsi Sūtne.”

Pagāja pusgads, un mana Mantija sāka darboties, tā parādījās fiziskajā plānā. Tas bija 2004. gada septembrī, kad Valdoņi palūdza mani uzrakstīt grāmatiņu. Bet tad nebija teikts, ka „grāmatiņa”. Viņi teica, ka cilvēcei vajag dot patiesās zināšanas par Luciferu un Eņģeļu krišanu. Meditācijas laikā man tika dots, par ko  apmēram jāraksta. Es aizgāju pamestā parkā un tur lasīju J. Blavatskas „Slepeno Doktrīnu”. Tikai tur, kur nebija cilvēku, es varēju saprast šīs rakstītās grāmatas saturu.

Es rakstīju kārtējo nodaļu, ieliku to interneta vietnē “Сириус” un nosūtīju mana elektroniskā sūtījuma parakstītājiem. To darīt bija ļoti grūti, jo cilvēkiem bija aizspriedumi pret Luciferu un kritušajiem Eņģeļiem. Bet man par laimi 99% lasītāju neko nesaprata šajā grāmatiņā.

Lūk, šī grāmatiņa – tās nosaukums “Labais un ļaunais”. Pārdomas, Helēnas Blavatskas “Slepeno Doktrīnu” lasot”. Šī grāmatiņa par 70% satur citātus no „Slepenās Doktrīnas”, un izkārtota noteiktā veidā. Acīmredzot, tas bija kaut kāds eksāmens. Es nesapratu, ka meditācijas laikā saņemu diktātus. Pēc meditācijas es pierakstīju domas ar saviem vārdiem. Bet īstenībā tie jau tad bija diktāti, es tikai to nesapratu.

Pagāja vēl pusgads, un 2005. gada 3. martā es saņēmu vēstuli no Loreinas Maikls, ar kuru mēs sarakstījāmies (jūs atceraties, viņa bija no Ņujorkas štata). Viņa man raksta vēstuli: „Tatjana, Tu kļūsti spēkā esoša Sūtne. Tev jāsāk pieņemt diktātus.” Iepriekšējā dienā pie manis atnāca Valdonis Morija un teica, ka mana Mantija kļūst aktīva.

Tas bija apbrīnojami – lasīt tādu vēstuli. Tad es uzreiz rakstu atbildu elektroniskajā vēstulē: „Jā, tu zini, ka pie manis atnāk Valdoņi meditācijas laikā. Es Viņus dzirdu, bet Viņi nedod man nekādus diktātus. Dažreiz Viņi dod personīgus vēstījumus, kurus nevienam, izņemot mani, neinteresē.

Loreina saprata, ka es acīmredzot ne visu pareizi pārtulkoju no angļu valodas, un uzrakstīja man to pašu vēstuli citādiem vārdiem. Viņa rakstīja: „Pie manis atnāca El Morija. Viņš teica, ka tu kļūsti spēkā esoša Sūtne, tava Mantija kļūst aktīva, tev jāsāk pieņemt diktātus.”

Es pie sevis domāju: „Droši vien viņa tā joko par mani. Es jau viņai rakstīju, ka es – „Sūtne”.

Un otru reizi atkal rakstu: ”Es nezinu, pagaidām nav nekādu diktātu.”

Un Loreina raksta trešo reizi, trešo vēstuli tieši pēc pusotrām stundām. Viņa atkārto tieši to pašu: „Tev jāsāk pieņemt diktātus.”

Tad es viņai rakstu: „Tiklīdz es sākšu pieņemt diktātus, tu būsi pirmais cilvēks, kuram es tos sūtīšu.”

Pie viņiem tur, Amerikā bija diena, pie mums bija jau nakts. Un es mierīgi gāju gulēt. Kad no rīta es sāku meditēt, atnāca mans Skolotājs Sanats Kumara. Tas bija 2005. gada 4. martā. Viņš atnāca. Un kaut kā ļoti neparasti atnāca, ne kā vienmēr, tāpēc, ka visa istaba piepildījās ar tādu biezu dzelteni rozā miglu, viss bija kā miglā, arī Altāris manā priekšā bija miglā.

Es pajautāju: „Kas būs? Man jāpieņem diktāts?”

Viņš teica: „Jā.”

Tad es viņam teicu: „Tu zini, es neesmu pilnīgi gatava”, tāpēc, ka tieši tagad biju stipri saaukstējusies, man bija stipras iesnas, sāpēja galva, un bija temperatūra.

Tad Viņš teica: „Sūtu Dziedināšanas Staru.”

Un man deguns sāka elpot, galva sāka pāriet.

Pēc tam Viņš teica: „Ņem diktofonu un ieslēdz.”

Es ieslēdzu diktofonu un sāku klausīties savā galvā kā domas, kuras bija it kā manis pašas. Bet tai pašā laikā, jo es jau iepriekš sarunājos ar Valdoņiem, es sapratu, ka tās nav manas domas, bet domas, kuras man sūtīja Sanats Kumara. Bet, kad es izrunāju skaļi tās divas frāzes, mana uzmanība izkliedējās – te vajadzīga ļoti precīza fokusēšanās, jābūt ļoti stiprai koncentrācijai.

Tad Sanats Kumara teica: „Izslēdz diktofonu. Piecelies, pieej pie datora.” Es piegāju pie datora, ieslēdzu to. Un Viņš tieši tāpat sūtīja domas, kuras es sāku ievadīt datorā, pilnīgi klusēdama ievadīt datorā. Tiklīdz es ievadīju frāzi, kuru Viņš man diktēja, nāca nākamā frāze, un es atkal to ievadīju. Tādā veidā es pieņēmu pirmo diktātu no Sanata Kumaras. Kad nākamajā dienā es atkal sāku meditēt, atnāca cits Valdonis, kas deva jaunu diktātu. Un tā tas nepārtraukti turpinājās gandrīz četrus mēnešus.

Tagad izdota grāmata, kurā ievietoti visi pirmajā ciklā dotie diktāti. Iespējams, ka šo grāmatu jūs lasījāt. Visi šie diktāti tāpat ir brīvi publicēti krievu vietnē «Сириус» un bulgāru vietnē «Сириус».

Sākumā es nesapratu, kas un kā notiek. Man bija šaubas, īpaši pirmajā laikā: no kurienes es to pieņemu? kas ar mani notiek? T.i., ir diezgan grūti – samierināties ar to, kas notiek ar mani.

Bet pēc tam diktātu pieņemšana turpinājās. Nākamais diktātu cikls bija decembrī un janvārī. Pēc tam bija nākamais diktātu cikls pavasarī. No 2006. gada 1. līdz 21. jūlijam bija vasaras diktātu cikls, kuru Valdoņi deva Bulgārijā.

Pirms dažiem mēnešiem mani uzaicināja atpūsties vasarā Bulgārijā. Bet visas manas  pārvietošanās es vienmēr saskaņoju ar Valdoņiem. Kad es Viņiem jautāju, vai es varu braukt uz Bulgāriju, Viņi teica, ka es varu braukt un Viņi dos diktātus Bulgārijā. Tāpēc, lūk, kā tomēr brīnumaini izdevās arī te pieņemt diktātus.

Vienmēr, kad beidzas diktātu cikls, atnāk tas Valdonis, kurš šajā brīdī ir mans Skolotājs – tagad tas ir Kungs Maitreija. Un es pajautāju viņa vērtējumu, Viņš teica, ka diktāti ir pieņemti ļoti augstā līmenī. Un vēl Viņš teica: „Bulgārija saņēma daudz Gaismas. Paskatīsimies, kā viņi rīkosies ar Gaismu.”

Avots: http://sirius-riga.lv/