Mācība par ciešanām 18.07.2023

Viens no maniem Skolotājiem par ciešanām teica: “Ciešanas domātas tikai muļķiem.” Kāpēc tik skaudri vārdi? Tāpēc, ka patiešām ciešanas nepiedzīvo tie, kuri mācās izprast dzīvi un sevi, kuri paplašina apziņas līmeni un aug garā. Tas gan nenozīmē, ka viņi nesastopas ar grūtībām un dzīves pārbaudījumiem, bet viņi izprot piedzīvotās grūtības un pārbaudījumus, tāpēc viņi ar pazemību pieņem slikto, mācās no sliktā un necieš no pārdzīvojumiem.

Ciešanas ir skolotājs. Cietējs ir skolnieks. Saskaņā ar mācību, skolotājs (ciešanas) aiziet, ja skolnieks (cietējs) ir apguvis mācību. Savukārt mācības apgūšana nozīmē, ka cilvēks negatīvo enerģiju transformē neitrālā vai pozitīvā enerģijā. Ja cietējs nemācās, tad viņš nevar atbrīvot negatīvo enerģiju un doma, ka viņam ir izdevies atlaist ciešanas ir tikai ilūzija, kas agrāk vai vēlāk kā jaunas ciešanas nogāzīsies pār cilvēku.

Lai vieglāk būtu izprast šo procesu, apskatīsim piemērus:

1. piemērs:  Sievieti ir pametis vīrs, aiziedams dzīvot pie citas sievietes. Pamestā sieviete to ļoti pārdzīvo, viņā ir ciešanas, kas ir negatīva enerģija.

Ja sieviete vaino savu vīru nodevībā, tad šī negatīvā enerģija starp sievieti un viņas bijušo vīru tikai vairojas. Ja sieviete sāk uzdot jautājumus un meklē atbildes, kāpēc tā notika, izprotot problēmas cēloni un ieraugot arī savu daļas atbildību notikušajā, tad negatīvā enerģija pakāpeniski sāk transformēties pozitīvā enerģijā vai neitralizēties atkarībā no tā, cik dziļi sieviete izprot problēmas cēloni, jo problēmas izpratnei līdzīgi kā sīpolam apvalki ir vairākas kārtas.

Ja sieviete izprot savas neapgūtās mācības, kas parasti šādos gadījumos ir bailes “mani nemīl”, vēlmes, gaidas, prasīgums, nosacījumi, aizvainojumi utt., tad jo vairāk viņa izprot, jo labāk notiek negatīvās enerģijas transformēšanās un sieviete atveras piedošanai, kas ir vienīgā atbrīvojošā enerģija Visumā. Piedošanas enerģija darbojas kā dzēšgumija. Viņa negatīvo enerģiju dzēš jeb neitralizē un Visumam cilvēks atdot no sevis nekaitīgu enerģiju.

Ja sieviete ne tikai izprot savas neapgūtās mācības, bet atbrīvo savus stresus un mīlestības enerģijas plūsmas barjeras, tad viņa pārvērš negatīvo ciešanu enerģiju mīlestības enerģijā, izjūtot pret savu aizgājušo vīru tik lielu mīlestību, kādu nekad nebija jutusi. Bieži šādās situācijās aizgājušie vīri atgriežas pie sievas atpakaļ, jo viņš izjūt ārkārtīgi lielas ilgas jeb magnētu pret sievu un ir gatavs piedot sievai visu to, kas viņam nepatika, kā arī lūdz piedošanu sievai par savu nodevību. Tātad šajā gadījumā negatīvā enerģija, kas radās no ciešanām transformējās mīlestības enerģijā.

Ja sieviete turpina vainot savu vīru nodevībā, neko nemācoties, tad mēģinot atbrīvot no sevis ciešanas ar dažādām praksēm, viņa piesārņo Visumu ar negatīvo enerģiju. Iespējams kādu laiku sieviete var pat sevi apmānīt, ka viņai ir izdevies atbrīvot ciešanas, bet tas ir tikai uz laiku, jo skolotājs (ciešanas) atgriezīsies atpakaļ pie paša cietēja (sievietes) kā bumerangs caur kādu citu situāciju, iespējams pat ļoti līdzīgu, jo atkal sievieti pametīs kāds cits vīrietis ar kuru viņa būs mēģinājusi veidot jaunas attiecības. Tieši tā darbojas enerģijas nezūdamības likums, ja esi radījis negatīvu enerģiju, tad tā pie tevis atgriezīsies atpakaļ, tikai žēl, ka parasti tā vēl ietekmē pārējo Visumu un visas citas dzīvās būtnes.

2. piemērs: Cilvēks ir slims ar smagu slimību, kas rada lielas sāpes un ciešanas.

Ja slimnieks cenšas izprast savas slimības cēloņus un savas neapgūtās mācības, atveroties piedošanai, tad ārstiem izdodas šim cilvēkam palīdzēt un slimība sāk atkāpties vai cilvēks mirst viegli bez lielām ciešanām. Šajā gadījumā cilvēks neitralizē negatīvo enerģiju.

Ja slimnieks ne tikai izprot savas slimības cēloni, bet viņam izdodas arī mainīt savu domāšanu un attieksmi pret dzīvi, izjūtot mīlestību, tad ciešanas, ko slimnieks izjuta pazūd pilnībā, neatkarīgi no tā vai cilvēks izveseļojas vai mirst. Arī fiziskā ķermeņa nāves gadījumā, šis cilvēks nepiesārņo Visumu ar negatīvo enerģiju, jo viņš to ir transformējis pozitīvā enerģijā.

Ja slimnieks mirst ciešanās tā arī neko nesapratis, tad viņš paņem līdzi uz Smalko Plānu negatīvo enerģiju, kas nodara postu Visumam un atgriežas atpakaļ pie tā paša gara jau nākamajā iemiesojumā.

Ja cilvēks, praktizējot kādu metodi, atbrīvo savas sāpes, neizprotot slimības cēloņus, tad negatīvā enerģija kā bumerangs tiek aizsviests, bet mēs jau zinām, ka pēc laika tas atgriežas atpakaļ pie paša bumeranga sviedēja.

Tātad cilvēks nevar atbrīvot negatīvo enerģiju jeb ciešanas tehniski. Viņam ir izvēle, vai nu mācīties un izprast problēmas cēloni, paplašinot savu apziņas līmeni un transformējot negatīvo enerģiju neitrālā vai pozitīvā enerģijā, vai jārēķinās, ka šī negatīvā enerģija atgriezīsies pie cilvēka atpakaļ pēc noteikta laika, ko sauc par karmas atgriešanos.

Kad literatūrā tiek lietots termins atbrīvot stresu, atbrīvot negatīvo īpašību vai sliktu paradumu, tad šie vārdi ir jāizprot plašāk, t.i., ka cilvēkam caur stresu vai negatīvo īpašību kaut kas ir jāsaprot un jākļūst dzīves gudrākam. Tie, kas mēģina negatīvās īpašības atbrīvot ar lūgšanām, saņem dāvanu, ka viņi izprot kā šī negatīvā īpašība ir radusies un ierauga pretējo pusi, kā mainot domāšanu šī negatīvā īpašība pati no sevis pazūd. Patiesībā šī negatīvā īpašība transformējas pozitīvā, ko cilvēks, kas kļuvis labāks, pats nemaz nemana.

Citiem vārdiem sakot, ciešanas piedzīvo tie cilvēki, kas neizprot pasaules kārtību, dzīves notikumus, savas neapgūtās mācības un dzīvi uzskata par netaisnīgu, vainu meklējot citos cilvēkos vai apstākļos. No ciešanām brīvs ir tikai tāds cilvēks, kas apzināti iet garīgās izaugsmes ceļu, uzņemas atbildību par savā dzīvē notiekošo, mācoties gan no savām, gan citu kļūdām, apgūstot Dievišķos Dzīves likumus un gūtās zināšanas praktizējot ikdienas situācijās.

Autore: Elvita Rudzāte