Fragments no topošās Elvitas Rudzātes grāmatas “Ķermeņa filosofija” sērijā “Piedošanas mācība”.
Limfmezgli medicīnas skatījumā
Limfmezgli (latīņu val. nodi lymphatici) ir apaļi vai ovāli nelieli (no kniepadatas galviņas līdz rieksta lielumam) veidojumi limfvadu ceļos; limfātiskās sistēmas daļa.
Katram limfmezglam vienā pusē ir padziļinājums – vārti, kur ieiet artērija un nervi, bet iziet vēnas un aiznesējlimfvadi. No limfmezgla izvelvētās puses iepretim vārtiem limfmezglos ieiet pienesējlimfvadi. Limfmezgls ietverts saistaudu kapsulā, no kuras mezglā ieiet nelielas starpsienas. Starp tām atrodas limfoidālie audi, t.i., retikulārie audi, kuru cilpās notiek asinsrade – attīstās limfocīti, kurus caurplūstošā limfa aiznes uz venozo sistēmu.
Limfmezgli ir bioloģiski aktīvs caurplūstošās limfas filtrs, kas aiztur infekciju un svešķermeņus (raksturīga dažu slimību pazīme ir stipra limfmezglu palielināšanās). Limfmezglos rodas arī imūnvielas, kas ar limfu nonāk asinsrites sistēmā. Tie parasti izvietoti grupās gar lielākiem venoziem asinsvadiem. Limfmezglu grupas, caur kurām plūst kāda noteikta orgāna vai ķermeņa apvidus limfa, sauc par apvidus (reģionārajiem) limfmezgliem. Šādi limfmezgli ir, piemēram, padusē, caur tiem plūst visa limfa no rokām un krūts dziedzeriem.
Limfmezgli garīgajā skatījumā
Limfmezglos izvietojas mērķtiecīguma enerģija. Aizvainojumi uzkrājas limfmezglos. Lai dzīvotu cilvēciski, jāatbrīvojas no izvirzītajiem mērķiem. Jo cilvēks atbildīgāk izturas pret saviem pienākumiem, jo stiprāks sitiens pa limfmezgliem. Jo dziļāk cilvēka Dvēselē sēž bailes pa savu tālāko nākotni, jo dziļāk ķermenī slēpjas limfmezgli, kuri atspoguļo bezizeju. Tas, kurš šādā situācijā sāk šaustīt sevi, tam var sākt veidoties ļaundabīgs process. Vēlāk šādi cilvēki var sākt neieredzēt bezspēcību, īpaši savējo.
Katrs limfmezgls nes sevī konkrēta mērķa enerģiju. Ja nenozīmīgs mērķis pēkšņi pārvēršas par ļoti svarīgu dzīves mērķi, kā pagrieziena punkts dzīvē, ja šis mērķis tiek uzskatīts par tik pat svarīgu kā dzīvība vai nāve, tad, ja šis mērķis tiek sasniegts, ar limfmezgliem nekas slikts nenotiek. Ja mērķis netiek sasniegts, tad mazajā limfmezglā var rasties neārstējama slimība, piemēram, var izveidoties limfoma. Uzmundrināt sevi ar cerību, ka agrāk viss izdevās, tad izdosies arī tagad, nozīmē iemidzināt savu modrību.
Ļaundabīga limfoma rodas, kad cilvēks nesasniegta mērķa dēļ pats sev rada pasaules problēmu, neieredzot pats sevi savas neprasmes un bezspēcības dēļ un vēlas sevi sodīt ar vissmagāko sodu.
Hronisks limfmezglu palielinājums galvas un kakla apvidū – cilvēks augstprātīgā nicinājumā izturas pret vīriešu muļķību un profesionālo bezpalīdzību. It īpaši, ja viņš jūt, ka pašu nepietiekami novērtē vai viņa ģenialitāte palikusi nepamanīta.
Limfogranulomatoze rodas tad, kad cilvēkam ir nāvējošs kauns, ka viņš nav dabūjis to, kas viņam patiesībā nemaz nav vajadzīgs. Kauns no visiem, kuru cerības viņš bija pievīlis.
sending...
